ASV prezidents Donalds Tramps savas otrās prezidentūras pirmajās nedēļās daļā pasaules sējis plašu neskaidrību, nosakot ievedmuitu vai solot to noteikt vairākiem amerikāņu tirdzniecības partneriem. Sabiedroto publiskā retorika par to, ka šāda politika labumu nedos ne tiem, pret kuriem ievedmuitu noteiks, nedz arī pašiem amerikāņiem, dzirdīgas ausis Baltajā namā nesasniedz.
Arī eiropieši apgalvo, ka vēlas turpināt abpusēji izdevīgo sadarbību ar ASV, taču vienlaikus ir ieinteresēti paplašināt sadarbību ar citiem partneriem.
Lai gan Brisele saka, ka tirdzniecības karam ir gatava, tā pastiprinājusi centienus slēgt dažādas vienošanās ar citām valstīm, lai vismaz daļēji kompensētu sekas, ko radītu ASV darbības.
Kopš Trampa ievēlēšanas Eiropas Savienība ir pabeigusi sarunas par revolucionāru tirdzniecības vienošanos ar “Mercosur” jeb Dienvidamerikas tirdzniecības bloku, kas apvieno Argentīnu, Brazīliju, Paragvaju un Urugvaju.
Šis nolīgums, ja to ratificēs, veicinās tirdzniecību un politiskās saites starp abiem reģioniem. Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, netieši norādot uz pretstatu ASV politikai, uzsvērusi, ka Eiropas Savienības un “Mercosur” nolīgums ir politiska nepieciešamība, savienojot līdzīgi domājošus partnerus, kas tic atvērtībai un sadarbībai kā ekonomiskās izaugsmes dzinējspēkam.
Eiropas Savienība (ES) ir arī pabeigusi sarunas par tirdzniecības nolīgumiem ar Šveici un Meksiku. Tāpat atsāktas sarunas par visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Malaiziju.
Vislielākā uzmanība pievērsta tirdzniecības vienošanās noslēgšanai ar Indiju, kas gaidāma šogad. Līgums būtu lielākais šāda veida darījums pasaulē, atzinusi Eiropas Komisijas prezidente.
Vienošanās tiek slēgtas arī digitālajā jomā. Kamēr amerikāņi kritizē Briseli par negodīgu izturēšanos pret ASV tehnoloģiju kompānijām un pārlieku lielu regulāciju, Dienvidkorejai nešķiet problemātiska Eiropas Savienības prakse tehnoloģiju un e-komercijas regulēšanā. To apliecina fakts, ka Eiropas Komisija (EK) un Dienvidkoreja panākušas digitālās tirdzniecības vienošanos, kas būs daļa no jau esošā brīvās tirdzniecības līguma starp abām pusēm.
“Mūsu digitālās tirdzniecības līgumam ar Dienvidkoreju būs pozitīva ietekme eiropiešu ikdienā. Eiropas Savienības kompānijām apkalpot Korejas patērētājus no Eiropas būs vieglāk. Eiropas patērētāji būs labāk pasargāti no negodīgas tirdzniecības prakses un pērkot preces no Dienvidkorejas tiešsaistē,” Eiropas Savienības tirdzniecības un ekonomiskās drošības komisārs Marošs Šefčovičs skaidroja vienošanās ieguvumus.
Kā izdevumam “Politico” atzinis avots Eiropas Komisijā, šī vienošanās ir svarīgs politisks signāls Briseles centienos dažādot savu ārējo tirdzniecību. Šefčovičs šo vienošanos raksturoja kā būtisku pagrieziena punktu un neslēpj, ka vēlme slēgt vienošanās ir pieaugusi.
“Varu apstiprināt, ka šobrīd ir pieaugoša apetīte paātrināt brīvās tirdzniecības sarunas ar mūsu partneriem. Mūsu interesēs ir turpināt sadarbību ar līdzīgi domājošām valstīm, kā Dienvidkoreja, lai nodrošinātu globālus standartus digitālās tirdzniecības noteikumiem un pārrobežu datu plūsmām, tai pašā laikā arī stiprinot investīciju saites un mūsu tirdzniecību kopumā,” viņš teica.
Eiropas Savienība jau ir iekļāvusi līdzīgus datu noteikumus daļā no līgumiem ar tādiem tirdzniecības partneriem kā Jaunzēlande un Lielbritānija. Bet pagājušā gada jūlijā tika noslēgts digitālās tirdzniecības nolīgums arī ar Singapūru.
