Atsaucoties sabiedrības interesei un lai kliedētu iespējamās bažas, “Air Baltic” apstiprināja, ka visas saistības pret iepriekšējo izpilddirektoru ir izpildītas padomes 7. aprīļa lēmuma ietvaros, kad Gauss tika atbrīvots no amata.
“Norēķini ir veikti pilnā apmērā pēc amata atstāšanas, un saskaņā ar šo lēmumu papildu maksājumi vai kompensācijas nav paredzētas,” norādīja “Air Baltic”.
Ievērojot lēmuma konfidencialitāti, plašākus komentārus par šo jautājumu “Air Baltic” nesniegs.
Vienlaikus “Air Baltic” informēja, ka ir uzsākusi starptautisku atlases procesu, lai izraudzītos jaunu uzņēmuma izpilddirektoru. Viņa uzdevums būs vadīt “Air Baltic” nākamajā attīstības posmā, “kas iezīmējas ar izaugsmi un stratēģisku sagatavošanos iespējai kļūt par publiski kotētu uzņēmumu”.
Atlases process tiek īstenots atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam un Ministru kabineta noteikumiem par valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtību kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai. Šim nolūkam ir izveidota nominācijas komisija, kuras uzdevums ir nodrošināt profesionālu, objektīvu un caurspīdīgu kandidātu izvērtēšanu.
Par izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja atlases procesa uzraudzību atbildīgo nominācijas komisiju izveidoja un apstiprināja “Air Baltic” padome. Komisijas sastāvā ir Tieslietu ministrijas Korporatīvās pārvaldības konsultatīvās padomes locekle Jūlija Bistrova, “Sundairs Gmbh” tirdzniecības direktors Ralfs Ulmans, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs, Ministru kabineta Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs, Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības un starpnozaru pārvaldības jautājumos Pēteris Vilks, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa, “Air Baltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs un “Air Baltic” padomes priekšsēdētāja vietnieks Jurģis Sedlenieks.
Plānots, ka vakance tiks oficiāli izsludināta 30. aprīlī, kopējais atlases process var aizņemt ap trim mēnešiem. Jaunais izpilddirektors tiks iecelts pēc nominācijas komisijas rekomendācijas padomes lēmuma rezultātā. Līdz tam lidsabiedrību turpinās vadīt tās esošais pagaidu izpilddirektors, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis Pauls Cālītis.
KONTEKSTS:
Latvijas lidsabiedrība “Air Baltic” pērn cietusi 118,2 miljonu eiro zaudējumus pretstatā 2023. gada rekordpeļņai, liecina uzņēmuma 2024. gada pārskats par finanšu un darbības rezultātiem.
Latvijas valstij pieder 97,97% “Air Baltic”” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%. Šogad noslēgts Latvijas nacionālās lidsabiedrības “Air Baltic” stratēģiskā investora līgums ar Vācijas nacionālo lidsabiedrību “Lufthansa”. Parakstītais līgums paredz “Lufthansa” grupas investīcijas “Air Baltic” 14 miljonu eiro apmērā mazākuma līdzdalībai.
2024. gada 30. augustā valdība sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka “Air Baltic” pamatkapitāls, gatavojoties IPO procesam, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka “Air Baltic” pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro. Latvijas valdība vienojās, ka valstij pēc “Air Baltic” akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Pēc samocītā procesa ar “Air Baltic” stratēģiskā investora meklēšanu un kompānijas gatavošanos akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam gada sākumā pirmo reizi vairāk nekā 13 gadus ilgajā darbībā Latvijā Martina Gausa darba izvērtēšana publiski nonāca līdz koalīcijas gaiteņiem. Jaunu negāciju vilni pār Gausu izsauca “Air Baltic paziņojums par 4670 lidojumu atcelšanu šovasar. Pats Gauss norādīja, ka par reisu atcelšanu paziņots iespējami agrākajā laikā, savukārt politiķi Latvijā nereti kaitējot lidsabiedrībai, iespējams, tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas.
Vienlaikus Gauss nonāca arī zem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lupas. Birojs sāka pārbaudi, lai izvērtētu Gausa rīcības atbilstību likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem. Aizdomas bija saistītas ar Gausam piederošo Vācijas uzņēmumu “MaGau GmBH”, kuram savukārt pieder uzņēmums “2e systems gmbh”, kas ir piegādātājs “Air Baltic”. Taču interešu konflikts netika konstatēts.
Taču 7. aprīlī Gauss tika atlaists no “Air Baltic” vadītāja amata. Akcionāru sapulces laikā Satiksmes ministrija izteica neuzticību Gausam galvenokārt kompānijas finanšu situācijas dēļ, tādēļ kompānijas padome pieņēma lēmumu viņu atbrīvot no amata.
