Eiropas Savienība pašlaik vēl tikai pabeidz pirmo pretpasākumu paketi, reaģējot uz ASV tarifiem tēraudam, kas bija uzlikti jau iepriekš, bet tagad būs jāgatavojas turpmākai interešu aizstāvībai, ja sarunas ar ASV neizdodas.
Eiropas līderi gan joprojām cer, ka pastāv iespēja ar ASV vienoties par tarifu samazināšanu. Ja tas nebūs iespējams, ES reaģēs mēreni, nevis sāks tirdzniecības karu. Šāda nostāja ceturtdien izskanēja no daudziem Eiropas politiķiem, tai skaitā no Vācijas un Francijas līderiem.
Eiropai jāturas kopā
“Es zinu, ka daudzi no jums jūtas tā, ka mūs pievīlis mūsu vecākais sabiedrotais. Jā, mums ir jāsagatavojas tam, ka sekas neizbēgami būs. Eiropai ir viss nepieciešamais, lai pārvarētu šo vētru.
Mēs esam kopā. Ja vēršaties pret vienu no mums – vēršaties pret visiem. Tāpēc mēs turamies kopā un iestāsimies viens par otru. Mūsu vienotība ir mūsu spēks,” uzsver EK prezidente Leiena.
“Visi uzņēmumi, lieli un mazi, cietīs jau no pirmās dienas – no lielas nenoteiktības, no piegādes ķēžu traucējumiem, no apgrūtinošas birokrātijas; darījumu izmaksas ar ASV krasi palielināsies. Šajā kārtībā nav nekādas sistēmas. Nav skaidra ceļa cauri sarežģītībai un haosam, kas veidojas, jo tiek skarti visi ASV tirdzniecības partneri,” atzina Leiena.
Eiropas līderi arīdzan norāda, ka Trampa valdības aprēķini par 39% lielajiem tarifiem, ko ES valstis it kā esot uzlikušas ASV precēm un tādējādi izprovocējušas ASV reakciju, ir, tā sakot, izzīsti no pirksta.
“Tā nav taisnība, ka Eiropas Savienība piemēro ASV precēm 39% tarifus. Tā nav taisnība. Patiesībā, ja mēs pareizi skatāmies uz skaitļiem, Eiropas Savienība piemēro tikai aptuveni 3% tarifus. Tātad tie nav 39%, tie ir aptuveni 3%,” uzsver Spānijas premjers Pedro Sančess.
Spānijas visvairāk skarto nozaru – vīna un olīveļļas ražošanas – pārstāvji jau ir satraukti par tarifu celšan; uz ASV eksportē 15% no Spānijas olīveļļas. Spānijas ekonomika šogad nodevu dēļ cietīs zaudējumus, tāpēc valdība jau paziņojusi par 14 miljardu eiro lielu palīdzības plānu. Tajā iekļauts arī atbalsts autoražotājiem, kurus skars 25% tarifs, ko Trampa valdība uzlikusi ārzemēs ražotām automašīnām.
Trampa dīvainā matemātika
“ASV droši vien izvēlas sev piemērotus skaitļus. Un saliek kopā dažādas lietas – īstās muitas nodevas un pievienoto vērtības nodokli, kas jāmaksā katram, kurš kaut ko pārdod Zviedrijā, neatkarīgi no tā, no kuras valsts preces nāk,” norāda Zviedrijas premjers Ulfs Kristersons.
“Un tad viņi pievieno dažādus noteikumus, kuru ietekmi viņi pārrēķina naudā. Domāju, ka šie skaitļi jāuztver ar nelielu piesardzību. Zemāki tarifi ir labāki gan Amerikas, gan Zviedrijas uzņēmumiem.”
ASV prezidenta Trampa noteiktie tarifi ir augstākie pēdējo 100 gadu laikā, tas licis arī pasaules fondu tirgiem reaģēt un radījis nenoteiktību investoru vidū.
Eiropā lielāko kritumu piedzīvoja Parīzes akciju birža. Tikmēr Londonā kritums bija mazāks, jo Tramps importam no Lielbritānijas noteicis mazāku tarifu.
KONTEKSTS:
2. aprīlī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka viņa valdība ievērojami palielinās ievedmuitas tarifus precēm, kas tiek ievestas ASV. Minimālais tarifs, kas tiks piemērots citu valstu produkcijai, būs 10%, taču virknei valstu būs jārēķinās ar vairākas reizes lielākiem tarifiem. Eiropas Savienības dalībvalstu produkcijai Tramps plāno piemērot 20% tarifu. Tāpat paredzēts piemērot 25% tarifu ārzemēs ražotiem automobiļiem.
Tramps uzskata, ka tarifu paaugstināšana ir nepieciešama, lai veicinātu ASV rūpniecības atdzimšanu un amerikāņiem vajadzīgās preces tiktu ražotas ASV, nevis ārzemēs. Ekonomisti gan brīdina, ka tarifu celšana izraisīs cenu kāpumu, ko amerikāņiem nāksies segt no savas kabatas.
Tramps apgalvo, ka citas valstis gadu desmitiem ir iedzīvojušās uz ASV rēķina, jo ASV daudz vairāk importē, nekā eksportē. Taču eksperti kritizējuši Trampa metodiku tarifu piemērošanai.
Trampa lēmums arīdzan izraisījis bažas par jauniem tirdzniecības kariem, jo citas valstis uz ASV tarifiem atbildēs ar savu tarifu celšanu. Tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.
