ĪSUMĀ:
Kremlis ceturtdien kritizējis ideju par pamieru un ES miera uzturētājiem Ukrainā.
Vēl pirms amatpersonu tikšanās Krievija esot iesniegusi ASV sarakstu ar prasībām, lai vienotos par mieru Ukrainā. Nav skaidrs, ko tieši Maskava iekļāvusi sarakstā, taču Krievijas un ASV amatpersonas jau trīs nedēļas klātienes un attālinātajās sapulcēs šos punktus esot apspriedušas. Anonīmi un sarunās iesaistītajām amatpersonām pietuvināti avoti ziņu aģentūrai “Reuters” pauda, ka Kremļa nosacījumi esot plaši un līdzīgi tiem, ar kuriem Maskava jau iepriekš iepazīstinājusi Ukrainu, ASV un NATO.
Kopumā visu šo laiku Kremlis piekopis Baltajam namam līdzīgu taktiku – sākumā pieprasot maksimumu un tad lēnām piekāpjoties. Taču aizvien aktuāls ir jautājums, kas no iepriekš izskanējušā iekļauts jaunākajā prasību sarakstā un kam piekāpties varētu ASV.
Medijos noplūst rekomendācijas Krievijas pozīcijām sarunās
Viens no ASV ietekmīgākajiem laikrakstiem “The Washington Post” publicējis ieskatu kādā šī gada februārī Maskavā tapušā dokumentā, kurā Krievijas Federālajam drošības dienestam (FSB) pietuvināta domnīca apkopojusi rekomendācijas Ukrainas pamiera sarunām.
Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs gan taisnojās, ka valdība par šādiem ieteikumiem neko nav dzirdējusi un tie esot ārkārtīgi pretrunīgi, taču vairāki šajā dokumentā minētie punkti ļoti sasaucas gan ar Krievijas iepriekš izteiktajām prasībām, gan šībrīža ārpolitiku.
Miers vien 2026. gadā un rinda ultimātu
Pirmkārt jau šajā dokumentā izcelts, ka Ukrainas kara miermīlīgs atrisinājums nav gaidāms agrāk par 2026. gadu. Taču vēl uzskaitīti neskaitāmi agresora ultimāti, kā arī
minēta nepieciešamība vājināt ASV pozīciju Ukrainas miera sarunās, tā vairojot spriedzi starp ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju, Ukrainu un tās sabiedrotajiem.
Domnīcas eksperti uzstāj, ka Krievijai ir jāiegūst pilnīga kontrole pār šobrīd gan pilnībā, gan arī daļēji anektētajām Ukrainas teritorijām, turklāt Kijivai arī jāatsakās no jebkādiem nākotnes plāniem tās atgūt militārā vai diplomātiskā ceļā.
Vēl rosināts vairākās vietās kara plosītajā valstī izveidot demilitarizētas buferzonas. Tādas varētu būt pie Krievijas Brjanskas un Belgorodas apgabaliem valsts ziemeļaustrumos, kā arī Ukrainas dienvidos pie Krimas, ko Maskava jau nelikumīgi anektēja 2014. gadā. Turklāt pēdējā no šīm zonām skartu Odesas apgabalu.
Vēl dokumentā kritizēta arī vairāku Eiropas Savienības (ES) līderu ideja, ka Ukrainā mieru varētu uzturēt sabiedroto spēki.
Ar FSB saistītajā dokumentā izklāstīti veidi, kā Krievija varētu uzlabot savas sarunu pozīcijas, saasinot spriedzi starp ASV un Ķīnu, kā arī Eiropas Savienību.
Tāpat ierosināts piedāvāt ASV piekļuvi Krievijas derīgajiem izrakteņiem – tostarp iebrucēju okupētajās teritorijās Ukrainā, piemēram, Donbasa austrumos, kur esot retzemju metālu rezerves.
Der minēt, ka Krievijas vadonis Vladimirs Putins februāra beigās jau runāja par iespējamību uzaicināt ASV uzņēmumus izstrādāt Krievijas derīgo izrakteņu atradnes, tostarp okupētajās ukraiņu zemēs.
Dokumentā teikts, ka Krievijas centieni vispirms būtu jākoncentrē uz attiecību normalizēšanu starp Vašingtonu un Maskavu, atjaunojot pilnu diplomātisko darbinieku skaitu abu valstu vēstniecībās.
ASV loma šajā dokumentā izcelta, pieminot arī Vašingtonas un Maskavas attiecības ar sabiedrotajiem un to bruņošanu. Proti, Krievija varētu piekrist tomēr neizvietot savas vidējās darbības rādiusa ballistiskās raķetes “Orešņik” ES pierobežā Baltkrievijā, ja vien Amerika būs ar mieru vairs neizvietot kontinentā jaunas raķešu sistēmas.
Vēl piedāvāta vienošanās, kuras ietvaros Krievija varētu pārtraukt ieroču piegādes valstīm, kuras ASV uzskata par sev nedraudzīgām, taču tad Baltajam namam jāsola pārtraukt apbruņot Ukrainu. Vienlaikus domnīcas eksperti piebilduši, ka “Krievijas ieroču piegādes pārtraukšana Maskavas sabiedrotajiem būtu grūti īstenojama”.
Ko Krievija pieprasījusi jau iepriekš
Maskava jau iepriekš uzstājusi, ka Ukrainai jāpiekrīt atteikties no iestāšanās NATO un kara plosītajā valstī arī nedrīkstēs izvietot ārvalstu karaspēku. Vēl Kijivai esot jāatzīst, ka Krima un četri citi pilnībā un daļēji anektētie Ukrainas apgabali turpmāk piederēs Krievijai.
Vēl pirms Krievijas pilna apmēra kara sākuma, 2021. gada beigās un 2022. gada sākumā, kad jau desmitiem tūkstoši Krievijas karavīru atradās pie Ukrainas robežas, Kremlis un tālaika ASV prezidents Džo Baidens apsprieda iespējamu vienošanos. Prasību bija daudz, tostarp dažas – īpaši kategoriskas, piemēram, ierobežot ASV un NATO militārās operācijas no Austrumeiropas līdz pat Vidusāzijai.
Baidena administrācija gan ar Kremli runāja, taču visi mēģinājumi vienoties cieta neveiksmi un rezultējās ar Krievijas pilna apmēra iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī.
Pēcāk Krievija arī piedāvāja nedaudz maigākus noteikumus pamieram Stambulas sarunās 2022. gadā, un šis piedāvājums varētu kļūt arī par miera sarunu sākumpunktu šobrīd. Toreiz Maskava pieprasīja, lai Ukraina atsakās no ieceres pievienoties NATO un piekrīt būt no kodolieročiem brīva, neitrāla valsts.
Vēl pērnā gada novembrī medijos nonāca iespējamais Krievijas piedāvājums pamieram, kurā Kremlim pietuvinātas amatpersonas apgalvoja, ka Maskava būtu atvērta sarunām par precīzu četru Ukrainas austrumu apgabalu – Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas – sadalījumu. Un Kremlis arī itkā bija gatavs atkāpties no salīdzinoši nelielajām teritorijām Ukrainas ziemeļos un dienvidos – Harkivas un Mikolajivas.
Tāpat Krievija pērn pieprasīja Ukrainas pilnīgu neitralitāti apmaiņā pret ANO Drošības padomes piecu pastāvīgo locekļu – Lielbritānijas, Ķīnas, Francijas, Krievijas un ASV – starptautiskām drošības garantijām.
Starp citām būtiskām Maskavas prasībām tolaik bija izcelts arī punkts par garantētu krievvalodīgo aizsardzību Ukrainas austrumos un drošības garantijām Kerčas tiltam, kas savieno Krieviju ar okupēto Krimas pussalu.
Maskava netic asarām, bet analītiķi – tās vēlmei noslēgt pamieru
Viss “The Washington Post” publicētā dokumenta saturs un līdz šim dzirdētā Kremļa amatpersonu retorika liecina, ka ceļš uz mieru būs sarežģīts un Krievija aizvien izturas kā uzvarētāja, kurai nav nekādu iemeslu piekāpties.
Šī dokumenta fragmentos FSB pietuvinātās domnīcas eksperti arī noraidījuši centienus vilināt Krieviju noslēgt miera līgumu, piedāvājot daļēji atcelt sankcijas. “Nav skaidrs, kāds būtu ieguvums Krievijai,” teikts dokumentā, jo “sankciju faktora nozīme pret mūsu valsti ir acīmredzami pārspīlēta”.
Lai gan Kremļa un vienubrīd arī ASV prezidenta Donalda Trampa retorikā dzirdams, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska valdība esot neleģitīma un Ukrainā jārīko vēlēšanas, domnīcas tapušajās rekomendācijās ne vien tiek kritizēta patreizējā Ukrainas valdība, bet arī minēts, ka pat vēlēšanas šajā valstī neko būtisku nemainīs.
Tā vietā Kremļa eksperti uzstāj, ka nepieciešams “pilnībā demontēt” pašreizējo Ukrainas valdību.
Gluži kā Kremļa retorikā, tā arī nupat publicētajās rekomendācijās vaina par asiņaino karu Ukrainā tiek novelta lielākoties uz Ukrainas sabiedrotajiem un NATO. Un Krievija pēdējos gados ir vairākkārt pieprasījusi, lai ASV un NATO “risina tā dēvētos kara pamatcēloņus”, tostarp NATO paplašināšanos uz austrumiem, tātad – arī Baltijas valstīm.
Ģeopolitisko notikumu analītiķi brīdina, ka Maskavai joprojām ir daudz veidu, kā tā varētu novilcināt piekrišanu pat īslaicīgai karadarbības pārtraukšanai. Arī runājot par ilgtermiņa pamieru aizvien ir daudz nezināmo.
“Nekas neliecina par to, ka Krievija būtu gatava piekāpties,” ziņu aģentūrai AFP sacīja Eirāzijas, Krievijas un Austrumeiropas studiju centra vecākā padomniece Andžela Stenta.
“Prasības nemaz nav mainījušās. Es domāju, ka viņi patiesībā nav ieinteresēti mierā vai jēgpilnā pamiera noslēgšanā,” viņa piebilda.
Daļa ASV amatpersonu, arī likumdevēji un eksperti baidās, ka Putins varētu izmantot pamieru, lai pastiprinātu Maskavas centienus sašķelt ASV, Ukrainu un Eiropu, un apdraudētu jebkādas tālākās sarunas.
Kremlis ceturtdien kategoriski iebildis pret ES miera uzturētājiem Ukrainā
Krievija ceturtdien paziņoja, ka valstis, kas plāno izvietot Ukrainā miera uzturēšanas spēkus, tādējādi iesaistītos “tiešā bruņotā konfliktā” ar Maskavu un ka Krievija uz šādu “agresiju” reaģēs ar visiem tai pieejamajiem līdzekļiem.
Jau vēstīts, ka savus karavīrus – miera uzturētājus – kara plosītajā valstī piedāvājušas izvietot Francija un Lielbritānija. Taču Maskava, kas vēl pagājušogad pret to neiebilda vai vismaz – ne tik kategoriski –, šobrīd jau principiāli iestājusies pret šādu ideju.
“Mums ir absolūti nepieņemami, ka citu valstu armijas vienības tiek izvietotas Ukrainā zem jebkāda karoga,” pavēstīja Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova. “Vai tas būtu ārvalstu kontingents un militārā bāze… tas viss nozīmētu šo valstu iesaistīšanos tiešā bruņotā konfliktā ar mūsu valsti.”
Tikmēr Krievijas vadoņa Vladimira Putina palīgs Jurijs Ušakovs ceturtdien pavēstīja, ka jebkuram Ukrainas miera risinājumam esot jāievēro Krievijas “intereses” un ka Putins savu viedokli par ASV priekšlikumu par 30 dienu pamieru izteiks kaut kad vēlāk. Vienlaikus pats Ušakovs šo priekšlikumu vērtēja negatīvi. Viņaprāt, tas kalpotu vien kā “atelpa” Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
