Vienlaikus, kaut arī visas vadošās partijas Grenlandē atbalsta neatkarības centienus, neviena nav piedāvājusi konkrētu plānu un termiņus. Idejai par neatkarību mijoties ar Donalda Trampa retoriku par salas iegūšanu, šajās vēlēšanās uz spēles bija likts daudz.
Kaut arī atdalīšanās no Dānijas un neatkarības pasludināšana nebija vēlēšanu biļetenā, par to, visticamāk, domāja visi, jo 31 ievēlētais likumdevējs veidos Grenlandes nākotni. Pēc ASV prezidenta izteikumiem par vēlmi dabas resursiem bagāto salu iegūt savā īpašumā Grenlande negaidīti nonākusi pasaules starmešu gaismā. Uz tās fona vēlēšanās negaidīti uzvarēja centriski labējā Demokrātiskā partija – tās programmā īpaši liels fokuss ir uz biznesa attīstību.
“Esam ļoti iebilduši pret pēdējā laikā pieņemtajiem tiesību aktiem, un esam samērā skaidri pauduši, ka vēlamies, lai mūsu labklājību vairāk finansētu uzņēmumi, domāju, ka tas ir tas, ko vēlas iedzīvotāji,” norādīja Demokrātiskās partijas priekšsēdētājs Jenss Frederiks Nīlsens.
Otrajā vietā ar 25% bija centriskā partija “Orientācijas punkts”, kura atbalsta krietni straujākus neatkarības centienus nekā demokrāti, kuri šajā jautājumā ir mēreni.
“Veiksim pārmaiņas, kuras, mūsuprāt, nepieciešamas mūsu sabiedrībā. Bet arī, lai parādītu, ka Grenlande pieder Grenlandes iedzīvotājiem un ka Grenlande arī turpmāk noteiks, kāda būs tās nākotne,” solīja partijas “Orientēšanās punkts” kandidāte Aki Matilda Hjoga-Dama.
Pašreizējā premjera Mutes Egedes inuītu partija “Tautas kopiena”, kurai prognozēja uzvaru, palikusi vien trešajā vietā, taču ar gana lielu atbalstu, iegūstot 21% balsu. Kā “Pasaules panorāmai” norādīja Dānijas Starptautiskās pētniecības institūtā, priekšvēlēšanu retoriku caurvija vairāki vēstījumi, tostarp neatkarības jautājums.
“Es domāju, ka šajā vēlēšanu kampaņā ir kļuvis vēl skaidrāks, ka Grenlandes vēlētāji neliks uz spēles savu labklājību un ikdienas dzīvi, dzenoties pēc neatkarības,” vērtēja Dānijas Starptautiskās pētniecības institūta vecākais pētnieks Ulriks Prams Gads. “Patiesībā, ja pēdējo desmitgažu laikā esat dzirdējuši Grenlandes politiskās debates, ir skaidrs, ka neatkarība nekad nebija plānota rīt. Tas ir projekts, kas Grenlandei ir jāattīsta, lai tā būtu gatava neatkarībai.”
Grenlande var likumīgi pasludināt neatkarību, taču tikai pēc referenduma. Lai gan Grenlandē ir plaši izplatīts atbalsts pilnīgai suverenitātei, nav skaidrs, ko tas nozīmētu salas aizsardzībai un ekonomikai.
Dānija ik gadu Grenlandei piešķir aptuveni pusmiljarda eiro subsīdiju, kas ir aptuveni trešdaļa salas budžeta. Ģeopolitisko spriedzi apliecināja arī augstā vēlētāju aktivitāte – vēlēšanās piedalījušies nedaudz vairāk kā 70% procenti balsstiesīgo.
Galvaspilsētā Nūkā pat pagarināts vismaz viena iecirkņa darba laiks – lai visi rindā stāvošie paspētu nobalsot.
“Es nekad nebiju pieredzējusi, ka jāgaida tik ilgi. Man ir tikai jāiet iekšā, jāievelk krustiņš un jāiet ārā. Bet šī ir pirmā reize, kad es tik ilgi gaidu,” sacīja vēlētāja Šeila.
“Domāju, ka ir labi, ka Grenlandei pievērš uzmanību, taču nedomāju, ka Trampa uzmanība ir īpaši pozitīva,” tikmēr prātoja vēlētājs Hanss. “Es domāju, ka kopumā viņš rada lielu nestabilitāti pasaulē. Bet es domāju, ka tas ir arī labi, jo tas liek Eiropas sabiedrībai domāt, ko darīt ar Grenlandi un kā sadarboties ar Grenlandi.”
Šobrīd aizvien nav daudz sabiedriskās domas aptauju, kas skaidrotu Grenlandes iedzīvotāju viedokli, norādīja Dānijas Starptautiskās pētniecības institūta vecākais pētnieks Ulriks Prams Gads. Taču gana iespaidīgi tie bijuši aptaujā, kur cilvēkiem trīs dažādos veidos jautāja, vai viņi gribētu būt amerikāņi.
“Mazāk nekā desmit procenti atbildēja ar “jā” uz jebkuru no šiem jautājumiem. Un, protams, Grenlandes premjers vislabāk to uzsvēra, sakot – mēs nevēlamies būt dāņi, mēs nevēlamies būt amerikāņi. Mēs vēlamies būt Grenlandes iedzīvotāji. Mēs neesam pārdošanā. Esam atvērti biznesam,” valdības vadītāja teikto citēja Gads.
Pētnieks arī norādīja, ka viens no potenciālajiem scenārijiem ir, ka Grenlande varētu dot priekšroku formālai neatkarībai, vienlaikus paliekot ļoti cieši saistīta ar Dāniju.
Pētnieks gan piebilda, ka pēdējos pāris gadus Grenlande arī lūkojusi pēc sadarbības ar ASV, jo tās ir diplomātiski sadarbojušās ar Grenlandi, kura aicinājusi vairot ASV investīcijas, tirdzniecību un tūrismu.
“Pašlaik gan ir zināma nevēlēšanās pieņemt Trampa aicinājumus, jo būtībā viņš nešķiet sevišķi labs cilvēks,” piebilda Gads. “Problēma, protams, ir tā, ka ir grūti saprast, ko Tramps darītu, jo ASV nav jēgas iebrukt Grenlandē, jo viņiem tur jau ir karaspēks un tā nav vieta, kuru var kontrolēt militāri, teritoriāli. ASV pašlaik nav daudz ekonomisko saišu ar Grenlandi, tādēļ nav daudz, ar ko draudēt. Var tikai piedāvāt ko labu, taču paliek jautājums, vai kāds ticēs šiem piedāvājumiem.”
