Trampa apgalvojums gan neatbilst patiesībai. Saskaņā ar Vācijas domnīcas “Ķīles institūts” 15. aprīlī publicētajiem datiem, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis kopumā ir sniegušas atbalstu 138 miljardu eiro apmērā. Savukārt ASV palīdzība sasniegusi 115 miljardus eiro. Tātad
Eiropas sniegtais atbalsts Ukrainai, apvienojot finansiālo, militāro un humāno palīdzību, ir vairāk nekā par 20 miljardiem eiro lielāks. Līdz ar to Donalda Trampa izteikumi neatbilst faktiem.
Kopš Trampa stāšanās amatā šā gada janvārī ASV palīdzība Ukrainai ir izsīkusi. Tāpēc sabiedrībā arvien biežāk uzvirmo jautājums – vai Eiropa būtu spējīga to aizvietot gadījumā, ja Vašingtona nolemj pilnībā atkāpties.
Šajā gadījumā jāizšķir dažādi palīdzības veidi. Ja runa ir par finansiālo atbalstu, tad – jā, taču ar nosacījumu, ka tā dēvētās Eiropas “lielvalstis”, proti, Francija, Vācija, Itālija, Spānija un Lielbritānija, palielina savu ieguldījumu.
Lielākas grūtības sagādātu spēja aizvietot ASV militāro palīdzību un tās sniegto izlūkošanas informāciju, tomēr arī šajās jomās Eiropa varētu sniegt būtisku pienesumu. Uz to norāda jau minētais domnīcas ziņojums.
Pirms pāris dienām laikraksts “The Washington Post”, atsaucoties uz Eiropas Savienības amatpersonu teikto, ziņoja, ka Eiropa apsver iespēju palielināt atbalstu Ukrainas militārajai rūpniecībai. Izdevums norāda, ka tas tiek apsvērts, ņemot vērā tieši pieaugošās bažas par spēju aizstāt ASV piegādāto bruņojumu, ja šāda veida palīdzība tiktu pilnībā pārtraukta. Savukārt
Eiropieši ir nobažījušies, no kurienes ņemt līdzekļus, lai vajadzības gadījumā aizvietotu ASV sniegto atbalstu. Tas veicinājis spekulācijas, ka šim nolūkam ES plānojot atsavināt iedzīvotāju privātos uzkrājumus.
Lai gan šādi pieņēmumi klejo Latvijas sociālajos medijos, tomēr plašāku rezonansi tie ir izraisījuši citviet – Bulgārijā. Tur ar šādiem apgalvojumiem dalās ne tikai sociālo mediju lietotāji, bet arī politiķi.
Piemēram, Bulgārijas Eiropas Parlamenta deputāte Rada Lajkova no partijas “Atdzimšana” ir apgalvojusi, ka Eiropas Savienība it kā apspriežot iespēju noteikt derīguma termiņu iedzīvotāju algām – proti, ja ienākumi netiek iztērēti sešu mēnešu laikā, tie tikšot atsavināti.
Tāpat viņa norādījusi, ka Eiropas Savienības iestādes apsverot ideju militāriem mērķiem novirzīt arī pensiju un investīciju uzkrājumus, tādējādi dodot Briselei kontroli pār cilvēku personīgajiem finanšu līdzekļiem.
Ar līdzīgiem izteikumiem ir dalījies arī Bulgārijas partijas “Tiešā demokrātija” līderis Petars Klisarovs, stāstot, ka šādā veidā Eiropas Savienība plānojot piekļūt līdz pat 20 triljoniem eiro.
Pēc viņa teiktā, sākotnēji amatpersonas esot runājušas par kapitāla nacionalizāciju, taču pēcāk pārgājušas uz priekšlikumu izveidot īpašu “[Eiropas] savienības” struktūru, kas it kā pārvaldītu šos līdzekļus.
Eiropas Komisija ir kategoriski noraidījusi šīs baumas un spekulācijas.
Kā izdevumam “Deutsche Welle” skaidroja Eiropas Komisijas pārstāvis Olofs Gils – Eiropas Savienības pilsoņiem vienmēr būs pilnīga kontrole pār saviem finanšu līdzekļiem.
