Siliņa ceturtdien, 13. martā, Saeimā atskaitīsies par valdības paveikto, kā arī iecerēto darbību. Tavars pēc publiski pieejamā ziņojuma izlasīšanas saprotot, kāpēc sabiedrība neuzticas valdībai. “Tas ir kārtējais solījumu dokuments, kur dominē vārds “tiks”,” viņš uzsvēra.
Tavars atzina, ka ir padarītie darbi, par kuriem var priecāties, piemēram, palielinātas algas iekšlietu darbiniekiem vai Salacgrīvas tilta rekonstrukcija. Tomēr esot daudz nepadarītu darbu. Politiķis izcēla to, ka Siliņas valdība neizturas nopietni pret drošību laikā, kad kaimiņos notiek karš.
Pēc Tavara teiktā, tā sauktais valdības restarts dod atelpu uz neilgu laiku, bet ministrus nomainīt ar parlamentārajiem sekretāriem neesot visu problēmu risinājums. Tāpēc viņš uzskata, ka ap pašvaldību vēlēšanām Latvijā būs jauna valdība.
“Apvienotais saraksts” gatavs iesaistīties jaunas valdības veidošanā, kā arī uzņemties līderību. Politiskajam spēkam esot arī premjera amata kandidāts, tomēr Tavars neapstiprināja, vai tas ir iepriekš piedāvātais Uldis Pīlēns. Tavars sacīja, ka “Apvienotais saraksts” būtu gatavs sadarboties ar Nacionālo apvienību.
KONTEKSTS:
Saeima ceturtdien, 6. martā, atbalstīja izmaiņas Evikas Siliņas (“Jaunā Vienotība”) vadītajā Ministru kabinetā. Satiksmes ministra amatā apstiprināja Ati Švinku (“Progresīvie”), izglītības un zinātnes ministra amatā – Daci Melbārdi (“Jaunā Vienotība”), bet labklājības ministra amatā – Reini Uzulnieku (Zaļo un Zemnieku savienība).
Vēsmas par pārmaiņām valdībā virmoja jau kopš pērnā rudens. Koalīcijas spēju sastrādāties vēl vairāk lika apšaubīt samocītais Latvijas Bankas prezidenta izvēles process. Tāpat koalīcijai ik pa laikam ir grūtības nodrošināt kvorumu Saeimā, ja tās deputāti slimo vai ir prombūtnē.
“Rail Baltica” projekta dēļ publiski visvairāk kritizēts līdz šim bija līdzšinējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”). Premjeres kritiku izpelnījās arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”).
21. februāra darbadienas noslēgumā premjere Siliņa lūdza atkāpties trīs ministrus – izglītības ministri Andu Čakšu (“Jaunā Vienotība”), satiksmes ministru Briškenu un labklājības ministru Uldi Auguli (Zaļo un Zemnieku savienība). Ministru atlaišanai koalīcijas piekrišana nebija nepieciešama.
Atlaistie ministri atgriezās Saeimā, Čakša kļuva par Budžeta komisijas vadītāju.
