Valdību veidojošā koalīcija trīs partiju sastāvā Igaunijā strādāja kopš 2023. gada parlamenta vēlēšanām. Tomēr pēdējo nedēļu laikā tās darbā sāka parādīties “plaisas” saistībā ar vairākiem sociāldemokrātu izvirzītiem priekšlikumiem.
Pamatojot savu lēmumu no koalīcijas sociāldemokrātus izslēgt, premjerministrs Kristens Mihals (Reformu partija) norādīja, ka Igaunijas valdībai šobrīd būtu jāfokusējas uz ātrāku lēmumu pieņemšanu un birokrātijas mazināšanu, ko acīmredzot sociāldemokrāti, viņaprāt, kavējuši.
“Jau ilgu laiku bijis skaidrs, ka mūsu kreiso-labējo mērogā, kā publiski izteicies ārlietu ministrs, divas partijas ir drīzāk labējas. Viena – kreisa. Laikā, kad jāpieņem ātri lēmumi, mēs nevaram bezgalīgi atgriezties pie šiem lēmumiem, tos pārskatīt un argumentēt. Daži lēmumi ir vienkārši jāpieņem un jākustas uz priekšu,” sacīja Mihals.
“Mēs vēlamies, lai Igaunijā būtu stabila valdība. Mums ir drošības politika, mums ir ekonomikas politika, mazāk pārmērīgas regulācijas un iedzīvotājiem lielāka drošības sajūta,” tikmēr pauda ārlietu ministrs Marguss Cahkna (“Igaunija 200”).
No koalīcijas “izgrūsto” sociāldemokrātu līderis Lauri Lēnemetss, kuram Mihala valdībā bija iekšlietu ministra amats, savu bijušo partneru rīcību nosodīja kā “tuvredzīgu” un “cinisku”.
“Patiesais iemesls varētu būt tas, ka Reformu partija vairākus gadus ir īstenojusi kreiso politiku, iespējams, tas ir galvenais iemesls. Bet tagad viņi var doties pa labējo ceļu – tas nozīmē zemākus nodokļus un Igaunijas parāda pieaugumu. Ja tas ir labējais ceļš, pa kuru viņi vēlas iet, tad novēlu viņiem veiksmi. Vēlāk tas atsauksies uz mums visiem,” viņš teica.
Pēc izmaiņām koalīcijā Reformu partijai un “Igaunija 200” ir tikai minimāls vairākums parlamentā – tās var rēķināties ar 52 balsīm no kopumā 101 deputāta. Opozīcijā esošās partijas prognozē, ka jaunā divu partiju valdība ilgi nestrādās.
“Šī valdība jau tagad balstās uz ļoti vāja pamata. Jaunās reformas un nepopulārie lēmumi padarīs viņu darbu vēl sarežģītāku. Es domāju, ka līdz pašvaldību vēlēšanām viņi, visticamāk, sabruks,” vērtēja Konservatīvās tautas partijas (EKRE) līderis Martins Helme.
“Valdība ir tērējusi laiku un nav pieņēmusi kritiski svarīgus lēmumus drošības jomā. Nodokļu politika ir kļūdaina, un lēmumu pieņemšana notiek haotiski. Šobrīd Reformu partija cenšas noturēties pie varas, bet bez skaidra plāna par valsts attīstību,” līdzīgās domās bija partijas “Tēvzeme” līderis Urmass Reinsalu.
Jaunā Reformu partijas un “Igaunijas 200” valdība solījusi samazināt ierēdņu skaitu par 20 procentiem un atvieglot uzņēmējdarbības vidi. Abas partijas oficiālas sarunas par jaunu koalīcijas līgumu sāks sestdien.
