Ar sešām medaļām – trijām zeltam, divām sudraba un vienu bronzas – otrajā vietā ierindojās Itālijas sportisti, bet Norvēģija (trīs zelti, pa vienam sudrabam un bronzai) noslēdza labāko trijnieku valstu ieskaitē.
EČ noslēdzošajā dienā finālsacensības aizvadīja arī latviešu kārtslēcējs Valters Kreišs, kurš beigās gāja “uz visu banku”, cenšoties ar vienu lēcienu pie 5,85m atzīmes pārspēt gan savu personisko, gan arī Latvijas rekordu, taču tas neizdevās. Beigās latvietis ierindojās cienījamā sestajā vietā.
800m fināla sacensības
2min
800m sieviešu fināla skrējienā sīvā cīņā Polijai otro zelta medaļu Eiropas čempionātā telpās izcīnīja Anna Velgoša, finišu sasniedzot pēc divām minūtēm 2,09 sekundēm. Velgoša laureātu lokā iekļuva arī 2022. gada Eiropas čempionātā, izcīnot bronzu.
Vicečempiones statusu nopelnīja Francijas skrējēja Klāra Libermane, kas Velgošai zaudēja 0,23 sekundes, bet 2023. gada Vecā kontinenta telpu vicečempione slovēniete Anita Horvata tika pie bronzas, uzvarētājai piekāpjoties 0,43 sekundes.
Ingebrigtsens bez lielas konkurences triumfē 3000m skrējienā
5min
Galvenais šo sacensību favorīts Jakobs Ingebrigtsens no Norvēģijas, līdzīgi kā priekšsacīkstēs, arī finālā sākumu neforsēja, vadībā izvirzoties vien aptuveni 500m līdz finišam. Džordžs Mills centās viņam sastādīt konkurenci cīņā par zeltu, taču pēdējā aplī vairāku pasaules rekordu īpašnieks, divkārtējais olimpiskais un pasaules čempions savam konkurentam neatstāja nekādas cerības.
Norvēģis finišēja pēc 7 minūtēm 48,37 sekundēm, kas bija šīs sezonas labākais rezultāts, un kļuva par četrkārtējo Eiropas čempionu telpās. Mills viņam zaudēja nedaudz vairāk kā sekundi, bet bronza tika Francijas skrējējam Azedinam Habzam.
800m finālā mājinieks Šaplē pieceļ kājās arēnu
6min
Vīriešu konkurencē 800m fināls bija īsts saldais ēdiens mājiniekiem, jo Apeldornas manēžai eksplodēt lika Nīderlandes skrējējs Samuels Šaplē, kurš finišēja pēc vienas minūtes 44,88 sekundēm, uzstādot jaunu nacionālo rekordu. Pie otrās medaļas pēc kārtas EČ telpās tika Eliots Krestans no Beļģijas, kurš čempionam piekāpās tikai finiša taisnē, zaudējot nieka 0,04 sekundes. Savukārt zemākais goda pjedestāla pakāpiens šoreiz īram Markam Inglišam.
Lodes grūšanā Rumānijai pirmā zelta medaļa vēsturē
1min
Viens no lielākajiem ne tikai šo sacensību, bet visa čempionāta lielākajiem pārsteigumiem bija 2023. gada čempiona EČ telpās itāļa Zeina Veira ne tikai netikšana pie medaļas, bet ierindošanās finālsacensību pēdējā astotajā vietā. Tas nozīmēja, ka cīņa par zeltu palika atklāta, ko izmantoja Andrejs Toders, kurš ar jaunu nacionālo rekordu izcīnīja pirmo zelta medaļu lodes grūšanā Rumānijas vēsturē.
Viņam pietiktu jau ar veikmīgo pirmo raidījumu 21,08m tālumā, taču savā pēdējā mēģinājumā viņš savu labāko mēģinājumu pārspēja par 19 centimetriem. Sudrabs tika Viktoram Petersonam no Zviedrijas, bet bronza – čeham Tomāšam Štanekam.
3000m fināls sievietēm
5min
3000m fināla skrējienā sievietēm kuplā skaitā sabraukušos īru līdzjutējus iepriecināja Sāra Hīlija, kas dramatiskā finišā par 0,06 sekundēm apsteidza britu veterāni Melisu Kortniju-Braientu. Bronzas medaļu izcīnīja Salome Afonso no Portugāles.
Augstlēkšanā sievietēm bez problēmām triumfē ukrainiete Mahučika
1min
Bez īpašiem pārsteigumiem augstlēkšanas sektorā, kur sievietēm zeltu izcīnīja pasaules rekordiste Jaroslava Mahučika no Ukrainas, kura bez pūlēm pieveica 1,99m augstumu. Viņai būtu pieticis arī 1,97m, jo tuvākajām sekotājām – serbietei Angelīnai Topičai un zviedrietei Englai Nilsonei – labākais rezultāts bija četrus centimetrus zemāks.
800m skrējiens sieviešu pieccīņā
5min
Ar 800m skrējienu noslēdzās sieviešu pieccīņas sacensības. Pirmā pēc divām minūtēm 11,42 sekundēm finišēja ar personisko rekordu īriete Keita O’Konore, kas ar šo rezultātu sīvā cīņā tomēr izcīnīja bronzas medaļu kopvērtējumā. 0,58 sekundes pēc viņas finiša līniju sasniedza somiete Sāga Vaninena, kas spēja izcīnīt zelta medaļu kopvērtējumā un vienīgo medaļu Somijai šajā EČ. Savukārt bronza tika mājiniecei Sofija Dokterai, izcīnot kārtējo medaļu Nīderlandei.
4x400m vīriešu stafetē vēl viens zelts Nīderlandei
7min
Par nu jau pierastu ovāciju vilni no mājinieku faniem parūpējās Nīderlandes sprinteri, kuri izcīnīja zeltu 4x400m stafetē. Ar olimpiskajiem čempioniem šajā distancē – Jūdžinu Omallu un Isaja Kleinu Inku – ierindā, kā arī Niku Šmitu un Toniju van Depenu, kuri šajā EČ jau triumfēja 4x400m jauktajā stafetē, mājinieki bija pārāki ar rezultātu trīs minūtes 4,95 sekundes, sasniedzot jaunu labāko rezultātu Eiropā.
Otrie bija spāņi, kas finišēja 0,23 sekundes vēlāk un uzstādīja jaunu nacionālo rekordu, bet bronza tika beļģiem.
Dosso 60m sprintā izcīna savu pirmo zelta medaļu un uzrāda labāko šīs sezonas laiku pasaulē
2min
60m sprinta distance sievietēm solīja lielu intrigu finālā, kas arī piepildījās – savu pirmo zelta medaļu karjerā izcīnīja itāliete Zajnaba Dosso, finišējot pēc 7,01 sekundes, uzrādot pasaulē labāko rezultātu šosezon, kā arī laužot Itālijas nacionālo rekordu.
Dosso tikai par 0,1 sekundi apsteidza šveicieti Mujingu Kambundži, kas ir 2022. gada pasaules čempione 60m sprintā. Savukārt pirmo medaļu EČ vēsturē bronzas izskatā izcīnīja sportiste no Luksemburgas – Patrīcijas van der Vekenas 7,06 rezultāts finišā bija jauns nacionālais rekords.
8min
Šī EČ noslēdzošajās sacensībās pēdējo “zelta” vārdu teica Nīderlandes izlase, kas ar jaunu rekordu EČ telpās, pasaules labāko rezultātu šosezon, kā arī jaunu nacionālo rekordu, finišējot pēc trim minūtēm un 24,34 sekundēm triumfēja arī 4x400m stafetē sievietēm. Lieke Klāvere, Katelijna Pītersa un Femke Bola bija arī holandiešu “sudraba” sastāvā Parīzes olimpiskajās spēlēs, bet 22 gadus vecajai Ninai Frankei šī bija pirmā medaļa karjerā.
Sudrabs, uzvarētājām zaudējot 0,55 sekundes, tika Lielbritānijas sportistēm, kas Parīzē ierindojās trešajā vietā, bet bronza tika čehietēm. Piecas komandas sasniedza savu valstu nacionālos rekordus, bet īrietēm šis bija sezonas labākais rezultāts.
Informācija tiek papildināta.
