ĪSUMĀ:
Par vēja enerģiju nemaksājam četrreiz dārgāk
Sociālajos medijos izplatās apgalvojumi, ka vēja enerģija mums nav vajadzīga, jo tā esot dārga. Tā platformā “Facebook” nesen tūkstoš cilvēku dalījās ar fragmentu no laikraksta “Ventas Balss” 2020. gada publikācijas. “(..) par vēja saražoto enerģiju tiek samaksāts četras reizes vairāk, nekā enerģija maksā biržā,” teikts publikācijā.
Taču ieraksta autors noklusē, ka teksts ir nepilnus četrus gadus vecs un kopš tā laika situācija būtiski mainījusies.
Latvijā ilgu laiku par vēja elektroenerģiju tiešām maksājām gandrīz četras reizes vairāk par tirgus cenu. To noteica pirms 20 gadiem izveidotā obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK atbalsta sistēma pamatā videi draudzīgas enerģijas ražotājiem. Pēdējos gados atbildīgās iestādes šo kārtību pakāpeniski likvidē. Pērn atbalstu saņēma tikai viens vēja enerģijas ražotājs, turklāt daudz mazāku nekā iepriekš. Arī patērētāju rēķinos OIK vairs nav iekļauta.
Par obligāto iepirkumu “Re:Check” jautāja arī vēja asociācijas pārstāvei Katrīnai Dukai-Gulbei. Viņa atzina, ka vēja parku attīstītāji garantētu cenu vēlētos arī turpmāk: “Lai saglabātu Baltijas līmenī konkurētspēju, būtu svarīgi, ka no valsts puses būtu nodrošināta… ne gluži kā obligātā iepirkuma komponente, bet, ka valsts garantē kaut kādu noteiktu cenu. Ja enerģija saražota par zemāku cenu, tad viņi sedz šo starpību. Vai, ja [saražota] par augstāku cenu, tad šī enerģija aiziet valstij.”
Taču atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) norādīja – nekas tāds netiek plānots.
“Plānošanas dokumentos, piemēram, Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, nav plānots noteikt obligāto iepirkumu jaunuzcelto vēja parku saražotajai elektroenerģijai. Vēja enerģijas projekti tiek attīstīti, balstoties uz tirgus principiem, bez valsts subsīdijām.
Jaunuzceltie vēja parki Latvijā darbojas bez jebkāda obligātā iepirkuma mehānisma, koncentrējoties uz tirgus nosacījumiem.
Piemēram, nodrošinot tiesības tirgus dalībniekiem savstarpēji slēgt ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumus,” skaidroja KEM valsts sekretāra vietniece enerģētikas politikas jomā Līga Rozentāle.
Tātad par vēja enerģiju nemaksājam četrreiz dārgāk. Pašlaik nelielu valsts atbalstu pirms 20 gadiem ieviestās OIK sistēmas ietvaros saņem tikai viens vēja parks. Jaunajiem vēja parkiem tāds nav paredzēts.
Ik pa laikam sociālajos medijos dzirdams, ka saražot elektroenerģiju ar vēju vienkārši ir dārgi. Tā nav taisnība. Dažādās valstīs apkopotie dati rāda, ka vēja un saules parki ir starp lētākajiem elektroenerģijas ieguves veidiem. Piemēram, “Deutsche Bank” 2021. gadā secināja, ka Eiropas Savienībā elektrības ražošanai ar vēju ir zemākas izmaksas nekā ar dabasgāzi vai oglēm. Tā prognozē, ka turpmākos piecus gadus izmaksu starpība vēl pieaugs.
Arī Starptautiskā enerģētikas aģentūra ziņo, ka 96% no 2023. gadā atklātajām iekšzemes vēja un liela mēroga saules stacijām bija zemākas ražošanas izmaksas nekā jaunuzceltām ogļu un dabasgāzes stacijām.
Tātad enerģijas cena ir vēja parku pluss, nevis mīnuss. No enerģijas ražošanas viedokļa lielākais trūkums ir to lielā atkarība no laikapstākļiem. Ja vēja maz, daudz enerģijas nesaražos.
Nav pierādījumu par vēja turbīnu ietekmi uz bitēm
Tiktāl par vēja enerģijas izmaksām. Turpinājumā par citu mītu – vēja enerģija it kā kaitē bitēm.
Divtūkstošo gadu sākumā Grobiņas pagastā netālu no Liepājas atklāja vēja parku ar 33 turbīnām. Kāds dziednieks platformā “Facebook” raksta, ka divus gadus pēc vēja parka atklāšanas ieradies pie kāda biškopja, kura māja bijusi tikai 100 metru attālumā. Vārdā viņš biškopi nenosauc. “Pensijas gados šis vīrs bija izveidojis apkārt mājai lielu bišu dravu un sācis sev maizīti pelnīt arī ar sava mūža profesiju,” stāstīja ieraksta autors, paužot, ka “vēja monstri” esot biškopi izputinājuši.
“To bišu māju bija vairāki desmiti. Un visas bišu dravas bija tukšas, bites bija iznīkušas. Sirmais kungs arī pats bija saslimis kārtīgi. Un viss tas ārprāts sācies uzreiz, kā šīs vēja – “nāves dzirnavas” tika uzstādītas. Vecais biškopis stāstīja, ka pie mājas nekas vairs neaug, kā tam būtu jāaug pie labas saimniecības kopšanas. Nomiris arī suns un divi kaķi.”
“Re:Check” secināja, ka minētais biškopis, visticamāk, dzīvoja Rolavā, netālu no šī vēja parka. Viņš devās mūžībā pirms dažiem gadiem vairāk nekā 90 gadu vecumā. Ziņas mediju arhīvos liecina, ka šis cilvēks nodarbojās ar biškopību vēl vairākus gadus pēc vēja parku uzbūvēšanas.
Lai uzzinātu vairāk, “Re:Check” sazinājās ar sabiedrisko attiecību speciālistu un bijušo žurnālistu Aigaru Štālu. Viņam pašam netālu pieder nekustamais īpašums. Par bišu saimniecības iznīkšanu Štāls nebija dzirdējis un minēja, ka Rolavā arī patlaban kāda ģimene veiksmīgi nodarbojas ar biškopību.
Ziņu arhīvos”Re:Check” neizdevās atrast sūdzības par bišu iznīkšanu vēja parku dēļ. Vai to dēļ mirušiem suņiem un kaķiem. Minētais vēja parks atrodas Dienvidkurzemes novadā, tāpēc “Re:Check” jautāja arī pašvaldībā – vai šādi gadījumi jebkad bijuši. Arī novada domē mums atbildēja, ka neesot nekas tāds dzirdēts.
Tātad populārajā “Facebook” ierakstā paustajam, ka vēja turbīnas iznīcinājušas bišu dravu, nav nekādu pierādījumu.
Latvijā jau esošie vēja parki lauksaimniecību nav iznīcinājuši
Ko par vēja turbīnu ietekmi uz bitēm saka pētījumi? Tādu nav daudz. Pirms diviem gadiem Francijas pētnieku grupa izvietoja bišu dravas netālu no diviem vēja parkiem valsts dienvidos. Sešas nedēļas vēlāk viņi secināja, ka turbīnas bites neietekmēja. Citi pētnieki novēroja, ka sevišķi baltas un gaiši pelēkas vēja turbīnas piesaista kukaiņus. Taču šobrīd nav zināms, vai to vidū ir arī bites un kā tas ietekmē bišu skaitu.
Visbeidzot, Latvijā popularitāti guvis arī kāds video, kur milzīgā platībā redzami vairāki simti vēja turbīnu, bet zem tām – tukša, sausa zeme, kas noklāta ar saules paneļiem. Video ar līdzīgu parakstu krievu valodā dažādās platformās publicējuši vismaz 11 profili. Video teikts: “Ne zāles, ne koku, ne dzīvnieku, pat ne putnu… Toties tik grezns nosaukums – “Zaļā enerģētika”. Bet patiesībā – nekas vairāk kā nāve videi.”
Kāds cilvēks no Latvijas dalās ar video un raksta, ka tā esot arī Latvijas nākotne – zemkopība tiekot iznīcināta. Taču video redzams pasaulē lielākais atjaunīgās enerģijas projekts, kas uzbūvēts Indijas sāls tuksnesī netālu no robežas ar Pakistānu. Tātad atjaunīgās enerģijas parks jau uzbūvēts tuksnesī, kur gandrīz nekas neaug, nevis, piemēram, iznīcinājis lauksaimniecību.
Jāpiebilst, ka arī Latvijā jau esošie vēja parki lauksaimniecību nav iznīcinājuši. Piemēram, vēja parkos Tārgalē un Grobiņas pagastā aug labība un ganās govis, norādīja īpašnieku pārstāvis Renārs Urbanovičs.
