Galveno redaktoru amatā uz pieciem gadiem ievēlē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
Braunai ir plaša un daudzpusīga pieredze mediju nozarē – no reportieres darba līdz satura vadības procesu īstenošanai laikrakstā “Diena”, Latvijas Televīzijas un TV3 Ziņu dienestos, kā arī pildot Latvijas Radio galvenās redaktores pienākumus. Viņa bijusi viena no žurnāla “Ir” dibinātājām, kā arī izveidojusi Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļu.
Par savu darbu saņēmusi vairākus apbalvojumus, tostarp 2020. gadā ieguvusi Latvijas Žurnālistu asociācijas izcilības balvu kā gada redaktore.
Braunas kandidatūras virzīšanu atbalstījušas arī mediju nozares organizācijas. Latvijas Žurnālistu asociācija rekomendāciju vēstulē norādīja, ka Braunai ir spēcīga izpratne par sabiedriskā medija misiju un lomu demokrātiskā valstī, savukārt Baltijas Mediju izcilības centrs uzsvēra Braunas līdzšinējo ieguldījumu Latvijas Radio satura virzienu attīstībā, dažāda vecuma auditorijām paredzēta satura veidošanā un redakcionālās atbildības stiprināšanā.
“Galvenā redaktora amats ietver milzīgu atbildību – nodrošināt redakcionālo neatkarību, tālredzīgi vadīt satura attīstību, prasmīgi nodrošināt pārmaiņu vadību un noturēt demokrātijas vērtībās balstītu profesionālo izcilību. Nominācijas komisijas vienbalsīgais lēmums virzīt Anitu Braunu šim amatam nešaubīgi apliecina, ka
viņas pieredze, tvēriens, darbaspējas, mugurkauls un nākotnes redzējums ir tieši tas, kas nepieciešams uzticama, daudzveidīga un mūsdienīga sabiedriskā medija attīstībai,”
norādīja konkursa komisijas vadītāja, LSM valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile.
Uz šo amatu pretendējuši kopumā astoņi kandidāti, bet uz konkursa trešo, noslēdzošo kārtu virzīja divus.
“Šaubu nebija. Vienbalsīgs lēmums. Par to milzīgs prieks un gandarījums, ka šis process ir noslēdzies ar ļoti labu rezultātu. Sabiedriskais medijs ir lielu pārmaiņu priekšā. Tas nav tikai par strukturālām izmaiņām [un] administratīvo funkciju apvienošanu. Tas tiešām ir milzīgs cita veida skatījums un pagrieziens tostarp uz digitālo vidi, lai mēs sasniegtu auditoriju tur, kur tā dzīvo šobrīd un lieto mediju saturu. Liels komandas darbs, lai to visu pārmaiņu kuģi vestu pareizajā virzienā un mēs tiešām būtu uzticams, neatkarīgs, objektīvs, spēcīgs medijs, kurš spēj nodrošināt daudzveidīgu saturu, spēj nodrošināt dažādām mērķgrupām paredzētu saturu, kurš ir augstvērtīgs, ļoti profesionāls un ar sabiedriskā labuma vērtībām balstīts,” pauda Aile.
Savukārt Brauna norādīja, ka LSM tuvāko gadu galvenais uzdevums būs darīt visu iespējamo, lai Latvijā nosargātu demokrātiju un brīvību.
“Brīvi mediji ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem, bet šobrīd globālais konteksts – politiskie un mediju procesi – nav labvēlīgi ne demokrātijai, ne žurnālistikai. Ņemot vērā šo kontekstu, LSM ir kritiski svarīgi strādāt divos virzienos – viens ir sasniegt un uzrunāt iespējami plašu auditoriju, jo īpaši attīstot saturu digitālajā vidē. Otrs virziens ir nosargāt sabiedrības uzticēšanos, vairāk pievēršoties un runājot ar tām sabiedrības grupām, kas pašlaik sevi LSM saturā neredz un mūsu saturu maz izmanto, kā arī mērķtiecīgāk stāstot, kādu saturu un kāpēc mēs veidojam,” uzsvēra Brauna.
Darba apjoms Braunai palielināsies, jo viņa turpmāk pārraudzīs ne vien Latvijas Radio, bet arī Latvijas Televīziju un lsm.lv.
“Skaidrs, ka es nevarēšu tik ļoti būt iesaistīta dažādos procesos Latvijas Sabiedriskajā medijā tā, kā es esmu bijusi iesaistīta līdz šim Latvijas Radio. Es uzskatu, ka galvenajam redaktoram būs jānofokusējas uz tādām stratēģiskākām attīstības lietām un uz tām arī jāstrādā, uzticoties, ka satura struktūrvienību vadītāji ar savām lietām paši spēs tikt galā,” teica Brauna.
LSM paredz izveidot jaunu amatu – galvenā redaktora asistents vai padomdevējs. Brauna teica, ka viņai vajag pašai izraudzīties, kādas prasības jābūt viņas palīgam.
Aile arī pateicās visiem amata kandidātiem un konkursa komisijas locekļiem par ieguldīto darbu galvenā redaktora atlases procesā. Pretendentus vērtēja atlases komisija astoņu cilvēku sastāvā: LSM valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile (komisijas vadītāja), LSM valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena un LSM valdes locekle personāla pārvaldības jautājumos Ilze Ogle, Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktore Jana Semjonova, Latvijas Radio 1 programmas direktore Inese Matjušonoka, Latvijas mediju ētikas padomes pārstāve Skaidrīte Lasmane, sabiedriskā medija ombuds Edmunds Apsalons un žurnāla “Ir” vadītāja Nellija Ločmele. Novērotāju statusā Komisijas darbam sekoja līdzi arī pārstāvji no sabiedriskā medija arodbiedrībām: Latvijas Radio Arodbiedrības valdes locekle Evija Unāma un Latvijas Televīzijas Arodbiedrības valdes locekle Dace Kokle.
Līdz ar jaunā LSM galvenā redaktora stāšanos amatā tiks likvidētas divas līdzšinējās amata vietas: Latvijas Televīzijas galvenais redaktors un Latvijas Radio galvenais redaktors, kuras attiecīgi ieņēma Sigita Roķe un Brauna.
Brauna jaunajā amatā stāsies pēc Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmuma. Aile cer, ka lēmumu padome pieņems līdz vasarai.
KONTEKSTS:
Kopš 2025. gada 1. janvāra Latvijas Sabiedriskajā medijā apvienojušies Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, lai turpinātu radīt uzticamu, neatkarīgu, daudzveidīgu un atbildīgu saturu.
Latvijas Sabiedriskā medija mērķis ir stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru. Latvijas Sabiedriskais medijs darbojas saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu.
