Parlamentāro sekretāru rotāciju lielā daļā ministriju premjere dēvēja par būtisku otrā līmeņa politisko reformu. Šo soli veicināja trīs parlamentāro sekretāru iecelšana ministru amatos pagājušajā nedēļā.
Siliņa atzīmēja, ka šādas otrā politiskā līmeņa izmaiņas, viņasprāt, ir ļoti būtiskas, lai ienestu “jaunu elpu”, jauna veida politisko cilvēkresursu valdības politiskajā darbā.
Citas pārmaiņas valdības, ministriju struktūrā neesot plānotas, atzīmēja Siliņa.
Siliņa norādīja, ka premjeres parlamentārā sekretāre turpmāk būs līdzšinējā Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Karīna Ploka. Savukārt FM parlamentārais sekretārs turpmāk būs Valmieras novada domes deputāts Jānis Upenieks (“Jaunā Vienotība”).
Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre būs līdzšinējā Siliņas parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa.
Ārlietu ministrijā parlamentārais sekretārs būs līdzšinējais VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs būs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (“Jaunā Vienotība”).
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs būs Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis Krists Bergans-Berģis.
Savukārt kandidāts Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra amatam vēl tiek izvērtēs, atzīmēja Siliņa. Viņa norādīja, ka Aizsardzības ministrija patlaban ir ļoti nozīmīga, un tur vajadzīgs cilvēks, kurš faktiski 24/7 režīmā ir gatavs veltīt sevi darbam.
Satiksmes ministrijā darbu turpinās esošas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs.
Vienlaikus Valsts kancelejā drīzumā izveidos darba grupu birokrātijas mazināšanas turpināšanai. Tas ir viens no pasākumiem valdības uzdevumu plānā. Darba grupā līdzās valsts pārvaldes struktūru pārstāvjiem darbosies esošie valdības sadarbības partneri no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras. Mērķi par 25% mazināt birokrātiju izvirzījusi Eiropas Komisija. Premjere kā prioritāti saredz atvieglot lēmumu pieņemšanu aizsardzības un drošības iepirkumu jomā.
Koalīcija arī turas pie plāna jau šogad valsts budžetā palielināt izdevumus aizsardzībai no esošajiem 3,45% līdz 4% no iekšzemes kopprodukta. Tas nenozīmēšot nodokļu celšanu, uzsvēra valdības vadītāja.
KONTEKSTS:
Saeima ceturtdien, 6. martā, atbalstīja izmaiņas Evikas Siliņas (“Jaunā Vienotība”) vadītajā Ministru kabinetā. Satiksmes ministra amatā apstiprināja Ati Švinku (“Progresīvie”), izglītības un zinātnes ministra amatā – Daci Melbārdi (“Jaunā Vienotība”), bet labklājības ministra amatā – Reini Uzulnieku (Zaļo un Zemnieku savienība).
Vēsmas par pārmaiņām valdībā virmoja jau kopš pērnā rudens. Koalīcijas spēju sastrādāties vēl vairāk lika apšaubīt samocītais Latvijas Bankas prezidenta izvēles process. Tāpat koalīcijai ik pa laikam ir grūtības nodrošināt kvorumu Saeimā, ja tās deputāti slimo vai ir prombūtnē.
“Rail Baltica” projekta dēļ publiski visvairāk kritizēts līdz šim bija līdzšinējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”). Premjeres kritiku izpelnījās arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”).
21. februāra darbadienas noslēgumā premjere Siliņa lūdza atkāpties trīs ministrus – izglītības ministri Andu Čakšu (“Jaunā Vienotība”), satiksmes ministru Briškenu un labklājības ministru Uldi Auguli (Zaļo un Zemnieku savienība). Ministru atlaišanai koalīcijas piekrišana nebija nepieciešama.
Atlaistie ministri atgriezās Saeimā, Čakša kļuva par Budžeta komisijas vadītāju.
