Par minimālā zināšanu sliekšņa paaugstināšanu diskusijas rit daudzus gadus, izskanējušas idejas gan par 15%, gan 20%. Daļa skolēnu Liepājā par šo priecājas, kā arī ir tādi, kuriem tas ir mazsvarīgi, tomēr vairums norāda – augstāka sliekšņa uzlikšana mudina vairāk pievērsties mācībām.
Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola Foto: Novadu Ziņas LTV
“Manuprāt, gan 10, gan 15, kaut vai 20 procenti ir diezgan zems slieksnis, ņemot vērā to, ka ikdienā, lai sekmīgi nokārtotu jebkuru pārbaudes darbu, mums ir jādabū vismaz četrinieks,” sacīja Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolas 9. klases audzēkne Paula.
“Man liekas, eksāmens jāuztver nopietnāk un jāsagatavojas daudz labāk, lai dabūtu vairāk tos procentus. Piemēram, kaut kādus 40% uzlikt,” prātoja 9. klases skolēns Daņils.
Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolas latviešu valodas skolotāja Ineta Leiguda visu mācību gadu rūpīgi sekojusi 9. klašu skolēnu sniegumiem. Viņa uzskatīja, ka šobrīd noteiktajām prasībām nevajadzētu būt par šķērsli un atbalsta sliekšņa paaugstināšanu.
“Tas tomēr motivē skolēnus vairāk vai mazāk. Motivē tos, kuriem varbūt ikdienā vajag īpašu atgādinājumu. Un, ja mēs nolaižamies tiešām uz šo minimālo slieksni, nu, tas viņos rada pārliecību, ka “nu tik” jau es izdarīšu, vai man īpaši vajag censties vairāk?” teica Leiguda.
Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolā pamatizglītību plāno iegūt 100 skolēni. Pagājušajā mācību gadā uz riska robežas bija četri skolēni, no kuriem viens šo slieksni nesasniedza, taču šogad, ņemot vērā nopietnāku gatavošanos, šādu jauniešu būs mazāk, jo atcelta norma par 15% slieksni.
Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola Foto: Novadu Ziņas LTV
“Skolotāji pirmajā brīdī ļoti gribēja tiešām pārliecināties, ka tā ir taisnība. Un arī daži skolēni nāca klāt un teica: “Ah! Tā var būt? Tā var būt? Tiešām? Mums nebūs tie 15%?”. Nu, tas bija gandrīz tāds kā prieka brīdis dažiem skolēniem,” norādīja vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Arta Krūma.
Pērn valsts līmenī pamatizglītību neieguva 696 skolēni, tāpēc slieksnis lēma nepacelt. Tomēr, kā atzīst Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā – šāda mētāšanās ar lēmumiem ievieš neskaidrību nozarē.
