Labi mērķētas sankcijas darbojas
2025. gada 22. oktobrī ASV noteica jaunas sankcijas pret Krievijas naftas gigantiem “Rosņeftj” un “Lukoil”. Uzņēmumi un to meitasstruktūras iekļautas ASV sankciju sarakstā, kas nozīmē aktīvu iesaldēšanu un aizliegumu ASV personām veikt jebkādus darījumus ar tiem.
Sankcijas vērstas uz Krievijas enerģētikas sektoru, lai ierobežotu valsts ieņēmumus no naftas eksporta. Eiropas Savienība paralēli pieņēma sankciju 19. paketi, paplašinot ierobežojumus arī pret Krievijas enerģētikas uzņēmumiem.
Sankciju režīms pret “Lukoil” izpaužas ne tikai kā formalitāte, bet ar reālām sekām – gan eksporta/ieguves ķēdēs, gan aktīvu pārvaldībā, gan līgumu izpildē. Tas nozīmē, ka “Lukoil” ārvalstu biznesa modelis ir nopietni apdraudēts un uzņēmuma spēja darboties globāli tiek ierobežota.
Lielākā daļa Krievijas budžeta ieņēmumu nāk no naftas un gāzes eksporta. Sankcijas pret naftas gigantiem samazina Krievijas spēju gūt ienākumus un vairot savu rezerves fondu, veidojot finanšu spriedzi gan valsts budžetam, gan perspektīvai ilgtermiņā.
OECD valstu starptautiskā nodokļu sistēmu konkurētspēja
Saskaņā ar “Tax Foundation” jaunāko “Starptautiskā nodokļu konkurētspējas indeksa” datiem Latvija ir ieņēmusi otro vietu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū nodokļu sistēmas konkurētspējas ziņā.
Latvija otro vietu indeksā ieņem astoto gadu pēc kārtas. ASV indeksā ieņem 15. vietu, Vācija ir 20. vietā, Somija – 24. vietā, Lielbritānija – 32. vietā, Polija – 35. vietā, savukārt pēdējās divas vietas 38 OECD valstu vidū ieņem Itālija un Francija.
Indekss orientējas vairāk uz nodokļu sistēmas dizainu, bet ne uz patieso sistēmas sniegumu. Pat neraugoties uz to, ka nodokļu sistēma izskatās labi “uz papīra”, ir virkne faktoru, kas neļauj pilnībā no tās gūt labumu – zema industriālā kapacitāte un produktivitāte, demogrāfiskie izaicinājumi, resursu izmaksas, birokrātija, ēnu ekonomika, zemās investīcijas pētniecībā un attīstībā un citi faktori, kas ir būtiski investoriem.
Nedienas ar konkurenci mazumtirdzniecībā Latvijā
Konkurences padome (KP) ir piemērojusi 1,8 miljonu eiro sodu uzņēmumam “Maxima Latvija”, jo tas izmantojis savu tirgus varu un vienpusēji noteicis un grozījis preču iepirkuma cenas, tā pārkāpjot godīgas tirdzniecības prakses noteikumus.
Saskaņā ar KP secinājumiem, “Maxima” panāca zemākas iepirkuma cenas no piegādātājiem, taču šīs izmaiņas netika atspoguļotas gala cenās veikalos, tādējādi uzņēmums nepamatoti uzlaboja savu peļņu uz piegādātāju rēķina. KP uzsver, ka tā ir negodīga prakse dominējošā tirgus stāvoklī.
“Maxima Latvija” paziņojusi, ka nepiekrīt lēmumam un plāno to pārsūdzēt tiesā.
Šis ir kārtējais gadījums, kas izgaismo konkurences trūkumu Latvijas tirgū, kas sabiedrību noved pie zaudējumiem.
