Cīņa ar pašu radīto birokrātiju un “tiks darīts”
“Apvienotā saraksta” frakcijas vadītājs Edgars Tavars debatēs pēc Siliņas uzrunas apšaubīja valdības restartu, norādot, ka šajā ziņojumā vārds “tiks” pieminēts 55 reizes – “tiks paveikts, tiks plānots, tiks radīts.. kaut kad nākotnē”.
“Redzam zināmu progresu, pagājušajā gadā valdības ziņojumā vārds “tiks” minēts tikai 33 reizes,” ironizēja Tavars. Bet “vārds “izdarīts” nav pieminēts, un šeit var meklēt atbildi uz jautājumu par uzticēšanos valsts spējai izdarīt ko jēdzīgu”.
Opozīcijas partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers, vērtējot Siliņas ziņojumu, ironizēja, ka “it kā viss izklausās jauki, vajadzēja tikai pieminēt, ka valdība nodrošināja, ka “Straume” ieguva Oskaru”. “Tikai mēs zinām, ka tā ieguva Oskaru, nevis pateicoties valdības atbalstam, bet pretēji tam, ka nozare atstāta novārtā un mēs to zinām,” sacīja Šlesers.
Šlesers arī pauda neizpratni par valdības apņemšanos tagad mazināt birokrātiju, jo “Vienotība” pie varas bija 15 gadus – “kas jums lika radīt šīs problēmas, ar kurām tagad jācīnās”.
Arī neatkarīgais deputāts Didzis Šmits uzsvēra, ka birokrātiju neapkaro, veidojot darba grupas, bet gan nozīmējot konkrēti atbildīgo personu par uzdevuma izpildi konkrētajos termiņos. Viņš rosināja valsts pārvaldi mazināt, samazinot budžetu, bet atceļot vienotu atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē un ļaujot iestāžu vadītājiem pašiem izlemt, cik cilvēku strādās viņu iestādē, lai panāktu rezultātus, un kādas viņiem būs algas.
Valdības solījums par birokrātijas mazināšanu būtu primāri attiecināms uz aizsardzības jomas uzņēmējiem un iepirkumiem, izriet no opozīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāta Artūra Butāna debatēs teiktā.
“Tātad pirmais jautājums militārās industrijas uzņēmumam, kad viņš grib iziet eksportā – cik daudz jūsu pašu bruņotie spēki iepērk šo produktu? Kaut vienu nopērciet vai pasakiet, ka tas produkts nav labs, es saražošu citu. Bet problēma, ka mēnešiem nespēj atbildēt, kas atbildīgais Ekonomikas ministrijā, kas Aizsardzības ministrijā. Uzņēmēji tiek futbolēti no vienas iestādes uz otru,” sacīja Butāns.
Bijušais premjers, opozīcijas deputāts Māris Kučinskis (“Apvienotais saraksts” (AS)) sacīja, ka ziņojumu nemaz nekomentēs, jo zina, ka mūsu ierēdniecība ir spēcīga un var sarakstīt ļoti daudz par neko.
“Ir iegūts laiks, lai nāktu ar jauniem ziņojumiem. Birokrātijas samazināšanu mēs atbalstām, bet joprojām es gribu paskaidrojumu, ko nozīmē 25% samazinājums. Es gribu paskaidrojumu, kas tie tādi būs par birojiem,” sacīja Kučinskis.
Opozīcija pārstāvji, no kuriem aktīvāk debatēs iesaistījās tieši “Apvienotā saraksta” deputāti, kritizēja paviršu pieeju demogrāfijai un “nespēju ieraudzīt ģimenes aiz “excel” tabulām”, uzmanības nepievēršanu izglītībai un pedagogu atalgojumam, nekonkrētiem priekšlikumiem ekonomikas izaugsmei.
Deputāts Juris Viļums (AS) savukārt pauda, ka, lasot ziņojumu, ir sajūta, ka dzīvojam divās dažādās valstīs un Siliņai totāli trūkst paškritikas – veselīgas jebkura vadītāja paškritikas.
Koalīcijas deputāti aicina nelamāt viens otru un sniegt konkrētus priekšlikumus
Evikas Siliņas ikgadējais ziņojums Saeimai par valdības paveikto un iecerēto darbību
952.96 KB
Valdības darbu aizstāvēja pozīcijas deputāti, aicinot opozīciju nevis bļaut un lamāties, bet nākt ar konkrētiem priekšlikumiem un strādāt.
“Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics debatēs pauda, ka no opozīcijas dzird tikai “viss ir slikti” un “atlaist Saeimu”, bet tā vietā opozīcijai būtu jāpiedāvā konkrētas alternatīvas.
“Valsti nevar uzcelt, viens otru lamājot,” sacīja Jurēvics.
Viņš aicināja nākt ar konkrētām iniciatīvām, “draugi, strādāsim kopā Latvijas labā”.
Arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis debatēs centās uzskaitīt vairākus valdības paveiktos darbus, piemēram, birokrātijas mazināšanu lauksaimniekiem, darbus labklājības jomā, veiksmīgu atslēgšanos no Krievijas elektrotīkla, bet viņa runas laikā zālē sākās troksnis, uz ko viņš norādīja, ka bļaustīties ir viegli, bet ir jāstrādā. “Primāri skatāmies uz darbiem, mums daudz ir priekšā,” sacīja Rokpelnis.
Deputāte Zane Skujiņa-Rubene (JV) sacīja, ka ir viegli kritizēt to, kas vēl nav izdarīts, un ir grūti pamanīt labas lietas, bet šī ir drosmīga valdība, kas spēj pieņemt pareizus lēmumus, lai virzītu Latviju pareizajā virzienā.
Bet koalīcijas deputāta Antoņina Ņenaševa (“Progresīvie”) aicināja “beigt čīkstēšanas čempionātu un sākt darīšanas un strādāšanas čempionātu”.
Debates ar pārtraukumiem turpinājās aptuveni 6 stundas, un to noslēgumā Siliņa pateicās visiem, kas kritizējuši un vērtējuši valdības 4×4 plānu.
“Demokrātijā pieņemts, ka mēs viens otru uzraugām, mazliet paskubinām, kritizējam, lai darbs ritētu uz priekšu,” sacīja premjere.
Viņa piekrita daudziem deputātiem, kuri debatēs norādīja, ka mums nav laika politisko nesaskaņu risināšanai, “bet jāizmanto šis laiks, veidojot koalīcijas starptautiski un iekšpolitikā, lai izpildītu solījumus, ko priekšvēlēšanu kampaņās esam solījuši iedzīvotājiem”.
Politoloģe: Darbu varētu padarīt labāk, ja nekoncentrētos tikai uz valdības noturēšanu
Politoloģe Lelde Metla-Rozentāle Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” savukārt vērtēja, ka pats ziņojums kaut kāda mērā ir formālā lieta, birokrātisks dokuments, atskaite par paveikto, kurā kā ikvienā darba vietā uzraksta, ko šajā laika posmā esam izdarījuši.
Bet jautājums ir par to, cik raiti šis darbs notiek, “birokrātiskais aparāts strādā, politiķi var plēsties, bet ministrijas jau funkcionē, katrā nozarē darbs nav apstājies pilnībā, bet jautājums par to, kādas prioritātes un vai tās sakrīt ar to, ko sagaida sabiedrība”, norādīja politoloģe.
Viņa pieļāva, ka sabiedrība neapmierinātība bija saistīta ar to, ka darbs nenotiek tādā tempā, kā mums gribētos.
Savukārt no politiskā viedokļa iezīmējās mīnusi koalīcijas partiju spējā sadarboties, un izskatās, ka darbu varētu labāk padarīt, ja nebūtu mēģinājumi primāri rūpēties par valdības stabilitātes noturēšanu un neiezīmējas skaidra cīņa par savām interesēm un vērtībām.
Politoloģe arī sprieda, ka Siliņas valdība īstermiņa noturēsies līdz pašvaldību vēlēšanām, jo tieši uz to tā pašlaik ir sakoncentrējusies.
Ministru prezidente Saeimā atskaitījusies par valdības darbu 3min
Kā ielās uzrunātie iedzīvotāji vērtē Siliņas valdību?
Latvijas Radio vaicāja Rīgas ielās sastaptajiem iedzīvotājiem, kā viņi vērtē Evikas Siliņas vadītās valdības darbu:
“Politiķi vienmēr mums kaut ko sola un stāsta, mēs visi to zinām. Es varbūt nevaru tagad viņus novērtēt, ka ir labi vai slikti, jo ir dažādi. Es teiktu, ka būtu labi, ja viņi nāktu pie tautas, un es pieļauju, ka, ja vien viņi nav galīgi sabojājušies, tad Latvijā būtu labāk. Tie laiki ir tik trauksmaini, un, ja mums iekšā vēl ir kašķis, tad mēs vēl tikai apgrūtinām tautas, nevis politiķu dzīvi. Vajadzētu skatīties pareizi, kas ir svarīgākais, lai valsts pastāvētu labi – tā ir izglītība, veselība un aizsardzība. Ja viņi spētu par to domāt labāk nekā līdz šim… Nedod, dievs, ka pie varas nāk tie cilvēki, kas grib mūs iztirgot kādam citam!”
“Ja [jānovērtē] 10 ballu sistēmā, tas nebūtu pat īsti četrinieks. Kaut kas ar to pārvaldības sistēmu nav kārtībā, ir nejēdzīga birokrātija, ar ko netiekam galā. [Es novēlētu] piesaistīt gudrus padomdevējus, kas palīdzētu izkulties vismaz no daļas ķibelēm ārā.”
“Ir liela bezdarbība. Ir kaut kādi procesi, kas tā kā notiek, bet patiesībā nekas netiek realizēts. Ir diskusijas, debates, neskaitāmas darba grupas, un rezultāta kā nav, tā nav. Un, protams, būtu jāefektivizē visa tā darbība.”
“Es nekādas lielās izmaiņas nejūtu. Varbūt minimāli kaut ko, piemēram, algu ziņā, pārtikas cenas ceļas, bet algas neceļas pietiekami, lai to izlīdzsvarotu. Piemēram, mana māte laukos strādā skolā, un tā alga, ko viņa saņem, ir diezgan smaga. Laimes statistikā Latvija ir diezgan zemu, un labklājība ir liela daļa no tā, kāpēc esam tik zemu. Ja mums būtu pietiekami daudz līdzekļu uzturam, tad cilvēki būtu daudz apmierinātāki ar visu.”
