Gruzijas parlaments, kurā pašlaik darbojas tikai valdošās partijas deputāti, trešajā un pēdējā lasījumā pieņēmis tā saukto “ārvalstu aģentu statusa” likumu. Likums aizstās plaši kritizēto likumu par “ārvalstu ietekmi”, ko Gruzija pieņēma 2024. gada maijā. Šī likuma pieņemšana izprovocēja ilgstošus protestus un izsauca Rietumu nosodījumu.
Tiesa gan, arī jaunais likums tiek kritizēts, jo valdības oponenti uzskata, ka likumprojekta patiesais mērķis ir kontrolēt pilsonisko sabiedrību un presi. Likums attiecas uz visām organizācijām, medijiem un privātpersonām, kas saņem ārvalstu finansējumu vai norādījumus no ārvalstīm.
Gruzija attālinās no Eiropas vērtībām
Parlaments arīdzan ir pieņēmis izmaiņas, kas aizliedz ārvalstu finansējumu radiostacijām un paplašina valsts mediju uzraudzību, tātad slāpē kritiku pret varu. Tāpat paplašināta valsts nodevības juridiskā definīcija, un kritiķi baidās, ka valdība to varētu izmantot, lai vērstos pret politiskajiem oponentiem un atšķirīgiem viedokļiem.
Tāpat parlaments no visiem Gruzijas likumiem svītrojis terminus “dzimums” un “dzimumu līdztiesība”. Visbeidzot, atceltas pilsoniskās sabiedrības organizāciju tiesības ietekmēt noteiktu politisko lēmumu pieņemšanu.
Šīs izmaiņas liecina par attālināšanos no Eiropas vērtībām, jo tieši pilsonisko organizāciju iesaiste ir galvenais Eiropas Savienības ieteikums Gruzijai tās centienos pievienoties blokam.
Gruzijas Centrālā vēlēšanu komisija arīdzan pieņēmusi izmaiņas, kas vēlēšanās ierobežos mediju un novērotāju piekļuvi iecirkņiem. Opozīcija raizējas, ka valdībai tas vēl vairāk atvieglos krāpšanos vēlēšanās.
Viens no “Gruzijas sapņa” piedāvātajiem likumprojektiem paredz aizliegt četru opozīcijas partiju darbību.
Ierobežo iespējas vērsties pret valdību
“Gruzijas sapnis” plāno pieņemt vēl arī citas izmaiņas, kas vismaz daļēji arī būs vērstas uz to, lai partijai būtu vienkāršāk īstenot dažādas procedūras parlamentā. Piemēram, paredzētas izmaiņas procesā, kādā notiek neuzticības balsojums valdībai. Paredzams, ka par neuzticību turpmāk tiktu balsots tieši plenārsēdē, apejot iepriekš notikušās diskusijas parlamenta komisijās un partiju frakcijās.
Parlamenta komitejās arī vairs netiktu apspriesti balsojumi par amatpersonu ievēlēšanu, izmeklēšanas komisiju izveidi, balsojumi par impīčmentu un vēl citi jautājumi. Saskaņā ar vēl vienu būtisku izmaiņu parlamenta spīkeram ikgadējā uzrunā vairs nebūs jāiesniedz likumdošanas rīcības plāns nākamajam gadam.
Šīs izmaiņas vēl vairāk attālina Gruziju no deklarētā mērķa kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Taču pagaidām rietumvalstis uz to nav reaģējušas ar jaunām sankcijām pret Gruzijas vadību.
Vienīgi Lielbritānija pēdējo dienu laikā noteikusi sankcijas Gruzijas amatpersonām, kuras atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem, tai skaitā ģenerālprokuroram, tiesnešiem un citām personām.
Vajadzētu palielināt spiedienu uz “Gruzijas sapni”
Eiropas–Gruzijas institūta direktors Georgs Melašvili uzskata, ka sankcijām jābūt mērķētām tieši pret “Gruzijas sapņa” cilvēkiem.
“Ir nepieciešams palielināt spiedienu uz “Gruzijas sapni”, uz galvenajām personām, uz galvenajiem režīma veicinātājiem. Un tas ir pareizais veids, kā šajā brīdī rīkoties.
Sankcijas nevajadzētu izmantot pret Gruzijas iedzīvotājiem, jo tie ir cilvēki, kas aizstāv mūsu Eiropas izvēli un aizstāv Gruzijas nākotni. Un tāpēc galvenais ir mērķēt uz īpaši augsta līmeņa “Gruzijas sapņa” amatpersonām, uzņēmējiem, kuri veicina šīs zvērības, kuras mēs redzam ielās. Un tas ir veids, kā tas būtu jādara Eiropas līmenī,” spriež Melašvili.
Pašlaik sankcijas būtībā ir vienīgais rīks Gruzijas partneru rokās, un kopumā situācija valstī tomēr ir atkarīga no pašas Gruzijas tautas, kuras balsi un iebildumus pret tagadējo valdību arvien vairāk cenšas apklusināt.
KONTEKSTS:
Gruzijā nerimst protesti, kamēr strīdīgā ceļā ievēlētais parlaments turpina darbu faktiski vienas partijas sastāvā, jo opozīcija no saviem mandātiem atteikusies. 2024. gada 14. decembrī “Gruzijas sapņa” kontrolētā elektoru kolēģija, kuru opozīcija boikotēja, ievēlēja arī jaunu prezidentu – Mihailu Kavelašvili. Tikmēr līdzšinējā prezidente Salome Zurabišvili solīja strādāt pie atkārtotu vēlēšanu rīkošanas.
2024. gada 28. novembrī valdošā partija “Gruzijas sapnis” paziņoja, ka nolēmusi līdz 2028. gadam atteikties no valsts iestāšanās sarunām ar Eiropas Savienību. Lēmums pieņemts mēnesi pēc parlamenta vēlēšanām, kuras uzskatītas par izšķirošu pagrieziena punktu valsts vēsturē: vai nu turpināt līdzšinējo kursu un nonākt arvien lielākā atkarībā no Krievijas, vai arī panākt valdības maiņu un straujākā tempā virzīties uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
Vēlēšanās par uzvarētāju tika pasludināta valdošā prokremliskā partija “Gruzijas sapnis”, savukārt opozīcija uzskata rezultātus par viltotiem un tos neatzīst.
