Aizsardzības nozare gaida skaidrus mērķus
Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas vadītāja Elīna Egle vērtēja, ka valdība pērn un kopumā kopš kara sākuma ir iedziļinājusies problēmās, ar ko saskaras aizsardzības industrija. Tāpat pērn apstiprināts jauns Aizsardzības industrijas likums un sperti praktiski soļi, lai mainītu Eiropas fondu piešķiršanas mehānismu industrijas uzņēmumiem. Nozare tuvākajā laikā sagaida skaidrākus uzstādītos mērķus no valsts.
Nākamnedēļ nozarei plānota tikšanās ar Siliņu.
“Mēs ļoti vēlamies precīzākus, skaidrākus uzdevumus tieši industrijai, lai mēs varētu tiešām sākt jau investēt papildu jaudās
un tajos produktos, kas tiešām var stiprināt pašas svarīgākās spējas, jo bez šāda signāla industrijai nav paļāvības, un mēs nevaram neko plānot. Un otrs ir, protams, ka ir ļoti svarīgi arī stiprināt mūsu zinātni un pētniecības jomu, jo bez tā šo izcilo produktu īsti nebūs.”
Uzņēmēji vēl neredz rezultātus cīņā ar birokrātiju
Evikas Siliņas ikgadējais ziņojums Saeimai par valdības paveikto un iecerēto darbību
952.96 KB
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, atskatoties uz aizvadīto gadu, pie labajām lietām minēja darbaspēka nodokļu likmju izmaiņas, kas palielināja strādājošo ienākumus. Tāpat viņš izcēla arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reorganizāciju, fokusējot to tieši uz investīciju piesisti, kur gan rezultāti vēl tikai būs nākotnē.
Savukārt par premjeres ziņojumā izceltajiem darbiem pie birokrātijas mazināšanas pagaidām virzību Bite sauc par lēnu un rezultātus vēl nesaskata.
“Mēs esam dažus pozitīvus soļus uz priekšu paspēruši, bet gada laikā vajadzēja izdarīt daudz, daudz vairāk, un prasītos daudz izlēmīgākas rīcības attiecībā gan par izdevumu samazināšanu, par ko mēs šogad runājām, gan par to pašu birokrātijas samazināšanu,” sacīja Bite.
“Pirmais, par ko mēs – sociālie partneri – vienojāmies ar valdību, bija vismaz paņemt vienu atsevišķu jomu un panākt rezultātu.
Tā bija birokrātijas mazināšana būvniecības jomā, un tur ar panākumiem palepoties nevar, jo iestrēdzis šis process dažādās saskaņošanās un pretenzijās no iestādēm un tamlīdzīgi.
Tur birokrātijas samazināšanas process ir iestrēdzis birokrātiskos džungļos,” vērtēja Bite.
Darba devēju konfederācijas ieskatā – iestrēdzis arī jautājums par nepieciešamām izmaiņām saistībā ar darbinieku nodarbinātību, precīzāk, par virsstundu likmēm, slimības lapu regulējumu, darba koplīgumiem un citām lietām, par kurām cer aktīvāk diskutēt arī līdz ar jauno Labklājības ministrijas vadību.
Taču arī darba devēji arī piekrīt, ka kopumā prioritātei šobrīd ir jābūt aizsardzībai un šo spēju stiprināšanai.
Arodbiedrības: Veselības aprūpei un demogrāfijai jārod finansējums
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns pie paveiktajiem darbiem iezīmēja neapliekamā minimuma un minimālās algas palielinājumu, kā arī panākto atbalstu strādājošajiem vecākiem, kuri neizmanto bērna kopšanas pabalstu.
Vienlaikus Baldzēns arī atgādināja, ka pērn arodbiedrības nevarēja atbalstīt budžeta projektu, kurā nepietiekami līdzekļi atvēlēti veselības aprūpei.
“Protams, mēs tomēr nonācām pie kaut kādiem kopsaucējiem, bet patiesībā jau galvenais trūkums bija šis finanšu trūkums un laikam tie politiskie lēmumi, kas katrā partijā bija atsevišķi pieņemti, un kā viņus sabalansēt. Bet nu es domāju, ka mēs nestrīdēsimies neviens, ka veselības aprūpē un demogrāfijai vajadzēja vēl papildus atrast līdzekļus un kaut ko varbūt pārdalīt citādāk, nekā tiek izdarīts. Un tieši tāpēc arī arodbiedrības iebilda,” sacīja Baldzēns.
“Vēl viena lieta, kas man jāpiemin, ka mēs noturējām arī slimības lapas, kur ministrijas un darba devēji ļoti gribēja daudz ko it kā ietaupīt, bet samazināt darbiniekiem un arī viņu bērniem reālo slimības lapas pabalstu, nu, mēs pārliecinājām gan ministrijas beigās un arī darba devējus, ka īsti pamata nav,” sacīja Baldzēns.
Latvijas darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite savukārt pauda, ka joprojām ir nepieciešamas izmaiņas slimības lapu regulējumā, kā arī saistībā ar darbinieku virsstundu likmēm un darba koplīgumiem, par ko cer aktīvāk diskutēt arī līdz ar jauno Labklājības ministrijas vadību.
