Bosnijas prokuratūra trešdien, 12. martā, izdeva Serbu Republikas līdera Milorada Dodika aresta orderi apsūdzībās par “uzbrukumu konstitucionālajai kārtībai”. Dodiks pagājušajā mēnesī tika notiesāts par nepakļaušanos starptautiskās sabiedrības augstākajam pārstāvim, vācu diplomātam Kristiānam Šmitam, kurš pārrauga Deitonas miera līguma ievērošanu.
Dodiks atbildēja, ka nepadosies prokuratūrai, bet viņa kontrolētais vietējais parlaments sāka darbu pie grozījumiem provinces konstitūcijā, kas ļautu izveidot savus bruņotos spēkus.
Horvātijas aizsardzības ministrs Ivans Anušičs paziņoja, ka Zagreba gatavojas visiem scenārijiem, tostarp karam Bosnijā.
“Es ceru, ka tik tālu neaizies. Bet pirms trim gadiem visi apgalvoja, ka kara Ukrainā nebūs, lai gan Krievijas karavīri bija savilkti pie robežas ar Ukrainu. Iebrukums notika, un jau trīs gadus tur turpinās asiņains karš.
Arī 1991. gadā mums teica, ka kara nebūs, bet diemžēl tas notika. Ne tikai Horvātijā, bet arī Kosovā, Bosnijā un Hercegovinā un Slovēnijā.
Tagad mēs atrodamies situācijā, kas, iespējams, ir daudz bīstamāka nekā toreiz. Es ceru, ka līdz tam nenonāks, bet, ja tā notiks, mums jābūt gataviem, jo tā ir valsts, kas robežojas ar Horvātiju, un tur dzīvo 350 tūkstoši horvātu,” brīdināja Anušičs.
Kopš Bosnijas kara beigām 1995. gadā Bosnija un Hercegovina ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās – Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās centrālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.
