RAKSTA CEĻVEDIS:
Burbuļi un nišas
Kā liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkopotie dati, līdz maija beigām priekšvēlēšanu kampaņā partijas bija iztērējušas teju divus miljonus eiro. Vislielākie oficiāli uzrādītie tēriņi saskaņā ar šiem datiem bijuši partijai “Latvija pirmajā vietā”, “Jaunajai Vienotībai” un Latvijas Zaļajai partijai. Taču vēlētājus var aizsniegt arī caur privātajiem sociālo mediju kontiem, rīkojot tikšanās un tamlīdzīgi. Tēriņi šādām aktivitātēm netiek uzskaitīti.
Komunikācijas stratēģis Zigurds Zaķis vērtēja, ka šajās vēlēšanas daudzas priekšvēlēšanu aktivitātes nav bijušas visiem acīmredzamas: “Man liekas, ka šīs ir ļoti izteiktas vēlēšanas, kurās man ir sajūta, ka mēs ļoti daudz ko un arvien vairāk neredzam, kas ir tā mūsdienu sociālo tīklu pasaule… Manuprāt, ļoti daudz lietas notiek cilvēku nišās, burbuļos, mākoņos, saucam, kā gribam, klāsteros. Tādā ziņā tā ir tā sociālo tīklu norma: šī grupēšanās kaut kādās mazajās apakšgrupās, kopās.”
Vienlaikus sociālajos medijos, viņa ieskatā, bijis salīdzinoši maz politisko reklāmu, kas tēmētas uz visiem. Piemēram, ja vēlētājs apsvēris kā iespējamu izvēli vēlēšanās trīs partijas, tad pārsvarā ziņu lentē tās arī manītas. Tas var liecināt vai nu par to, ka sociālie mediji uzlabojuši savus algoritmus un spēj pareizāk nomērķēt reklāmas, vai ka priekšvēlēšanu kampaņu plānotāji sākuši labāk strādāt, kas gan esot maz ticams.
Arī kopumā partijas vairāk strādā ar savu auditoriju vai nedaudz svārstīgajiem, kuri attiecīgo partiju redz kā vienu no divām vai trim izvēlēm.
Partijas mazāk nekā agrāk mēģinājušas pārliecināt jebkuru. Tam piekrita reklāmas eksperts Andris Blaka. Viņš sacīja: “Attīstās mērķēšanas, tēmēšanas iespējas. Tie līdzekļi, kas ir [reklāmas] plānotāju rīcībā, kļūst arvien sarežģītāki, ērtāki. Un mēs reklāmas varam plānot labāk.”
“TikTok” vilinājums un sociālo tīklu blaknes
Blaka sprieda, ka priekšvēlēšanu kampaņas aizvien vairāk ietekmē cilvēku paradumi lietot sociālos medijus un viedtālruņus. Īpaša loma, viņaprāt, ir vietnei “TikTok”.
“Protams, ir “Instagram”, ir feisbuks, bet ir arī “X” [agrāk: “Twitter” – red.]. Bet tas, kas notiek “TikTok”, – tas ir pilnīgs jaunums. Nav pat jaunums, bet ir daudz lielāks [svars], nekā bija iepriekš,” viņš sacīja.
Tā kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās kādai deputātei parlamentā izdevies iekļūt, tikai pateicoties “TikTok”, citiem arī ir liels entuziasms mēģināt izmantot tā piedāvātās iespējas.
Blaka komentēja: “Tagad ir noticis tas, ka šo pozitīvo vai nosacīti pozitīvo piemēru ir paņēmuši citi, un tagad tas notiek ļoti masveidīgi. Es domāju, ka vismaz divas partijas ir vienkārši nospiedoši dominējošas.” Runa ir par “Latviju pirmajā vietā” un “Stabilitātei!”.
Mobilās lietotnes viedtālrunī. Foto: LETA, Lita Millere
Politologs, sabiedrisko attiecību un lobisma aģentūras “Mediju tilts” sabiedrisko attiecību direktors Filips Rajevskis piebilda: ne visiem darbošanās “TikTok” būs veiksmes atslēga. Pirmkārt, sekotāju skaits bija jāaudzē jau laikus, otrkārt, ir arī jāmāk izveidot video, kas piesaistīs potenciālos vēlētājus.
Tikmēr Blaka norādīja: kampaņām sociālajos medijos ir blaknes – tagad varētu būt grūtāk izkontrolēt, cik naudas patiesībā iztērēts priekšvēlēšanu kampaņā.
Viņš sacīja: “Vai mēs pēc tam varēsim kā sabiedrība, kā vēlētāji redzēt, cik kura partija būs iztērējusi reklāmām? Tas ir jautājums, kas mani mazliet satrauc, jo it kā, no vienas puses, partijām pašām ir jādeklarē. No otras puses, kontrolējošās iestādes, ar to laikam visvairāk saprotot KNAB, arī prasa datus medijiem, un mediji sniedz atskaites. Bet vai globālie mediji sniegs atskaites? Es mazliet par to šaubos.”
Viņš arī vērtēja, ka viltīgākie politiķi izmanto šo iespēju – viņi gan bez maksas liek video, gan arī pērk maksas video, proti, ir gan organiskie jeb parastie ieraksti, gan maksas ieraksti. “Es domāju, ka viņi kombinē, un, cik viņi kombinējot tur ieliks iekšā naudu, to gribētos mums visiem zināt, bet vai mēs to uzzināsim, ir liels jautājums.”
Jāpiebilst, ka KNAB publiskotie dati vismaz pagaidām neuzrāda, ka partijas būtu tērējušas naudu “TikTok”. Gandrīz visas partijas atzīst tēriņus “Facebook”, kur līdz jūnijam visvairāk naudas iztērējusi partija “Latvijas attīstībai” – ap 11 tūkstošiem eiro.
“Mājas video” kā solis tuvāk tautai
Reklamēšanās sociālajos tīklos, Blakas ieskatā, rada vēl kādu interesantu fenomenu, kas pēc tam pāriet arī uz vides reklāmu dizainu: “Ja kādreiz reklāmas taisīja profesionāli mākslinieki, režisori, dizaineri, tad tagad ļoti daudz video top vienkārši – pats uzfilmēja, pats parādīja. Tur nav iesaistīti profesionāļi. Un, zinā, – tas strādā! Tas, ko es esmu novērojis arī šobrīd vides reklāmā: mums ir partijas, kurām var redzēt, ka reklāmas maketu taisījusi profesionāla reklāmas aģentūra, un tad ir tādas, kuras gandrīz vai nu taisījušas pašas, vai tas ir tā uztaisīts, lai izskatās, ka tas dizains ir tāds: nu, cik neprofesionāli!”
Paštaisīts vai it kā “mājas video” rada lielāku uzticamību. Tas ir kā solis tuvāk tautai, skaidroja Blaka. Un tas nekas, ka reklāmas un dizaina profesionāļi rauc degunu.
Tikmēr Zaķim ir citi iespaidi par partiju plakātiem. Agrāk bijis vairāk pašdarbības, kad varēja redzēt, ka katra novada kandidāti taisa tādus plakātus, kā vēlas. Tagad partijas pieturoties pie vienas zīmola identitātes. Arī plakātu dizains esot labāks nekā citās kampaņās.
Partijas “Latvija pirmajā vietā” reklāmas plakāts pašvaldību vēlēšanām uz ēkas sienas Kaļķu ielā. Foto: LETA, Zane Bitere
Iedarbīgie “ieroči”
Toties visi eksperti ir vienisprātis, ka vides reklāma joprojām ir ļoti iedarbīgs “ierocis”. Sociālajos medijos nav iespējams visus sasniegt, bet pa ielu iet vai pa šoseju brauc ļoti daudzi. Tāpēc partijas pievērš lielu uzmanību šim reklāmas veidam. Blaka sacīja: “Braucot uz pilsētu X, teiksim, galvenie reklāmas stendi uz lielceļa pa ceļam ir jau rezervēti bezmaz vai gadiem iepriekš, jo “lai tiek man, nevis maniem konkurentiem”.”
Rajevskis piebilda: vides reklāmas savā ziņā tagad aizstāj televīzijas klipus, kas mēnesi pirms vēlēšanām aizliegti.
Latvijas Zaļās partijas reklāmas pašvaldību vēlēšanām Jūrmalā. Foto: LETA, Paula Čurkste
Savukārt par reklāmām komerciālajos radio viņš sacīja: “Te nu, protams, radio: mēs nepieminējām radio. Radio jau arī pilns ar reklāmu. Es pat teiktu šai gadījumā, ka radio, kopš televīzijas “nav”, piedzīvojis zināmu politiskās reklāmas renesansi.”
Radio reklāmās visvairāk naudas tērējusi partija “Latvija pirmajā vietā”. Atgriežoties pie vides reklāmām, eksperti piekrita, ka plakāti ir diezgan vienveidīgi, bet citādi nevarot būt, jo pārnestā nozīmē tiek tirgoti kungi uzvalkos.
Eiroparlamentāriešu “plecs”
Plakātos gan bija redzami ne tikai kandidāti, bet arī eiroparlamentārieši, kuri pašvaldību vēlēšanās nekandidē. Piemēram, Nacionālās apvienības Rīgas mēra kandidātam Edvardam Ratniekam pār plecu raudzījās Roberts Zīle un Rihards Kols. Mārtiņš Staķis ieteica “Progresīvo” kandidātu Viesturu Kleinbergu, bet “Saskaņas” deputātu kandidāti Rīgā bija nosaukti par Nila Ušakova komandu.
Zaķis komentēja, ka šādi partijas rīkojas tāpēc, ka nav viegli veidot politiķu atpazīstamību, tāpēc izmanto tos, kas jau ir zināmi.
Līdzīgi sprieda arī Rajevskis: “Partija kaut kādā mirklī jūt nedrošību, ka vajag pabalstīt savu līderi. Nu tāds Kleinbergs… Kurš zina Kleinbergu? Es domāju, socioloģija rāda, ka viņam ir problēmas ar atpazīstamību. Un tai mirklī, lai paceltu atpazīstamību, pieliek klāt Staķi, kuru pazīst diezgan labi.”
Partijas “Progresīvie” reklāmas plakāts pašvaldību vēlēšanām Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī. Foto: LETA, Edijs Pālens
Zaķa ieskatā cerīgi ir tas, ka šī kampaņa bijusi vairāk vērsta no “apakšas uz augšu”. Stratēģis paskaidroja: “Ja tas ir tā: “no apakšas uz augšu”, tā ir bottom up attīstība, kad tās pašas partijas lokāli un reģionos, un ne tikai partijas, bet arī apvienības, ir spiestas būvēt savu organizāciju, strādāt uz vietām ar cilvēkiem, ar savējiem un caur savējiem – manuprāt, tas stiprina pašu pašpārvaldes ideju un arī politikas ideju kā tādu.”
Viņš minēja vēl vienu pozitīvu novērojumu: “Mana sajūta, ka ir daudz mazāk taktisku triku, daudz mazāk sensāciju un īstenībā daudz mazāk skandālu.”
Tomēr joprojām strādā, kā Zaķis raksturoja, “apriešanas komandas”, kas kritizē konkurentus. Tiesa, šo komandu esot mazāk nekā agrāk. Ja deputātu kandidāti tiešāk strādā ar vēlētājiem, izzinot viņu vajadzības un paužot gatavību uz tām reaģēt, mazāk resursu var ieguldīt gan reklāmās, gan skandālos. Tā ir pakāpeniska virzīšanās uz ilgtspējīgāku politiku.
Tomēr iespēju tieši kontaktēties ar vēlētājiem politiķi joprojām izmanto pārāk maz.
Rajevskis novērojis, ka partiju priekšvēlēšanu teltīs pārsvarā rosījās otrā ešelona cilvēki, kas ir kļūda, jo ļaužu uzmanību piesaistīs tikai pirmā plāna politiķi. Blaka piebilda: “Ja es būtu politiķis, es noteikti būtu pavadījis pēdējo pusgadu vienkārši ārā, ar cilvēkiem.”
Tomēr, kā norādīja reklāmas eksperts, kampaņas laikā staigāt no mājas uz māju vai aģitēt lielveikalā visiedarbīgāk ir mazākajās pašvaldībās.
