Padomi:
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm. Piekrītu “Trešās puses” sīkdatnēmPārvaldīt sīkdatnesVai mērķi un plānošana ir obligāti?
Par “Tava darīšana” raidierakstu
Raidieraksts “Tava darīšana” ir par uzņēmīgumu un darīšanu. Praktiski padomi, lai iedarbinātu savu biznesu un darbinātu to sekmīgi pēc iespējas ilgāk. “Tavas darīšanas” komanda – “Ausma Media” un “Luminor” banka – tic, ka Latvijai vajag vairāk uzņēmumu, jo aktīvāka uzņēmējdarbība sniegtu dabisku risinājumu daudzām problēmām. Latvija taptu par labklājīgāku valsti, bet cilvēki, kas darbotos paši savos uzņēmumos, kļūtu turīgāki un pašpietiekamāki.
Mērķu izvirzīšanā un plānošanā ir vērts ieturēt veselīgu mērenību – nevajadzētu ar plānošanu aizrauties tik tālu, ka neatliek laika darīšanai, taču nav ieteicams arī pilnībā ļauties pašplūsmai.
“Mūsos eksistē dažādas personības šķautnes, tostarp darītājs un plānotājs. Starp šīm šķautnēm ir jāatrod līdzsvars, lai plānotājs nenomāc darītāju un pretēji,” sacīja Kļaviņš.
Nelielā uzņēmumā, kur cilvēks strādā viens pats vai uzņēmēji ir divatā, var iztikt bez formālas mērķu izvirzīšanas, jo uzņēmēji arī bez īpašas plānošanas labi zina, kas un kāpēc notiek.
“Ir cilvēki, kuri ir plānotāji un grib saplānot katru dienu. Otra galējība – cilvēks plūst brīvplūsmā. Tiem, kuri nodarbojas ar amatniecību vai strādā vieni paši, tā nebūt nav nepareiza pieeja,” vērtēja Kļaviņš.
Ja uzņēmums kļūst lielāks un cilvēku tajā ir vairāk, ir vērts vienoties par kopīgiem uzdevumiem, lai izpratne visiem būtu līdzīga un uzņēmums, kurā strādā pieci cilvēki, praksē nepārvērstos par pieciem maziem uzņēmumiem. Plānošana ir vajadzīga arī tad, ja uzņēmums grib kļūt lielāks, jo dabiska izaugsme vienubrīd apstājas un tad ir vajadzīgi mērķtiecīgi, saplānoti soļi, lai attīstība turpinātos.
“Kad kaut kas attīstībā sāk klibot, ir vajadzīga plānošana. Līdzīgi kā ar stādiņu, kurš kādu laiku var augt pats, bet vienubrīd tam ir vajadzīgas stutes, lai tas pieaugot nenokrīt,” sacīja Kļaviņš.
Mērķiem jābūt izmērāmiem
Runājot par lielo mērķu izvirzīšanu, Kļaviņš iesaka noteikt izmērāmus, nevis vispārīgus mērķus, piemēram, konkrēts mērķis apgrozījuma pieaugumam, ražošanas apjomam, finanšu rādītājiem. Lielo mērķu sasniegšanā palīdz to “saskaldīšana” ikmēneša, iknedēļas un katras dienas vai pat stundu plānos. Kļaviņš savus ikdienas plānus piefiksē digitālā kladē, kas arī ir vienīgais darāmo darbu saraksts.
“Dažkārt mēdzu 15 minūtēs paveicamam darbam ieplānot veselu stundu. Protams, paveicu to ātrāk un tas rada gandarījumu. Labs veids, kā sevi apbalvot, un tā es iegūstu brīvu laiku.”
Mērķim jāpārsniedz sasniedzamās iespējas
Mērķu izvirzīšanā Kļaviņš iesaka būt ambicioziem un censties noteikt tādus mērķus, kurus sasniegt ir grūti.
“Mēs esam tendēti strādāt tā, lai sasniegtu pašu izvirzītos mērķus. Tāpēc, ja tie būs pārāk zemi, visu laiku būsim tādā kā izdzīvošanas režīmā, taču attīstība nenotiks. Jācenšas mērķus uzstādīt augstāk, nekā šķiet reāli sasniedzams.”
Piemēram, ražošanas uzņēmumam pareizāk būtu nevis izvirzīt mērķi sasniegt pilnīgu noslodzi, bet gan plānot ražošanas palielināšanu, kas pārsniegtu esošo kapacitāti.
“Redzot, ka pieprasījums aug, ražošanas mērķi var noteikt 120% apmērā, kas uzņēmējam automātiski liks domāt par ražošanas paplašināšanu.”
Ir jāpelna! Ar peļņu jālepojas
Kļaviņš ir novērojis, ka Latvijā aizvien pastāv aizspriedumi pret peļņu, īpaši, ja uzņēmējs pelna daudz. Pastāv iespaids, ka nopelna tikai tie, kuri nav godīgi, kuri neievēro citu intereses un nerīkojas atbildīgi.
Jāņa Kļaviņa ieteiktā grāmata biznesa uzsācējiem:
Viktors Frankls (Viktor Emil Frankl), “Man’s Search For Meaning” (2021).
Kļaviņš mudina lauzt šo greizo priekšstatu, jo labticīgam uzņēmējam, kurš ir godīgs pret savu klientu un darbiniekiem un piedāvā vērtīgu, pieprasītu produktu vai pakalpojumu, ir jābūt pelnošam.
“Uzņēmums ir apmaiņa ar vērtībām. Ja abas puses šajā apmaiņā ir priecīgas un man gada beigās kontā ir peļņa, tātad ir radīta lielāka vērtība un viss ir loģiski.”
Uzņēmumu viņš salīdzina ar dzīvu organismu, bet peļņu – ar gaisu, kas ir vajadzīgs, lai bizness dzīvotu.
Biznesa sākumposmā daudzi ir saskārušies ar tādiem jēdzieniem kā uzņēmuma misija un vīzija. Nelieliem uzņēmumiem Kļaviņš neiesaka aizrauties ar šādu kategoriju formulēšanu, kas ir paredzētas lieliem uzņēmumiem, lai radītu vienotu izpratni par to, kā uzņēmums attīstīsies. Protams, ja vien misijas un vīzijas formulēšana uzņēmējam nav vajadzīga psiholoģiska komforta radīšanai. “Tas, ko gan vajag pārdomāt, – kāda ir un būs manas darīšanas jēga?”
