Bosnija un Hercegovina jau 30 gadus ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās – Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā.
Trauksmi Eiropā un ASV radīja Bosnijas daļas – Serbu Republikas – varas iestāžu lēmums noraidīt federālās policijas un tiesu pilnvaras tās teritorijā. Situāciju saasināja tās prezidenta Milorada Dodika nepakļaušanās starptautiskās sabiedrības prasībām. Tas var atjaunot nestabilitāti un radīt konfliktus starp etniskajām kopienām, tāpēc ES miera uzturētāji saņem papildinājumu no Čehijas, Itālijas un Rumānijas. Uz Bosniju nosūtīts militārais personāls, automašīnas un helikopteri.
Reģionā ieradies arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, kurš tikšanās laikā ar amatpersonām uzsvēra bloka apņemšanos nodrošināt reģiona stabilitāti un Bosnijas un Hercegovinas drošību. Rute norādīja, ka ka alianse neļaus “rasties drošības vakuumam”.
Rute atgādināja, ka Deitonas līgums ir miera stūrakmens un tas ir jārespektē. Jebkādi mēģinājumi graut valsts konstitucionālo kārtību vai asa retorika esot nepieņemama, norādīja Rute.
