“Itūs diveju, treis godu laikā, kod bīdreiba pastuov, mes asam tī, kas Daugovpilī latvīšu volūdā organizej sabīdreibu pīsadaleit, izkuopt nu sovu ārtūs dzeivisvītu, pīsaceļt nu sovu divanu, puorstuot stuosteit stuostus i muoceit cytus sovus leidzcylvākus dzeivuot, bet īt i dareit kūpā ar vysim. Sasatikt i kūpā puorstuovēt leluoku demokratisku spāku, kas ir cīši svareigi Daugovpilī. Deļ tam, ka mes atsarūnam aptyvai 40 km leidz Boltkrīvejis rūbežam, kur ir daudz atškireiguoka situaceja nakai myusu vaļstī i mes asam tyvai Krīvejai, i mums ruodīs, ka itamā piļsātā ir juoorganizej daudz vairuok taidu pasuokumu, kur mes paruodam ari demokratiskū seju,” soka bīdreibys “Cita Daugavpils” vīna nu dybynuotuoju i niu ari vaļdis prīšksādātuoja Inga Belousa, kas pyrmūdiņ Ukrainys atbolsta guojīnī nu stacejis da Vīneibys laukuma Daugovpilī kūpā beja puļciejuse pusūtra symta daugovpilīšu.
Inga nasliep ari prīcu par īsadreikstiešonu kū taidu otkon i otkon Daugovpilī organizēt.
“Par guojīni juosoka ari tys, ka Daugovpilī piļsūniskajom aktivitatem ir taida vaira jaunīšu seja.” Taipat ar cereibu jei pīzeis, ka pa mozeišam organizacejis aktivitatis suoc sadzierdēt ari pošvaļdeiba. “I šūgod es poša beju puorsteigta, ka pusi nu vysu pasuokumu, kas beja Ukrainys atbolstam Daugovpilī, organizēja pošvaļdeiba. Tys beja pateikams puorsteigums.”
Inga Belousa ir filozofejis doktore, zynuotneica. Dzymusi Rēzeknis pusē, itūšaļt jau daudzus godus aktivi dorbojās Daugovpilī. Bet bīdreiba “Cita Daugavpils” nūsadybynuojuse kai navaļstiska organizaceja nu Eiropys kulturys golvyspiļsātys dasacejuma reiceibys grupys.
Inga Belousa “Cita Daugavpils” Foto: Renāte Lazdiņa / Latvijas Radio
“Mes tūlaik nadabuojom Daugovpilei Eiropys kulturys golvyspiļsātys 2027 nūsaukumu, leidz ar tū kaidā nibejs veidā mes vystik gribiejom pīpiļdeit ari tūs sapynus i tuos foršuos idejis, kas mums programā beja raksteitys.”
Niu golvonī bīdreibys mierki ir saisteiti ar piļsūniskū leidzdaleibu, ar īsasaisteišonu vysaidūs procesūs, kas nūteik piļsātā, ari Latgolā.
“Bet golvonais – mes aicynojam cylvākus īsasaisteit i pošim veiduot Daugovpili taidu, lai jei byutu demokratiska, lai jei byutu Eiropys vierteibuos baļsteita, lai jei byutu taida, ap kuru mums pošim ruodīs, ka dzeive Daugovpilī ir tei, kuru mes grybātu.” Inga skaita, ka daudz dorbu itamā ziņā ir naviņ Daugovpilī, bet i cytur. “I vysi jaunī izaicynojumi, kas īīt nu uorpusis, ir tī, iz kurim ir juonūreagej. Taišni taipat, kai mes sokom, ka Krīvejis uzbrukums Ukrainai ir tys, kas kotrai piļsātai ir cīši lels reakceju pīprasejums. I piļsūniskuo sabīdreiba vysod var pylnveiduotīs, vysod var augt, tai ka es saceitu, ka naasam mes atškireigi nu cytu piļsātu.”
Inga īsoka kotram atrast taidu navaļstiskū organizaceju, kurys profilam interesis byutu vysuvaira atbiļstūšys, i suokt pīsadaleit breivpruoteigajūs dorbūs, “lai mes vysi dabuotu tū kompetenci, ka, izīmūt nu dorba, mes asam pīsaisteiti kaidim cytim procesim”. Kam taišni sabīdryskajuos organizacejuos, kai Inga soka, ir vareiba dabuot tuos prasmis, ar kurom mes napīdzymstam – socialuos sadarbeibys prasmis.
Dociešonys i pietnīceibys dorbs ir īlics lobus pamatus ari tam, lai dorbuotūs sabīdryskajā sektorā. Inga Belousa darbojās ari kai vidis aktiviste i ilgtspiejeigys dzeivis koordinatore i paraleli piļsūniskuos sabīdreibys aktiviziešonai Daugovpilī jei struodoj ari bīdreibā “Zaļā brīvība”, kur īsasaistejuse klimatam draudzeiga dzeivisveida pietnīceibys sferā.
“Maņ reizem prosa, deļkuo es tai iz leju asu nūkuopuse. Maņ grybātūs saceit, ka asu iz augšu pasakuopuse, deļtuo ka ir daudz vīnkuoršuok runuot ar studentim, ar školānim, kuri zyna, ka tova vīta ir byut itamā šaļtī lekcejuos voi stuņdēs, bet daudz gryušuok ir organizēt piļsūniskū sabīdreibu, kurim tys vyss ir breivpruoteigais dorbs.”
Struodojūt “Zaļajā brīvībā” jau vairuokus godus Inga saradz, ka vajadzeigs daudz leluoks atbolsts zaļajom inciativom ari Latgolā.
Lelu izsvoru bīdreiba “Cita Daugavpils” ir lykuse ari iz dorbu ar apleicīnem Daugovpilī. I apleicīni jei skaidroj na tik daudz kai infrastrukturys apzeimiejumu, bet kai socialu terminu.
“Apkaimis varātu byut piļsātā kai durovys, caur kurom cīši daudzus vaicuojumus rysynuot.”
Daugovpilī niu ir 25 apleicīnis. Ir senejuokys i viesturyskuokys apleicīnis i ir vysā jaunys, i Inga skaidroj – kotrai apleicīnei ir sovs raksturs, kotrai ir sovi resursi i cylvāki, kam ir gribiešona itūs resursus uzturēt, saglobuot i atteisteit.
“Kotra apkaimis aktivistu grupa voi bīdreiba ir radusēs sovu vaicuojumu atbaļsteišonai, par pīmāru, mums ir Mežcīma apkaime, kurai ir sova bīdreiba i kuri īsastuoj par kulturviesturyskū kūka āku montuojumu. Križu apkaimē ir cīši aktiva pensionaru bīdreiba, i jī ir daudzys lītys darejuši, lai pīsaisteitu apkaimei jaunīšus. Ir Cītūkšņa apkaime. I ite cylvāki ir cīši leli sovys apkaimis patrioti.”
Inga Belousa pīzeist – teikluošonuos apkaimem ir jauna līta i niu jū nav vīglai aktivizēt, taipat ari pošvaļdeibu sadarbeibu ar apleicīnem.
“Mes byutu prīceiguoki, ka myusu pošvaļdeiba sekuotu mums i aicynuotu myus pi seve bīžuok.”
Pošvaļdeibom vaira juoīsasaista taiduos demokratiskuos diskusejuos, kuruos īt nu piļsūniskuos sabīdreibys, soka Inga.
“Tei ir vīna nu styprūs pušu navaļstiskajai sferai, bet pošvaļdeibai tei da ituo nav bejuse stypruo puse.”
Inga Belousa “Cita Daugavpils” Foto: Renāte Lazdiņa / Latvijas Radio
Problemys ir daudzuos pošvaļdeibuos, kur procesi nūteik nu augšys iz leju jeb hierarhiski.
Pādejūs godūs aktiva viereibys dagrīsšona Latvejis mārūgā taišni Daugovpilei nareši ir stereotipizāta. Inga skaita, ka ari cytuos piļsātuos vys vēļ pastuov problemys, kurūs vydā ari piļsūniskuos aktivitatis datryukšona.
“Es tik dūmoju ari par tū, cik lela nosta ir dzeivuot Daugovpilī i byut piļsūniskuos sabīdreibys aktivistam. Ka tev tymā pošā laikā ir juopīruoda lītys, kurys ir par vysu piļsātu, kur tu sajem vysuleluokū uzmaneibu, kur vysod par tevi ir vysuleluokī stereotipi i kur ari Latgola poša taidus stereotipus par Daugavpili veidoj.”
