Dzejnieka Olafa Gūtmaņa dēls Dāvis Gūtmanis bērnībā dzirdējis tēva stāstīto, taču, gatavojoties izstādes atklāšanai, arī pats vēlējies atsvaidzināt sava atmiņas par tēva ceļojumos piedzīvoto:
“Vienā daļā ir Olafa rakstītais par izsūtījuma laiku uz Sibīriju 1949. gadā. Ar dažām ideoloģiskām nodevām viņš ir rakstījis atmiņas par izsūtījuma laiku, par piedzīvoto tajā laikā, par zveju Jeņisejā, par dzīvi izsūtījumā, par saviem darba kolēģiem – dažādi interesanti stāsti. Otrā daļā jau ir vēlāki ceļojumi, par ko ir šī izstāde, brauciens ar Visvaldi Vecvagaru pa Čulimas upi 1968. gadā.”
foto izstāde “Sibīrijas pirmatnības apmātais” Foto: Inga Ozola / Latvijas Radio
Visvaldis Vecvagars bija viens no fotogrāfa Ulda Brieža slavenā “Vāgūža” apmeklētājiem. Pirms brauciena uz Sibīriju tā laika radošo personību garā arī abi ar Olafu Gūtmani esot pavadīti tālajā ceļā, pats tajā laikā rakstījis dzeju.
Viņš labi atceras visus notikumus ceļojuma laikā un par to varētu stāstīt daudz. Ceļojuma mērķis bija apmeklēt Olafa Gūtmaņa izsūtījuma vietu, kur tomēr nav ielaisti, tad turpinājuši ceļu uz citu latviešu izsūtījuma vietu – Ačinsku, un tad sekojis ceļojums pa Čulimas upi, stāsta Visvaldis Vecvagars:
“Jau pašā ceļojuma sākumā mani gaidīja pārbaudījums. Viņš saka, še bise, ja kāds tuvojas, tad šauj. Tā tika pavadīta nakts, ar lielām grūtībām no rīta mēs laidāmies straumē un notika ceļošana. Čulimas krastos bija daudzi vecticībnieku ciemati, viņi dzīvoja ļoti savrupi, pat ūdeni dažreiz neiedeva. Kā jau ceļojumā – daudz piedzīvojumu – rūgtu un priecīgu. Tā mēs to lielos kilometrus abi nobraucām, laiku pa laikam sastrīdējāmies, jo braucām divi vienā laivā un gulējām teltī. Brauciens izvērtās stipri krāšņs, un Olafa grāmatā nav ne 10% no tā, ko mēs bijām iecerējuši un ko realizējām.”
foto izstāde “Sibīrijas pirmatnības apmātais” Foto: Inga Ozola / Latvijas Radio
Kad braukuši ar Visvaldi Vecvagaru, nav bijis līdzi fotoaparāts, taču vēlākos braucienos klātesošs bijis fotogrāfs Uldis Briedis, tāpēc foto mirkļu ir ne mazums, kas tagad glabājas Olafa Gūtmaņa ģimenes arhīvā.
Tas arī izmantots izstādes veidošanai, atklāj Liepājas okupācijas muzeja vadītāja Sandra Šēniņa. Vēlējušies atklāt vienas Liepājas ģimenes stāstu gan pirms, gan pēc izsūtījuma.
foto izstāde “Sibīrijas pirmatnības apmātais” Foto: Inga Ozola / Latvijas Radio
“Latviešu ģimene Liepājā. Te ir pirms izsūtījuma bildes, kā mācās klavieres spēlēt,” stāsta Šēniņa. “Lai parādītu to atmosfēru – visi priecīgi un laimīgi, kā iekārtota māja, un tad izsūtījums. Viņa dzīve izsūtījumā, būs arī anotācijas klāt. Tad fotogrāfijas, ko Dāvis mums atnesa, – kāpēc viņš vēl deviņas reizes turp atkal brauca? Tāda mistiska lieta… ilgi domājām, kā lai izstādi nosauc. Es šķirstu viņa “Dzīves grāmatu” kopotajos rakstos un redzu viņa dzejoli.”
“Bet es, pirmatnības apmāts,
Taigas takas eju
Un ar skrotīm un ar lodēm
Rakstu savu dzeju.”
(Olafs Gūtmanis)
Tā radies nosaukums “Sibīrijas pirmatnības apmātais”.
Liepājas okupācijas muzeja vēsturniece Elza Ozola pauž savas pārdomas par redzēto senajās fotogrāfijās, kas aplūkojamas izstādē “Sibīrijas pirmatnības apmātais”. Fotogrāfijās redzams, kā medītas vāveres un gulēts zem klajas debess pie ugunskura.
foto izstāde “Sibīrijas pirmatnības apmātais” Foto: Inga Ozola / Latvijas Radio
“Mani kā jaunu cilvēku fascinēja bildes, neskartā daba un tās varenība, mežonība un pirmatnība. Jaunajai paaudzei būs interesanti ieraudzīt Sibīriju no citas perspektīvas – ja mēs esam dzirdējuši daudzus atmiņu stāstus par to, cik grūta bijusi izdzīvošana, tad te redzam Sibīrijas ikdienību, kā tur cilvēki dzīvo. Papildinošie citāti izcels bilžu nozīmi, arī ļaus vēl spilgtāk uztvert Olafa Gūtmaņa ceļojumus kopumā,” skaidro Ozola.
Šīs fotogrāfijas ir tilts starp pagātni un tagadni – starp personīgo un vēsturisko, starp zaudējumu un skaistumu, saka izstādes autori.
Izstāde “Sibīrijas pirmatnības apmātais” Liepājas okupācijas muzejā būs aplūkojama līdz pat 2025. gada 19. novembrim.
