ĪSUMĀ:
Ukrainas jautājumā soctīklos saķeras uzņēmējs Masks un demokrātu politiķis.
Ukrainas un ASV delegāciju tikšanās sākās pulksten 11.15 pēc Latvijas laika, tātad tā ilgst aptuveni piecas stundas. Tā varētu būt laba zīme, jo tas nozīmē, ka abas puses ir nopietni gatavojušās sarunai un ir gatavas pamatīgi izrunāt jautājumus, kas var būtiski ietekmēt Ukrainas nākotni.
Līdz šim sarunu gaitu vērtē pozitīvi
Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks otrdien pavēstīja, ka sarunas ar ASV delegāciju par mieru Krievijas uzsāktajā karā sākušās kopumā pozitīvi.
“Tikšanās ar ASV komandu sākās ļoti konstruktīvi, mēs turpinām darbu,” sociālajos medijos paziņoja Jermaks, kurš piedalījās visaugstākā līmeņa amatpersonu sanāksmē ar ASV delegāciju kopš aizvadītā mēneša beigās Baltajā namā notikušās asās vārdu apmaiņas starp ASV un Ukrainas prezidentiem.
Pie sarunu galdu sēdās ASV valsts sekretārs Marko Rubio un ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maiks Volcs. Iepriekš izskanēja, ka starp sarunu dalībniekiem būs arī Trampa īpašais sūtnis Tuvajos Austrumos Stīvens Vitkofs, taču viņš ir devies uz Kataru. Savukārt Ukrainu sarunās pārstāv prezidenta administrācijas vadītājs Andrijs Jermaks, ārlietu ministrs Andrijs Sibiha un aizsardzības ministrs Rustems Umerovs.
Arī ASV valsts sekretārs vēl pirms šīs tikšanās izklausījās pozitīvi noskaņots un sarunā ar žurnālistiem vērtēja, ka Ukrainas priekšlikumā par daļēju pamieru, lai izbeigtu karu ar Krieviju, saskata cerības.
“Es nesaku, ka ar to vien ir pietiekami, bet tā ir tāda veida piekāpšanās, kādu būtu nepieciešams redzēt, lai izbeigtu konfliktu,” Rubio sacīja pirmdien.
Ukraina nosauc trīs svarīgus punktus noturīgam mieram
Līdz šim Kijiva un tās sabiedrotie vairākkārt aicinājuši virzību uz kara beigām sākt, vienojoties par pamieru gaisā un uz jūras. Krievija iepriekš noraidīja ideju par pagaidu pamieru, sakot, ka tas ir mēģinājums iegūt laiku un novērst Ukrainas militāro sabrukumu.
Iepriekš publicētā viedokļa rakstā britu izdevumā “The Guardian” Jermaks uzsvēra, ka pamiers trīs gadus ilgušajā pilna mēroga karā ar Krieviju ir tuvāk nekā jebkad agrāk. Taču Jermaks arī norādīja, ka ar diplomātiju nepietiks, lai vienotos par pamieru, un uzskaitīja trīs priekšnosacījumus ilgstošam un noturīgam mieram – drošības garantijas Ukrainai, spēcīgākas Eiropas sankcijas pret Krieviju un iesaldēto Krievijas līdzekļu novirzīšana Ukrainas atbalstam.
Ukraina: Esam gatavi darīt visu, lai panāktu mieru
Ukraina cer ne vien panākt progresu šajās sarunās, bet arī to, ka tās piedāvājums pamieram pārliecinās Vašingtonu atjaunot tai uz laiku apstādināto militāro palīdzību, kā arī atjaunot piekļuvi izlūkdienestu informācijai un satelītattēliem.
“Mēs esam gatavi darīt visu, lai panāktu mieru,” Ukrainas prezidenta biroja vadītājs sacīja žurnālistiem, ierodoties uz sanāksmi, kurā Krievijas delegācija netika aicināta.
ASV valsts sekretārs Rubio pirms ierašanās Saūda Arābijā paziņoja, ka Ukrainai būs jāpiekrīt teritoriāliem zaudējumiem, lai varētu noslēgt vienošanos ar Krieviju. Nav gan skaidrs, par kādām teritorijām varētu būt runa, jo Krievija kopš 2014. gada ir okupējusi vairāk nekā 20% Ukrainas teritorijas. Un maz ticams, ka Ukraina būs gatava atteikties no visām okupētajām teritorijām.
Triecieni Maskavai kā svarīgs signāls Putinam
Šī tikšanās notiek dienā pēc līdz šim lielākā Ukrainas dronu uzbrukuma Maskavai un Maskavas apgabalam.
Krievijas varasiestādes apgalvo, ka naktī pretgaisa aizsardzības sistēmas ir notriekušas 337 bezpilota lidaparātus, kas uzbruka galvaspilsētai Maskavai un tās apkaimei,
kā arī vēl vairākiem valsts rietumu reģioniem. Ir apstiprināta vismaz trīs cilvēku bojāeja Domodedovas pilsētā Maskavas apgabalā.
Tas bija līdz šim plašākais Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukums Krievijai kopš pilna mēroga kara sākuma. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka uzbrukumu laikā ir bijuši trāpījumi vairākiem stratēģiskiem objektiem, tostarp naftas pārstrādes rūpnīcai, kas gadā pārstrādā 11 miljonus tonnu naftas un nodrošina gandrīz 50% no Maskavā patērētās dīzeļdegvielas un benzīna.
Un tā patiešām nav nejaušība, ka tik masīvs dronu uzbrukums Krievijai notika neilgi pirms Ukrainas un ASV pārstāvju tikšanās Saūda Arābijā.
Visticamāk, uzbrukums noticis kā mēģinājums piespiest Krievijas vadoni Vladimiru Putinu piekrist pamieram gaisā un uz jūras.
“Tas ir papildu signāls Putinam, ka arī viņam vajadzētu būt ieinteresētam noslēgt pamieru gaisā,” sacīja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes pakļautībā esošā Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs leitnants Andrijs Kovalenko.
Tikmēr Ukrainas parlamenta deputāts Oleksijs Gončarenko intervijā telekanālam BBC sacīja, ka arī ASV prezidents Tramps pēc šīs nakts uzbrukumiem redzēs, ka ukraiņu rokās ir “kārtis”. Iepriekš Tramps apgalvoja, ka jebkurās miera sarunās tikai Krievijas rīcībā būs “kārtis”.
Vēl pirms tikšanās ar ASV pārstāvjiem Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien Džidā sarokojās ar Saūda Arābijas kroņprinci Mohammedu bin Salmanu.
Zelenskis arī sacījis, ka aizvien gatavs parakstīt vienošanos ar ASV par Ukrainas derīgajiem izrakteņiem, taču Rubio sacīja, ka šis nolīgums šoreiz nebūs tikšanās uzmanības centrā.
Ukrainas jautājumā soctīklos saķeras Masks un demokrātu politiķis
Tikmēr sociālajā tīklā “X” izvērtusies kārtējā asā vārdu apmaiņa starp Donalda Trampa administrācijas pārstāvjiem un amatpersonām, kas iebilst ASV jaunajam ārpolitikas kursam.
Pasaulē bagātākais cilvēks un ASV prezidenta Donalda Trampa labā roka, uzņēmējs Īlons Masks pirmdien nosaucis senatoru Marku Kelliju par nodevēju, tā reaģējot uz amatpersonas vizīti Ukrainā un izteikto atbalstu kara plosītajai valstij.
Demokrātu politiķis Kellijs ir bijušais NASA astronauts un ASV jūras kara flotes pilots. Viņš aizvadītajā nedēļas nogalē apmeklēja Ukrainu, kas jau vairāk nekā trīs gadus cīnās ar Krievijas iebrucējiem.
“Tikko pametu Ukrainu. Tas, ko redzēju, man jau atkal pierādīja, ka mēs nedrīkstam pamest ukraiņu tautu. Visi vēlas, lai šis karš beigtos, bet jebkura vienošanās jāslēdz, lai tā sargātu Ukrainas drošību, un tā nedrīkst būt dāvana [Krievijas vadonim Vladimiram] Putinam,” Kellijs pēcāk rakstīja mikroblogošanas vietnē “X”.
Senators arī piebilda, ka, viņaprāt, Tramps cenšas vājināt Ukrainu un tās pozīcijas pamiera sarunās un ASV prezidentam šādi lēmumi būtu jāskaidro.
Uz to asi reaģējis Masks, kurš lietotnē “X” Kellijam atbildēja: “Tu esi nodevējs.”
Arī Kellijs viņam atbildi parādā nepalika un rakstīja:
“Nodevējs? Īlon, ja Jūs nesaprotat, ka brīvības aizstāvēšana ir viens no pamatprincipiem, kas padara Ameriku varenu un nodrošina mūsu drošību, varbūt jums vajadzētu atstāt to tiem, kas to saprot.”
KONTEKSTS:
ASV prezidents Donalds Tramps 3. martā nolēmis apturēt visu veidu militāro palīdzību Ukrainai.
Tramps mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu ar Ukrainu, pat nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.
Par spīti paša izslavētajai sarunu vešanas mākai, Tramps pretrunā ar elementārākajiem diplomātijas likumiem jau pirms jebkādu sarunu uzsākšanas Maskavai faktiski apsolījis izpildīt visas tās absurdās prasības.
ASV prezidenta un Ukrainas līdera Volodimira Zelenska tikšanās Vašingtonā 28. februārī aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, jo Tramps asi kritizēja Zelenski, apsūdzot viņu nepateicībā un centienos likt šķēršļus ASV mēģinājumiem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā.
