Ukraina: Krievija sākusi izmantot dronus sprādzienbīstamu priekšmetu izkaisīšanai

Ministrija norādīja, ka šos dronus var aizlidināt jebkur Ukrainā, un bīstamību palielina nomestās munīcijas neprognozējamība, proti, tās detonācijas laiks nav zināms. 

Amatpersonu publicētajās fotogrāfijās redzami daži no nesen Kijivā atrastajiem sprādzienbīstamajiem priekšmetiem. Taču varas iestādes brīdina, ka to izskats var atšķirties. 

Speciālisti pašlaik analizē ierīces, lai noteiktu to tehniskos parametrus, un sniegs turpmākus norādījumus sabiedrībai. Ministrijā uzsvēra, ka cilvēkiem nevajadzētu tuvoties un aiztikt neidentificētas lietas, un cilvēki aicināti nekavējoties ziņot par aizdomīgiem priekšmetiem.

KONTEKSTS:

Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Jau divus gadus frontē turpinās pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām.

2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.

2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtēja ar zināmu piesardzību.

Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās nav devušas rezultātus.