ĪSUMĀ:
Lai karavīrs ierakumos justos droši un ērti
Militārās jaudas kalve
Ņemot vērā, ka valsts devusi skaidru signālu par to, ka aizsardzības industrijas attīstībai tagad visas durvis būs vaļā, bet vēstījumi par nozares stāvokli ir atšķirīgi, portāls LSM.lv tuvākās nedēļas rakstu sērijā “Militārās jaudas kalve” pētīs militārās industrijas uzņēmumus, to redzējumu par lielākajiem izaicinājumiem un nozares attīstību.
Uzņēmums “Brasa Defence Systems” darbību Mārupes novadā sāka aptuveni pirms 20 gadiem ar militārā ekipējuma ražošanu. Uzņēmuma produkcijas klāstā ir gan termoveļa, gan formas, gan dažādas somas un bruņuvestes karavīriem. Nepārtraukti tiek strādāts pie produkta uzlabojumiem, jo, “pat ja produkts ir gatavs un izlaists, mēs vienalga esam neapmierināti un skatāmies, kā vēl to uzlabot”, atzina uzņēmuma pārstāvji. “Ekipējumam ir jābūt ne tikai ļoti izturīgam, bet arī ērtam. Ir jāsniedz ērtums un vieglums. Ja tev divas nedēļas bez rotācijas ir jāsalst ierakumos apģērbā, kas nav ērts, ātri samirkst un lēni žūst, tad tās ir papildu problēmas.”
“Labs ekipējums glābj dzīvību un vispār palīdz pildīt pamatuzdevumu. Svarīgi, lai nav jādomā par to. Pildi savu uzdevumu vienalga, vai ir lietus, vējš, -30 grādi vai +30 grādi. (..)
“Tā doma ir tāda, lai karavīrs būtu pasargāts no dabīgajiem un mākslīgajiem apdraudējumiem, no klimata, no novērošanas iekārtām, būtu pēc iespējas mazāk redzams. Arī aizsargāts pret šķembām, pret lodēm.”
Uzņēmuma pārstāvji zināja teikt, ka karavīri kaujas laukā ir novērtējuši laba ekipējuma nozīmi un, piemēram, pirmās palīdzības komplektiem no savas kabatas ir gatavi tērēt būtiskas summas.
“Brasa Defence Systems” ekipējums Foto: Brasa Defence Systems
Ražo pēc pasūtījuma un piedāvā pašu produktus
Uzņēmumam ir divi biznesa virzieni. “Brasa Defence Systems” piedalās valstu iepirkumos, veidojot produktu atbilstoši noteiktajai specifikācijai. “Tur ir ļoti svarīgi, lai tieši pats pasūtītājs būtu iedziļinājies tajā, ko tad vajag un kas būtu aktuāli, un tad, balstoties uz viņu prasībām, mēs piedalāmies konkursā,” stāstīja uzņēmuma pārstāvji.
Otrs biznesa virziens ir “Brasa Defence Systems” zīmols “Suited Systems”, piedāvājot pašu veidoto taktisko ekipējumu, balstoties uz to, kas pasaulē ir aktuāli un kas strādā.
“Mēs nepārtraukti sekojam līdzi tai pašai Ukrainas pieredzei, kādi materiāli un kāds ekipējums strādā frontē un kas nestrādā.
Kādi dizaina uzlabojumi nepieciešami,” stāstīja uzņēmuma pārstāvji.
Viņi atklāja, ka “Brasa Defence Systems” apgrozījums pērn sasniedzis nedaudz vairāk kā 11 miljonus eiro, bet “Suited Systems” – piecus miljonus eiro. “Suited Systems” ražoto taktisko ekipējumu var iegādāties civiliedzīvotāji, un šim nolūkam ir izveidots veikals internetā. NBS karavīra formu gan tur nevar nopirkt, jo tās pārdošana nav atļauta.
To, cik maksā taktiskais ekipējums, uzņēmuma pārstāvji nevarēja pateikt, jo tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem.
Taču taktiskais ekipējums, ieskaitot bruņuvesti, vidēji varētu maksāt pāris tūkstošus eiro.
“Tas tad, ja kāds no brīvprātīgajiem izdomā braukt uz Ukrainu. (..) Jo labas lietas maksā, tur jautājumu nav. Nevienā gadījumā tas nevar būt lēti. Tiem jābūt ļoti labiem, mūsdienu prasībām atbilstošiem materiāliem, to visu kopā saliek profesionālas šuvējas ar ilgu gadu pieredzi, un tas tiek darīts Latvijā, un nauda paliek mājās,” piebilda uzņēmuma pārstāvji.
“Brasa Defence Systems” sauszemes bezpilota drons Foto: Brasa Defence Systems
Realizē produkciju vismaz 15 valstīs; mācās no Ukrainas
Pēc uzņēmuma pārstāvju teiktā, “Suited Systems” ražoto taktisko ekipējumu “pērk no visas Eiropas”. Savukārt “Brasa Defence Systems” pēc pasūtījuma ražotais ekipējums šobrīd tiek realizēts kopumā 15 valstīs – pamatā ES valstīs, kā arī Kanādā, Norvēģijā un Izraēlā. Ekipējums tiek piegādāts ne tikai militārajiem, bet arī iekšlietu dienestiem.
“Mēs piedalāmies konkursos visā Eiropā,” norādīja uzņēmuma pārstāvji, atzīstot, ka konkurence konkursos mēdz būt arī visai liela.
Pēc uzņēmuma pārstāvju teiktā, darbība eksporta tirgos paplašina “Brasa Defence Systems” redzesloku, jo, strādājot tikai vietējā tirgū, nevar redzēt visus jauninājumus militārajā industrijā.
Uzņēmums mācās arī no karā Ukrainā gūtās pieredzes – kā vēl uzlabot savu produkciju. “Ukrainas karš ienesa izmaiņas arī ekipējumā, kā lietot. (..) Ir radīti produkti, lai aizsargātos no droniem, lai karavīrs būtu mazāk redzams termokamerās.
Katru dienu mācāmies no viņiem, sūtam ekipējumu un tur faktiski gūstam vislabāko pieredzi,” atzina uzņēmuma pārstāvji. “Mūsu attīstība tādēļ notikusi milzīgiem soļiem.”
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā mainījās ES un NATO valstu prasības attiecībā uz militārās produkcijas un to izejvielu piegādēm – noteikts, ka produkcijas izcelsmei jābūt rietumvalstīs. Tādēļ uzņēmums savas produkcijas ražošanā izmanto tikai ES valstu izcelsmes izejvielas, kas ir dārgākas nekā, piemēram, izejvielas no Āzijas.
“Protams, ka Eiropā ražotais produkts vienmēr būs dārgāks tādēļ, ka šeit ir augsti standarti ne tikai tehniskajā, bet arī sociālajā ziņā. Arī darba vide ir svarīga, lai tā ir laba – darbinieki tad cenšas strādāt efektīvi,” teica uzņēmuma pārstāvji un piebilda, ka “Brasa Defence Systems” grupas uzņēmumos nodarbina vairāk nekā 100 cilvēkus – to starpā ir inženieri, konstruktori, militārie eksperti, mehāniķi un šuvēji.
Piecu gadu laikā attīsta sauszemes bezpilota dronu
“Brasa Defence Systems” ir divi departamenti – “Soldier Systems”, kas darbojas ar karavīru ekipējumu, bet otrs ir Nākotnes kaujas sistēmu departaments, kas strādā pie sauszemes dronu izstrādes. Uzņēmums sauszemes bezpilota dronu attīstībai pievērsies pirms pieciem gadiem sadarbībā ar Aizsardzības ministriju. Drons tapis, lai atvieglotu karavīra gaitas kaujas laukā.
“Pat ar labāko mugursomu nav iespējams pārnēsāt vairāk par 45–50 kilogramiem.
Tā [sauszemes drons] ir lieta, kur var pārvadāt 200 kilogramus smagas kravas,” skaidroja uzņēmuma pārstāvji, norādot, ka dronu var izmantot arī ievainoto evakuācijai.
Sauszemes dronu uzņēmums vēl testē dažādās mācībās un pagaidām vēl nav laidis tirgū. “[Valstu] pasūtījumu vēl nav, toties ir uzaicinājums piedalīties dažādu NATO valstu militārajās mācībās,” norādīja “Brasa Defence Systems” pārstāvji, uzsverot, ka NATO valstu vienībās šādas iekārtas vēl tiek integrētas.
Šobrīd esot grūti pateikt, kad NATO valstu bruņotie spēki savā darbībā pilnībā integrēs “Brasa Defence Systems” sauszemes dronu – tas esot tuvāko gadu jautājums. “Ir viennozīmīgi skaidrs, ka šīs sauszemes platformas ir nepieciešamas un tās tiks integrētas nākotnes kaujas laukā.
Šobrīd vēl taustās, bet, jo ātrāk mūsu pašu bruņotie spēki integrēs arī sauszemes platformas, jo lielāki vinnētāji mēs būsim nākotnes kaujas laukā.”
Par Latvijas valsts apņemšanos strauji attīstīt militāro industriju “Brasa Defence Systems” pārstāvji sacīja: “No vārdiem pie darbiem. (..) Skaidrs, ka ir jābūt pašpietiekamiem, mēs nevaram būt atkarīgi no citu valstu untumiem, politikas maiņas. Jāsaprot, ka mēs dzīvojam blakus ienaidniekiem un tādā vai šādā situācijā mums ir jābūt gataviem, jātrenējas. Jo gatavāki mēs būsim, jo tie riski mazināsies. Tas atkarīgs no mums pašiem.”
“Militārās jaudas kalve”
