Donalds Tramps septiņās nedēļās kopš atgriešanās Baltajā namā ir iecirtis pamatīgu ķīli starp ASV un Kanādu, gan nosakot augstu ievedmuitu virknei Kanādas ražojumu, gan piedraudot ar Kanādas pievienošanu ASV.
Trampa naidīgā attieksme pret Kanādu ir pamatīgi sadusmojusi kanādiešus, sākot no ierindas iedzīvotājiem, kuri vairs nepērk ASV ražotas preces, un beidzot ar politiķiem, kuri meklē uzticamākus sadarbības partnerus.
Aizejošais Kanādas premjerministrs Džastins Trudo pirms mēneša viesojās Briselē, kur tikās ar ES Padomes prezidentu Antoniu Koštu un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu. Tikšanās mērķis bija apliecināt Kanādas un ES ciešās attiecības un uzsvērt nepieciešamību sadarboties, lai veicinātu globālo ekonomisko drošību un stabilitāti.
Košta uzsvēra, ka ES un Kanāda ir uzticami un paredzami partneri šajā trauksmainajā laikā.
“Eiropas Savienība un Kanāda pierāda, ka brīvās tirdzniecības nolīgumi ir daudz labāki par ievedmuitas nodokļiem.
Mūsu savstarpējās tirdzniecības apjoms ir pieaudzis par vairāk nekā 60% kopš 2017. gada, kad tika noslēgts brīvās tirdzniecības līgums. Pateicoties tam, mēs esam veicinājuši ekonomisko izaugsmi un radījuši tūkstošiem darbavietu,” teica Košta.
Tramps ir piedraudējis noteikt ievedmuitu arī daudziem ES ražojumiem, jo, viņaprāt, bloks ļaunprātīgi izmanto ASV.
Trampa uzbrukumi sabiedrotajiem un viņa nevēlēšanās ievērot likumos balstīto starptautisko kārtību veicinās vēl ciešāku Kanādas un ES sadarbību ekonomikā, politikā un drošības jomā.
Trudo pēctecis Kanādas premjera amatā būs nupat par valdošās Liberālās partijas jauno līderi izraudzītais Marks Kārnijs, kurš savulaik ir bijis gan Kanādas, gan Lielbritānijas centrālo banku vadītājs. Izdevuma “Politico” aptaujātie eksperti uzskata, ka, pateicoties savai starptautiskajai pieredzei, Kārnijs spēs lieliski sastrādāties ar sabiedrotajiem Eiropā. Nav gan zināms, cik ilgi Kārnijs saglabās amatu, jo sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos Kanādā notiks parlamenta vēlēšanas.
Vai Kanāda varētu kļūt par ES dalībvalsti? Šāds jautājums pēdējā laikā ir izskanējis gan Kanādas, gan Eiropas medijos. Vēl pirms dažiem mēnešiem tas liktos kaut kas neiedomājams, taču tagad ideja par Kanādas iestāšanos ES daudziem vairs nešķiet tik nereāla.
Lai gan Kanāda ģeogrāfiski neatrodas Eiropā, tā teorētiski varētu kļūt par ES dalībvalsti, jo atbilst lielākajai daļai kritēriju uzņemšanai blokā.
Līguma par ES 49. pantā ir teikts, ka dalībai blokā var pieteikties “jebkura Eiropas valsts, kas respektē un ir apņēmusies veicināt cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu.” Eksperti norāda, ka dokumentā nav definēts, kas ir Eiropas valsts. Turklāt Kanādai ir robeža ar Grenlandi, kas pieder ES dalībvalstij Dānijai.
Taču diez vai Kanāda patiešām kādreiz varētu pievienoties ES, uzskata bijušais Kanādas premjera padomnieks Rolāns Periss.
“Maz ticams, ka Kanāda kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti, taču nav šaubu, ka Donalda Trampa ekonomisko uzbrukumu dēļ Kanāda noteikti mēģinās padziļināt un paplašināt ekonomiskās attiecības ārpus Ziemeļamerikas. Eiropa jau pašlaik ir ļoti svarīgs Kanādas tirdzniecības partneris, un es sagaidu, ka tiks mēģināts paplašināt Kanādas eksportu uz Eiropu, tostarp enerģētikas un resursu jomā,” Periss sacīja intervijā telekanālam “TVP World”.
Arī citi eksperti uzskata, ka Kanāda varētu padziļināt stratēģiskās attiecības ar ES. Ļoti nozīmīga varētu būt Kanādas un ES sadarbība Arktikā.
