Attālums no Rēzeknes pilsētas līdz atkritumu apglabāšanas poligonam “Križevņiki” ir aptuveni piecpadsmit kilometri. Daļa no ceļa ir grants seguma, attiecīgi pavasarim ceļš ir slapjš un bedrains. Iebraucot poligona teritorijā, blakus administrācijai atrodas neliela konteinertipa ēka pelēkā krāsā. Tas ir jaunais mantu apmaiņas centrs “Kas?Te!”. To izrāda SIA “Alaas” valdes loceklis Aigars Metlāns. Plauktos jau salikti dažādi trauki – šķīvji, bļodas, ir arī dažas spēles, gludeklis un elektriskā tējkanna.
Mantu apmaiņas punkts Križevņikos Foto: Lāsma Zute-Vītola / Latvijas RadioMantu apmaiņas punkts Križevņikos Foto: Lāsma Zute-Vītola / Latvijas RadioMantu apmaiņas punkts Križevņikos Foto: Lāsma Zute-Vītola / Latvijas RadioMantu apmaiņas punkts Križevņikos Foto: Lāsma Zute-Vītola / Latvijas Radio
“Ir jābūt videi draudzīgiem. Un nākošais solis pēc šķirošanas ir izdomāts, ka vajag arī “Alaas” veidot mantu apmaiņas centru “Kas?Te!”. “Alaas” ir mūsdienīgs, videi draudzīgs uzņēmums, kas darbojas saskaņā ar aprites ekonomiku un aicina iedzīvotājus lietot sadzīves priekšmetus atkārtoti,” stāstīja Metlāns.
Atvest var visa veida traukus, virtuves piederumus, darba instrumentus, interjera priekšmetus, galda spēles un puzles. Lietām jābūt tīrām un lietošanas kārtībā.
Vai attālums no pilsētas nebūs šķērslis, lai cilvēki aktīvi izmantotu iespēju mainīties ar lietām?
“Tas, protams, domāts, kā papildinājums šķirošanai. Cilvēks var atbraukt, nodot sadzīves atkritumus vai būvgružus, tad vienu daļu sašķirot te uz vietas laukumā un arī izmantot šī apmaiņas centra priekšrocību – atstāt mantu un vietā paņemt kādu derīgu. Tas ir papildinājums šķirošanas laukumam un reizē arī sava veida eksperiments,” klāstīja Metlāns.
To, ka cilvēki labprāt mainās ar lietām, apliecināja Zaiga Ceirule. Viņa savām lietām, kuras pašai vairs nav vajadzīgs, bet vēl ir lietojams, atrod jaunus saimniekus caur “Facebook” grupu “Atbrīvojies no lietām Rēzeknē”.
“99 % gadījumu es lietas esmu atdevusi. Tas notiek parasti ļoti ātri, cilvēki paši atbrauc pakaļ. Un forši, ka tā manta piedzīvo otro dzīvi,” teica Ceirule.
Ideju par jauno mantu apmaiņas vietu atkritumu apglabāšanas poligonā atbalsta, jo tā ir daudz ērtāk – nav jāsatiekas ar konkrēto cilvēku, kuram tiek nodota sev vairs nevajadzīgais, bet viņam noderīgais.
“Noteikti atbalstu un izmantošu. Jo, lai ieliktu tajā pašā “Facebook” lapā “Atbrīvojies no lietām” ir jāfotografē, ir jāieliek, jākomunicē. Šis ir daudz ērtāk! Vienīgais, tā vieta… Kājām lai aizietu – nē. Ar sabiedrisko vest arī ne. Tas ir vairāk pieejams cilvēkiem ar mašīnu,” pauda Ceirule.
Vides nevalstiskās organizācijas “Zaļā brīvība” klimatam draudzīga dzīvesveida eksperte Inga Belousa atzina, ka infrastruktūrai ir liela nozīme, lai cilvēki sāktu reālāk rīkoties un nedarītu tikai tā, kā ātrāk un ērtāk, – visu sev nevajadzīgo sametot vienā atkritumu konteinerā. Jo cilvēks pēc savas dabas ir slinks.
“Ceļi, konteineri tuvāk, vietas, laukumi, infrastruktūra, arī dažādas iespējas, kā mēs varam aprites ekonomikā balstītas dažādas iniciatīvas ieviest. Kā mēs varam izvairīties no tā, lai labi produkti vai labas lietas nenokļūst atkritumu kastē, bet tās tiek atdotas cilvēkiem, kuriem tās ir vajadzīgas, kuri tās var izmantot,” sacīja Belousa.
SIA “Alaas” plāno veidot jaunu atkritumu šķirošanas laukumu, kas šobrīd atrodas atkritumu apglabāšanas poligonā “Križevņiki”, ir iesniegts projekta pieteikums, pēc tā izvērtēšanas notiks būvniecības darbi. Laukums varētu tikt atvērts pēc aptuveni pusotra gada. Arī tur ir plānota mantu apmaiņas vieta, tā būs pilsētai jau krietni tuvāk, no Rēzeknes aptuveni puskilometru.
