Daugavpils cietokšņa teritorija ir vairāk nekā 150 hektāru liela, un tajā atrodas apmēram 80 ēkas. Daļa no tām ir izremontētas, tajās mitinās Rotko centrs, Inženieru arsenāls, Martinsona māja. Bet vairāki kazemāti jeb zem cietokšņa vaļņa izbūvētas velvētās telpas ir avārijas stāvoklī.
“Kazemāti ir tādas unikālas telpas arī pasākumiem. Teiksim, pirms laika, kad kazemāti bija aizslēgti, diezgan aktīvi notika pasākumi tieši astotā bastiona kazemātos, gan muzeju nakts laikā, gan mākslas nakts, festivāli,” stāstīja cietokšņa apmeklētāju centra vadītājs Vitālijs Petkuns.
Cietokšņa apmeklētāju centra vadītājs Vitālijs Petkuns. Foto: Novadu Ziņas LTV
Nesen tika veikta divu kazemātu apsekošana, un secinājumi ir skarbi.
“Pēc vairākām pozīcijām ir analizēti pamati, jumts, fasādes, pārsegumi – nolietojums ir ap 50 procentiem. Tas ir slikts rezultāts, un tiešām steidzīgi mums kā pašvaldībai, īpašniekam, ir jārīkojas, lai saglabātu šo celtni,” skaidroja Daugavpils cietokšņa un muzeju pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Artjoms Mahļins.
Cietokšņa īpašnieks ir pašvaldība, kas sludinās iepirkumu, lai pretendenti iesniegtu finanšu redzējumu, cik varētu izmaksāt kazemātu remonts. Provizoriski viena kazemāta jumta atjaunošana varētu maksāt 100 tūkstošus eiro, bet kopējās remonta izmaksas tuvojas pusmiljonam eiro.
Daugavpils cietoksnis Foto: Novadu Ziņas LTVDaugavpils cietoksnis Foto: Novadu Ziņas LTVDaugavpils cietoksnis Foto: Novadu Ziņas LTV
“Atjaunot kultūras pieminekli nav tas pats, kas atjaunot kādu ēku, kura, piemēram, būvēta padomju laikā. Ir vajadzīgi cilvēki ar pieredzi kultūras pieminekļu atjaunošanā, kā arī ar zināšanām gan par materiāliem, gan par metodēm, gan par tehnisko risinājumu,” pauda Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Vilma Platpīre.
Apjaušot izmaksas, pašvaldība sāks meklēt finansējumu – daļu no pašvaldības budžeta, pārējo citviet.
“[Varbūt var palīdzēt] Kultūrkapitāla fonds, gan mantojuma pārvaldes pieminekļu glābšanas programma, gan arī ārēji finanšu līdzekļi, varbūt kādas pārrobežu sadarbības programmas ar Lietuvu,” prātoja Mahļins.
Vai un kad remonta projekti īstenosies, zināms nav, taču kazemātu izmantošanā ieinteresēti arī mākslinieki, kuri vēlētos tajos izstādīt savus darbus.
