Zaļenieku kokaudzētavā vairāk nekā 20 gadus dažādus dekoratīvos stādus audzē 22 hektāru platībā gan uz lauka, gan siltumnīcās. Kokaudzētavas saimnieks Imants Parfenovičs stāstīja, ka pēdējos gados un arī šīs sezonas sākumā pieprasījums pēc dekoratīvo koku un krūmu potējumiem ir liels. Vislielākais pieprasījums ir tieši no apzaļumošanas uzņēmumiem, kā arī no pašvaldībām, kuras pēdējos gados vairāk investējot vides labiekārtošanā. Audzētavā šobrīd uzziedējuši arī Japānas ķirši, un dārznieks novērojis, ka par tiem pircēji visvairāk arī interesējas.
“Šogad ir milzu pieprasījums pēc Japānas ķiršiem. Mēs pirms trijiem gadiem sākām potēt Japānas ķirsi un samērā daudz esam jau notirgojuši, bet šogad īpašs tāds uzplaiksnījums. Nu, jā, un, ja tā runā par kaut kādu pirkšanas bumu, tad dabīgi paliek arī hortenzijas jau kuru gadu, nu redzēs, kā tas vēlāk sezonā būs. Un re, kur tur sugas koki, tas arī tāds segments tīri interesants, kā parastā liepiņa, parastais pīlādzītis, parastais ozols. Kādreiz potējām arī skujkokus, bet tagad tie lapu koki. Pie tam tā produkcija ir visa vietējā, tā nav kaut kāda ievestā. Tāpēc gribas pasvītrot vēl šodien arī, ka tā ražošana, kas raksturīga vietējām kokaudzētavām, tā ir šodien resursu ietilpīga,” sacīja Parfenovičs.
Zaļenieku kokaudzētava Foto: Sintija Ambote/Latvijas RadioZaļenieku kokaudzētava Foto: Sintija Ambote/Latvijas RadioZaļenieku kokaudzētava Foto: Sintija Ambote/Latvijas RadioZaļenieku kokaudzētava Foto: Sintija Ambote/Latvijas RadioZaļenieku kokaudzētava Foto: Sintija Ambote/Latvijas RadioZaļenieku kokaudzētava Foto: Sintija Ambote/Latvijas RadioZaļenieku kokaudzētava Foto: Sintija Ambote/Latvijas RadioZaļenieku kokaudzētava Foto: Sintija Ambote/Latvijas RadioZaļenieku kokaudzētava Foto: Sintija Ambote/Latvijas RadioZaļenieku kokaudzētava Foto: Sintija Ambote/Latvijas RadioZaļenieku kokaudzētava Foto: Sintija Ambote/Latvijas Radio
Neskatoties uz lielo pieprasījumu pēc stādiem, Zaļenieku kokaudzētavas saimnieks atzina, ka nozarei netrūkst arī izaicinājumu, tostarp neprognozējamie laika apstākļi, dažādi augu kaitēkļi, kā arī izmaksu kāpums, īpaši algu pieaugums.
“Te vajag būt tam kvalificētajam cilvēkam. Nevar tā potēšanu vienkārši iesākt. 24 gadi – man tās divas kolēģītes, kas ir te, mēs iesākām un to turpinām. Tāpat jau vēl līdz galam nav tas iepazīts. Diezgan daudz mēs potējam, un tā kā darba algas ir tas resurss, bet pilnīgi arī par visām pārējām sastāvdaļām, kā siltumnīcu plēve, minerālmēsli un tā tālāk, bet cenas augiem mēs nevaram tā pacelt, nekādi. Kaut kādas korekcijas notiek, bet noteikti Latvijas tirgus ir ar stādiem piesātināts, un tā konkurence ir milzīga. Galvenais šajos laikos – saglabāt uzņēmumu un cilvēkiem darbavietas šajā skaistajā nozarē,” pauda Parfenovičs.
Dārznieks bilda, ka pozitīvu iespaidu uz nozari atstās arī tas, ka no dekoratīvo stādu tirgus aiziet “Latvijas valsts mežu” audzētavas.
Latvijas stādu audzētāju biedrības vadītājs Andrejs Vītoliņš norādīja, ka šo audzētavu likvidēšana un stādu iztirgošana palielina konkurenci šajā sezonā, bet tas būs ieguvums ilgtermiņā.
“Šī sezona un, visticamāk, rudens būs vājākas ne tikai šo te “Latvijas valsts mežu” sakarā, bet arī kopējais tirgus reaģē uz ģeopolitisko, ekonomisko situāciju, jo ekonomika ir stabili lēna. Visjaudīgāk ir iespaidojies augļu koku tirdzniecības sektors no šī visa, kas notiek mums visapkārt. Viņiem ir spēcīgs kritums, un attiecīgi gaidu, kad būs stipri lielāki augļu koku stādi šobrīd tirdzniecībā un stipri asāka konkurence savā starpā, Savukārt privātajam pircējam tie ir tikai plusi – konkurence saasinās, cenas nedaudz krītas. Līdz ar to mēs esam kaut kur visur pa vidu. Nevar teikt, ka būtu kaut kas ļoti slikts, nevar teikt, ka būtu ļoti labs, bet ar cerībām visi skatās, ieguldās. Es redzu, ka kolēģi audzē arī tirdzniecības laukuma platības,” atzīmēja Vītoliņš.
Stādu audzētava “Dimzas” Foto: Sintija Ambote/Latvijas RadioStādu audzētava “Dimzas” Foto: Sintija Ambote/Latvijas RadioStādu audzētava “Dimzas” Foto: Sintija Ambote/Latvijas RadioStādu audzētava “Dimzas” Foto: Sintija Ambote/Latvijas RadioStādu audzētava “Dimzas” Foto: Sintija Ambote/Latvijas Radio
Vītoliņš vēl vērsa uzmanību, ka pērn pavasara salnās stādu audzētavās cieta augi, tāpēc arī šo laiku daļa saimniecību pavada ar zināmu spriedzi.
“Bet pavasaris kopumā sākās ļoti aktīvi, es noskatījos februārī, ka nekad tik agri nebija braukuši jau pirmie pircēji un jau mēģināja stādīt, un šobrīd viss notiek.Tas iepriekš siltums, tad sniegs, kas divas nedēļas atpakaļ bija, un jaunnedēļ atkal varētu būt sniegs. Pēc 28 grādiem tas ir ļoti slikti. Protams, 1, 2, 3 grādi varbūt lielāko daļu neietekmēs. Tomēr ir pietiekami daudz jauno audzētāju, kuri intensīvāk eksperimentē. Attiecīgi ir riski, ka cietīs eksotiskāki augi, šie introducētie augi, interesantākās šķirnes. Viss tas, kas ir šobrīd plaukstošā stadijā – šie jaunie, vārīgie, nenobriedušie dzinumi, ziedi, lapiņas. Bet jāsaka, ka prognozes arī nav tādas, ka tagad visa Latvija pārklāsies ar sniega segu, bet tas arī ir pilnībā normāli, ka būs zonas, kurās šīs salnas būs spēcīgākas,” sacīja Vītoliņš.
Stādu audzētāju biedrībā ir ap 120 biedriem un to skaits pieaudzis arī pēdējos gados.
