Vācijas Bundestāga vadošie izlūkošanas eksperti ir aicinājuši veidot Eiropas mēroga izlūkdienestu sadarbības ietvaru. Kā izdevumam “Politico” norādīja parlamenta izlūkdienestu uzraudzības komisijas vadītājs Konstantīns fon Nocs, šādam tīklam jānodrošina ātra un droša informācijas apmaiņa uz tiesiska pamata. Fon Nocs paudis, ka pārredzamā nākotnē nepastāv iespējas palielināt pašu izlūkošanas spējas.
Komisijas vadītāja vietnieks Roderihs Kīzveters “Politico” skaidroja, ka, ASV atvelkot savas izlūkspējas, Vācijai steidzami būtu jāattīsta alternatīvas struktūras.
Savukārt svētdien britu tabloīds “Daily Mail”, atsaucoties uz saviem avotiem, vēstīja, ka Lielbritānijas izlūkdienestu aprindās ir izskanējuši aicinājumi izveidot jaunu aliansi, kurā netiktu iekļautas ASV.
Turklāt laikraksts “The Sunday Times” vakar esot vēstījis par ASV lūgumu Lielbritānijai pārtraukt dalīties amerikāņu izlūkinformācijā ar Ukrainu. Izdevums piebilst, ka Lielbritānija un Francija turpina sniegt Ukrainai izlūkinformāciju, lai arī tā ir ierobežotākā apjomā. Britu izlūki arī turpina saņemt amerikāņu izlūkdatus.
Te gan jāpiebilst, ka vēl pērnā gada rudenī tika publicēts pēc Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas pasūtījuma veidotais ziņojums, kurā ieteikts 27 valstu blokam izveidot pašam savu izlūkdienestu, kas kontinentā spētu atvairīt draudus un diversantus un ārvalstu aģentus.
Nesenā analīzē domnīca “Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts” vērtē, ka līdz ar amerikāņu atbalsta samazināšanu visai ticams, ka
Eiropas valstis varētu atvēlēt lielu papildus izdevumu apmēru aizsardzībai. Domnīcas pētnieku vērtējumā vajadzētu šādus izdevumus atvēlēt arī mērķētām programmām izlūkošanā.
To, ka Eiropai vajadzētu vairāk ieguldīt izlūkošanas spējās, šodien publicētā komentārā atzīmējusi arī domnīcas “Eiropas Ārlietu padome” plašākās Eiropas programmas vadītāja Marī Dimulēna. Tas būtu viens no līdzekļiem, kā Eiropas valstis varētu palīdzēt nodrošināt Ukrainas drošību.
Savukārt Igaunijas sabiedriskajai televīzijai atvaļinātais ģenerālmajors Nēme Veli atzīmēja, ka Eiropa jau sniedz izlūkdatus Ukrainai:
“Eiropa jau nodrošina informāciju, piemēram, ar “Eutelsat”. Eiropas valstis turpina sniegt informāciju Ukrainai. Tas daļēji kompensē zaudējumu. Tā kā nevarētu teikt, ka ukraiņi būtu bezpalīdzīgi tādēļ, ka ASV pārtraukusi apmaiņu ar izlūkdatiem. Protams, ka ne.”
Tiesa, Veli atzina, ka Eiropas sniegtā informācija varētu nebūt tādā pašā mērogā vai kvalitātē kā amerikāņu dati.
Vērtējot faktisko situāciju kara frontē, atvaļinātais igauņu ģenerālmajors skaidro, ka izlūkdatu trūkums rada traucējumus nevis ieroču sistēmu darbībai, bet to efektivitātei.
Pēc tā, kas ir līdz šim izskanējis, ilgāka atturēšanās no izlūkdatu informācijas pilnīgi noteikti nenāktu par labu Ukrainai. Kā šodien ziņu aģentūrai AFP sacīja kāda ukraiņu amatpersona, Vašingtonas lēmums uzturēt ilgāku pārtraukumu izlūkdatu apmaiņā ar Kijivu nozīmētu, ka Krievijai būtu būtiska priekšrocība.
Minētā amatpersona aģentūrai pieļāva iespēju, ka izlūkdatu apmaiņas apturēšana ir kavējusi ukraiņu karaspēka spējas atvairīt Krievijas armijas pretuzbrukumu Kurskas apgabalā.
Jaunākajā apskatā ASV domnīcas “Kara izpētes institūts” pētnieki atzīmē, ka ASV izlūkdatu nodošanas liegums, iespējams, bija viens no iemesliem, kāpēc Krievijas karaspēkam Kurskas apgabalā pēdējā laikā ir panākumi.
Šaubas par Eiropas valstu spēju ASV izlūkošanas robu aizpildīšanā izdevumam “Politico” paudis Ukrainas Nacionālā stratēģisko pētījumu institūta analītiķis Mikola Bieļeskovs. It īpaši, kad runa ir par reāllaika informāciju.
Sekas izjutīs gan ukraiņu karavīri frontes līnijā, gan arī civiliedzīvotāji. Šim pašam izdevumam Ukrainas Augstākās Radas deputāte Marjana Bežula, kura rudenī tika atlaista no parlamenta nacionālās drošības komisijas, pauda bažas, ka līdz ar ASV militārās palīdzības un izlūkdatu nodošanas apturēšanu Krievija varētu būt motivēta veikt postošus ballistisko raķešu triecienus Ukrainas pilsētu centriem.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām, tādēļ jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš pārsteidza gan Ukrainu, gan Eiropas sabiedrotos, paziņojot, ka 12. februārī viņam bijusi “ilga un ārkārtīgi produktīva” telefonsaruna ar Putinu, kurā viņi vienojušies “nekavējoties” sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu. Tas radījis bažas, ka Krievija un ASV varētu mēģināt noslēgt kādu vienošanos aiz Ukrainas muguras.
