Starptautisko notikumu straujā attīstība prasa izlēmīgu rīcību iekšpolitikā, tāpēc svarīgi izvērtēt paveikto un strādāt pie konkrētiem darbiem, norādīja Siliņa, sakot, ka viņas valdība sper ne vienmēr populārus, bet svarīgus soļus Latvijas nākotnei.
Siliņa norādīja, ka kopš viņas stāšanās amatā ģeopolitiskie, ekonomiskie un iekšpolitiskie notikumi attīstījušies strauji, bet viņas vadītā valdība paveikusi daudz, apstiprināti divi sarežģīti budžeti, piešķirts augstākais finansējums aizsardzības nozarei, kas šogad sasniedz 3,65% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Viņa uzrunā Saeimai uzskaitīja vairākus valdības līdz šim pieņemtos lēmumus, iezīmēja nākamās prioritātes un informēja par uzdevumiem ministriem, lai šos mērķus realizētu.
Vienlaikus domāt par aizsardzību pašmājās un atbalstu Ukrainai, kā arī neaizmirst par citām iedzīvotāju vajadzībām – tas ir liels izaicinājums, ikgadējā vēstījumā Saeimai par valdības darbu norādīja premjere.
Viņa atgādināja, ka līdz 740 eiro palielināta minimālā alga, pensionāri uz rokas saņem vairāk, pieauguši uzturlīdzekļi bērniem no mazāk aizsargātākajām grupām, vienkāršota nodokļu sistēma. Lielu daļu ziņojuma veidoja likumsakarīgi iekšējās un ārējās drošības tematika. Vispirms premjere uzrunā pievērsa uzmanību valdības un Saeimas lēmumiem pašmājās iekšējās drošības uzlabošanai.
“Ar šo gadu policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, Iekšējās drošības biroja un ieslodzījuma vietās nodarbinātajiem ir noteikta jauna 300 eiro piemaksa. Algas paaugstinātas vidēji par 10%. Praktiski ir izbūvēta Austrumu ārējā robeža, un turpinām to aprīkot ar mūsdienīgām tehnoloģijām,” klāstīja premjere.
Ņemot vērā ģeopolitiskos izaicinājumus, aizsardzības spēju stiprināšanai nākamgad un arī turpmākajos gados būs jātērē vēl vairāk.
“Arī es kā valdības vadītāja un personīgi kā trīs bērnu mamma vēlētos šīs investīcijas novirzīt citām jomām, bet labi apzināmies, kādā situācijā ārpolitikā mēs esam. Mēs visi gribam mieru. Cilvēki uzdod jautājumus, vai esam drošībā. Vai NATO 5. pants joprojām garantē mūsu aizsardzību. Vai mēs nebūsim nākamie pēc Ukrainas? Tie ir nopietni jautājumi, pret ko nedrīkst attiekties vieglprātīgi, bet NATO ir un būs mūsu kolektīvās drošības garants,” pauda Siliņa.
Kopējā prioritātē – valsts aizsardzībā – trīs galvenie virzieni ir bruņošanās, sadarbība ar militāro industriju un cilvēka intereses, tā savā uzrunā uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds no “Progresīvajiem”.
“Esam parakstījuši nozīmīgus līgumus arī pagājušajā gadā par nodrošinājumu – mīnām, droniem, pretgaisa aizsardzību, krasta aizsardzību. Mēs arī šogad ejam uz priekšu gan par pretgaisa aizsardzību, gan prettanku sistēmu, riteņu artilēriju, mīnēšanas sistēmu iegādi. Kopumā pagājušajā gadā aizsardzības nozarei pakalpojumu, preču, būvniecības jomai gandrīz 300 miljoni aizgāja vietējai industrijai,” sacīja Sprūds.
Evikas Siliņas ikgadējais ziņojums Saeimai par valdības paveikto un iecerēto darbību
952.96 KB
Siliņa ziņojumā Saeimai arī skaidroja valdības tālākās darbības plānu “4×4”, kas nosaka četrus darbus šogad četrās prioritārajās valdības nozarēs – drošība, ģimenes atbalsts, ekonomikas izaugsme un birokrātijas mazināšana par 25%.
Drošība
Aizvadītajā gadā aizsardzības izdevumi pirmo reizi Latvijas vēsturē pārsniedza vienu miljardu eiro, sasniedzot 3,2% no IKP. No nākamā gada aizsardzības spēju stiprināšanai tiks novirzīti līdz 4% IKP, bet tuvākā nākotnē – līdz 5 % no IKP, norādīts ziņojumā.
2024. gadā uzsāka krīzes vadības sistēmas reorganizāciju, un plānots, ka Krīzes vadības centrs sāks darbu 2025. gada pirmajā pusgadā.
Viens no 2025. gada trešā ceturkšņa prioritārajiem darbiem ir iekārtot vismaz 500 patvertnes, kurās īslaicīgi paglābties nozīmīga apdraudējuma gadījumā. Ir noteikti 1715 objekti, kas pilnībā vai daļēji atbilst patvertņu prasībām, ļaujot izmitināt 531 416 personas jeb 28,4% no Latvijas iedzīvotājiem.
Šogad arī plāno veidot “zaļo koridoru” militārajai industrijai. Taps stratēģija, kas noteiks konkrētus mērķus reaģētspējīgas, konkurētspējīgas, inovētspējīgas un noturīgas aizsardzības industrijas attīstībai. Plānots uzsākt komunikāciju ar Eiropas Komisiju (EK) par specializēta atbalsta nosacījumu un fonda izveidi Baltijas valstu aizsardzības un drošības spēju stiprināšanai, paredzot lielāku atbalstu (līdz 100 %) drošības industrijas attīstībai (ražošanas kapacitātes nodrošināšana, kritisko preču aprite).
Ģimenes atbalsts
Šogad plāno pārskatīt atbalstu ģimenēm ar bērniem, lai, ģimenē ienākot pirmajam vai nākamajiem bērniem, nemazinātos ģimenes finansiālā stabilitāte un pieejamība pakalpojumiem.
Ir izstrādāts pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības risinājums, lai līdz 2030. gadam sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku visā Latvijā uzbūvētu ne mazāk kā 1000 jaunu mājokļu. Kopš 2022. gada tiek īstenota zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programma. Lai turpinātu atbalsta programmu un zemas īres maksas mājokļu būvniecību, 2025. gada 18. februārī EK ļāva tam novirzīt papildus 29 miljonus eiro.
Pašvaldību bērnudārzu infrastruktūras attīstībai, jaunu vietu izveidei un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībai ir noslēgtas vienošanās par 18 projektu īstenošanu ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu 52 miljonu eiro apmērā, kopumā sniedzot atbalstu vairāk nekā 3300 bērniem.
2025. gadā valdība turpina darbu, lai no šī gada 1. septembra uzsāktu jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas sistēmu – modelis “Programma skolā”, kas nodrošinātu vienlīdzīgu un kvalitatīvu izglītību visiem bērniem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, pausts ziņojumā. Finansējumu aprēķinās katrai izglītības iestādei atkarībā no īstenotās programmas.
Darba kārtībā būs idejas palielināt bērnu kopšanas pabalstu; iespēja abiem vecākiem strādāt pusslodzi bērna kopšanas atvaļinājumā, nezaudējot sociālās iemaksas. Tāpat meklēs atbalstu darba devējiem, kuri vēlas piedāvāt bērnu pieskatīšanas pakalpojumu.
“Progresīvo” frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs debatēs uzsvēra, ka “mērķis nevar būt pēc iespējas vairāk bērnu, bet gan laimīgas ģimenes ar tik bērniem, cik tās vēlas. Vienā gadā mēs neatrisināsim pensiju sistēmas ilgtspēju vai dzimstības koeficientu, bet varam sniegt nepieciešamo politikas fokusu, norādot, ka tieši jaunie vecāki ir mūsu uzmanības epicentrā.”
Ekonomikas izaugsme
2025. gadā darbu sāks Mākslīgā intelekta centrs Latvijā. Tas būs viens no instrumentiem, lai attīstītu Latviju kā draudzīgu valsti uzticama mākslīgā intelekta pielietojumu attīstībai un ieviešanai.
Vienlaikus mākslīgā intelekta pielietošana atvieglos Latvijas iedzīvotājiem pakalpojumu saņemšanu un veicinās valsts ekonomisko attīstību. Centrs būs nodibinājums, sadarbojoties universitātēm, uzņēmumiem un valsts pārvaldei.
2024. gadā reformēta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, lai tā pamatā varētu nodarboties ar investīciju piesaisti un eksporta veicināšanu. 2025. gadā piesaistīto investīciju apjomu paredzēts kāpināt par 20%.
2025. gadā plānots pārskatīt lielo investoru “zaļā koridora” regulējumu un inovāciju veicināšanai izstrādāt jaunu regulējumu, tajā skaitā tā dēvētās “smilškastes” darbības nodrošināšanai, norādīts ziņojumā.
Plānots izstrādāt krājaizdevumu regulējumu finansējuma pieejamībai uzņēmumiem reģionos, kā arī vienkāršot pārkreditēšanas procesu juridiskajām personām.
Birokrātijas mazināšana par 25%
Siliņa uzrunā Saeimai uzsvēra, ka ar mazākiem birokrātiskiem šķēršļiem var veidot labvēlīgu vidi inovācijām un investīcijām, kas var veicināt izaugsmi un ļaus panākt vairāk ekonomikā.
Birokrātijas mazināšanai jau ir izveidota darba grupa, kurā piedalīsies arī pārstāvji no privātā sektora. Siliņa norādīja, ka birokrātijas mazināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus novirzīs tieši drošībai un atbalstam ģimenēm.
Plānots vismaz 5% publisko pakalpojumu nodot privātajam sektoram.
2025. gadā viens no birokrātijas mazināšanas mērķiem ir samazināt administratīvo slogu ES fondu finansējuma iegūšanā un izmantošanā, kā arī paaugstināt minimālos publisko iepirkumu sliekšņus.
Premjere par paveikto atskaitās Saeimā 3min
