Sestdien vakarā beidzas ES noteiktais individuālo sankciju termiņš vairāk nekā 2000 ar Krievijas iebrukumu Ukrainā saistītiem cilvēkiem. Dalībvalstu vēstniekiem ir grūti vienoties par šo sankciju pagarināšanu, jo lielākais klupšanas akmens ir Ungārija, kas pieprasījusi Krievijas oligarha Mihaila Fridmana izņemšanu no šī saraksta. Par Fridmana vārda svītrošanu iestājusies arī Slovākija, Luksemburga.
Ungārija jau ilgāku laiku draud bloķēt ES individuālo sankciju atjaunošanu uz vēl 6 mēnešiem, ja no apmēram 2000 cilvēku garā saraksta netiks svītroti 8 oligarhi – to skaitā Ališers Usmanovs, Mihails Fridmans un Pjotrs Avens.
ES noteiktās sankcijas paredz ceļošanas ierobežojumus un līdzekļu iesaldēšanu personām, kas ir atbalstījuši vai veicinājuši Krievijas karu pret Ukrainu.
Fridmana mantai 2022. gadā ES uzlikts arests, kā arī viņam ir liegts ieceļot ES.
Redzot, ka neizdosies panākt sankciju atcelšanu visiem 8 oligarhiem, Ungārijas vēstnieks ES ir fokusējis visu uzmanību uz vienu – un tas ir Mihails Fridmans, kurš pirms desmit gadiem pārcēlās uz dzīvi Londonā, bet tagad atgriezies Krievijā.
Ungārijas vēstnieks grib, lai Fridmans tiktu svītrots no saraksta – pretējā gadījumā Ungārija izgāzīs visu sankciju pagarināšanu.
Budapešta jau ilgstoši bloķē arī daudzas citas lietas, saistībā ar palīdzību Ukrainai – tai skaitā Eiropas miera instrumentu (European Peace Facility), Ukrainas iestāšanās sarunu klāstera atvēršanu, kā arī ES augstākās diplomātes Kajas Kallas centienus mobilizēt atbalstu Ukrainai.
ES dalībvalstu vēstniekiem vēl nav izdevies pārvarēt Ungārijas iebildumus un vienoties par individuālo sankciju pagarināšu, kuru termiņš beidzas sestdien naktī. “Financial Times” raksta, ka Ungārijas centienus no individuālo sankciju saraksta izņemt Mihailu Fridmanu atbalsta arī Luksemburga.
Pērn Fridmans iesniedza prasību pret Luksemburgu pieprasot atlīdzināt 16 miljardus dolāru saistībā ar sankciju radītajiem zaudējumiem. Tas ir vairāk nekā puse no Luksemburgas gada budžeta. Fridmana advokāti atsaucas uz 1989. gada investoru aizsardzības līgumu, ko parakstīja Padomju Savienība, Luksemburga un Beļģija.
Daļu no iepriekš noteiktajām ES sankcijām oligarhiem ir izdevies atcelt. Mihails Fridmans un Pjotrs Avens 2024. gada aprīlī uzvarēja lietu ES Vispārējā tiesā, kura atzina, ka ES ir kļūdījusies, pievienojot viņus sankciju sarakstam 2022. gadā, jo nav tikuši sniegti pietiekami daudz pierādījumu par abu ciešo saistību ar Putinu.
Taču uz abiem joprojām attiecas otrs ES sankciju lēmums – no 2023. gada – saistībā ar viņu uzņēmējdarbības klātbūtni Krievijā. Lai apietu šo sankcionēšanas iemeslu, pagājušā gada nogalē Fridmans un Avens pārdeva savas akcijas Krievijas lielākajā privātajā bankā “Alfa Bank”. Noprotams, ka šo argumentu Ungārija izmanto, lai Fridmanu izņemtu no sankciju saraksta.
Tāpat Fridmans un Avens pārdevuši akcijas apdrošināšanas uzņēmumā “AlfaStrahovanie”.
Tieši Avena līdzdalība vienā no lielākajām Krievijas komercbankām bija pamatā viņa iekļaušanai ES sankciju sarakstā.
Mihails Fridmans ir viens no diviem 90. gadu oligarhiem, kas joprojām turpina nodarboties ar biznesu. Ukrainā dzimušais Fridmans sākotnēji izteica atturīgu kritiku par Putina iebrukumu Ukrainā, bet atgriezās Maskavā pērnā gada oktobrī.
Gadījumā, ja iepriekš noteiktās sankcijas pret Fridmanu tiks atceltas, tas neietekmēs Eiropas Savienības Tiesā (EST) esošo tiesvedību, kurā aktīvi iesaistījusies Latvija, jo lietā apstrīdētas sankcijas skar konkrētu periodu, nevis sankcijas kopumā, noskaidroja aģentūra LETA.
Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM) aģentūrai LETA norādīja, ka ES vēl notiek diskusijas par minēto jautājumu, tādēļ ministrija patlaban komentāru nesniegs.
Iepriekš vēstīts, ka Avenam, kurš ir arī Latvijas pilsonis, Latvijā pieder īpašumi. Viņu ES iekļāva sankciju sarakstā kā vienu no Putinam tuvākajiem oligarhiem, ar kuriem viņš regulāri konsultējas un kurš nerīkojas neatkarīgi no prezidenta. Avens un Fridmans esot dažādi pūlējušies panākt Rietumu sankciju atcelšanu pret Krieviju.
Avenam un Fridmanam noteiktas ne tikai ES, bet arī ASV, Lielbritānijas un citu valstu sankcijas.
Tāpat vēstīts, ka pērn EST atcēla ES Padomes lēmumu par Avenam un Fridmanam 2022. gada 28. februārī noteiktajām sankcijām. Nedaudz vēlāk Latvija iesniedza apelācijas sūdzības Avena un Fridmana sankciju lietās.
Latvijas Tieslietu ministrija iepriekš pamatoja, ka, pieņemot sankcijas, gan par Avenu, gan Fridmanu bijuši gūti sākotnējie pierādījumi par aktīvi sniegtu materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju.
