KNAB: Pērn aizpildījām daudz tukšo amatu vietu
“2024. gads ir bijis straujas attīstības gads,” tā par aizvadīto gadu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē deputātiem otrdien, 11. martā, pauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume.
“Iepriekš mums bija salīdzinoši lielas problēmas attiecībā uz atsevišķu profesionālo štata vietu aizpildīšanu. Birojs pagājušā gadā pieņēma pirmo reizi vēsturē atklātu konkursu uz operatīvo darbinieku vietām, jo tajās bija vislielākās problēmas – gandrīz faktiski puse vietu nebija aizpildītas 2023. gadā. Konkurs bija ļoti veiksmīgs – var teikt, ka vairāk nekā 200 kandidātu pieteicās, un tika atlasīti tik daudz [kandidātu], cik ir nepieciešams, lai gandrīz pilnībā aizpildītu [amatu vietas]. Tātad tas ir bijis tāds attīstības gads attiecībā uz personāla politiku. Arī izmeklētāju štats ir faktiski aizpildīts, viena vieta laikam ir brīva joprojām,” skaidroja Straume.
KNAB pērn sāka 25 kriminālprocesus, bet izbeidza desmit biroja lietvedībā esošus kriminālprocesus. Viens KNAB sāktais kriminālprocess pārsūtīts ASV turpmākai izmeklēšanai un vēl viens – Francijai.
Visvairāk kriminālprocesu sākts par tādiem noziegumiem kā dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kukuļdošana, kukuļņemšana, dienesta viltojums un neizpaužamu ziņu izpaušana.
Pērn gan uzsāka mazāk kriminālprocesu nekā iepriekš
Kā skaidroja KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule, no 25 uzsāktajiem kriminālprocesiem 19 jau nosūtīti kriminālvajāšanai. Tie skar 41 fizisku un piecas juridiskās personas. Seši no šiem procesiem jau ir tiesā.
“Kriminālprocesu vidējais izmeklēšanas termiņš birojā ir 7 mēneši, kas ir salīdzinoši īss laika periods. Protams, jāņem vērā, ja ir lietā starptautiskā sadarbība, tad šis termiņš automātiski pagarinās. Ņemot vērā, ka mums ir sava darba specifika, tad visbiežākās jomas ir pašvaldības institūciju darbībā konstatētie noziegumi, valsts institūciju darbībā, publiskie iepirkumi, ir arī bijušas lietas saistībā ar tiesu varu un tiesu aizsardzības institūcijās.”
KNAB savā pārskatā arī min, ka pērn aizvien novērota tendence, ka koruptīvie darījumi, kurus realizē fiziskās personas, notiek juridisko personu interesēs.
Lai gan komisijas sēdē deputāti īpašu kritiku KNAB darbam neizteica, viņi interesējās, kāpēc pērn uzsākts mazāk kriminālprocesu nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2023. gadā birojs sāka 36 izmeklēšanas, bet vēl gadu iepriekš – 32.
Kā skaidroja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, kriminālprocesu ierosināšana notiek viļņveidīgi.
“Tas pāriet no viena gada uz otru, ja 2023. gadā mēs ierosinājām tik daudz kriminālprocesu, tad skaidrs, ka mēs varbūt vēl pagājušajā gadā ar tiem bijām aizņemti. Līdz ar to varbūt mazāk atlika resursu, lai ierosinātu vairāk kriminālprocesu pagājušajā gadā,” vēstīja Straume.
Starptautiskās organizācijas vērtē atzinīgi, taču vēl daudz jāstrādā
Starptautiskās organizācijas atzinīgi novērtē Latvijas centienus korupcijas apkarošanā. OECD secinājusi, ka Latvija pilnībā izpilda interešu konflikta regulējuma kritērijus un lielākoties arī to praktisko piemērošanu. Eiropas Komisija atzinusi Latvijas progresu tiesiskuma stiprināšanā, taču norādījusi uz būtisku trūkumu – lobēšanas atklātības likums nav pilnībā ieviests. Arī Eiropas Padomes GRECO eksperti aicina Latviju pilnveidot tiesisko ietvaru, īpaši atjaunojot Saeimas deputātu Ētikas kodeksu un pilnībā ieviešot lobēšanas regulējumu.
Tikmēr “Transparency International” Korupcijas uztveres indekss par pērno gadu liecina, ka Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kuras Korupcijas uztveres indeksa rādītājs 2024. gadā krities. Salīdzinot ar 2023. gadu, Latvijas rezultāts ir pazeminājies par vienu punktu, atkārtoti sasniedzot 59 punktus jeb 2021. un 2022. gada līmeni.
Korupcijas uztveres indekss analizē privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās, izmantojot 13 dažādus, tostarp ar demokrātiju un valsts pārvaldi saistītus analīzes avotus, kas veidoti, veicot uzņēmēju aptaujas un ekspertu novērtējumus. Indekss 0 norāda, ka valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 – ka valstī nav korupcijas.
Parasti rādītājs zem 50 norāda, ka valsts sektorā pastāv nopietnas korupcijas problēmas.
Pēdējos gados indekss stagnē
Lai iegūtu Latvijas rezultātu, izmantoti desmit avoti no deviņām dažādām institūcijām. Rādītājā netiek ņemti vērā kopējie rādītāji, kas parādās šajos avotos, aptaujās un ekspertu atzinumos, bet tikai specifiski jautājumi, kas saistīti ar korupciju dažādos līmeņos un jomās.
Pēdējo 10 gadu laikā Latvijas rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot stabilu ilgtermiņa izaugsmi.
Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” Latvijas nodaļa ir biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”, un tā norāda, ka Latvijā trūkst sistēmiska darba cīņā ar korupciju un tas arī atspoguļojas Korupcijas uztveres indeksa rezultātos pēdējos 10 gados.
“Būtu nepieciešams ieviest mehānismu, kas prasa augsta līmeņa amatpersonām deklarēt privātās intereses, tiklīdz tās rodas, nevis reizi gadā. Otrais, [kas jāuzlabo], ir Publisko iepirkumu likumu jautājums, kur tiešām būtu jāuzlabo iepirkumu uzraudzības mehānismi. Svarīgi arī būtu šobrīd, it īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā, nodrošināt lielāku uzraudzību pār nozarēm, kurās pieaug valsts finansējums,” sacīja “Delnas” projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs.
Eiropas Komisija savā jaunākajā Tiesiskuma ziņojumā norāda un “Delna” piekrīt, ka viens no lielākajiem trūkumiem Latvijas tiesiskuma un politiskā godaprāta un atklātas interešu pārstāvības stiprināšanā pretkorupcijas jomā ir Interešu pārstāvības jeb lobēšanas atklātības likuma praktisks trūkums.
