ĪSUMĀ:
Uzņēmums “Maxima Latvija” sarunās ar vairākiem ražotājiem un piegādātājiem panācis zemākas cenas par lauksaimniecības un pārtikas preču piegādi. Gala cenās veikalu plauktos tas nav atspoguļojies, tādējādi secināms, ka tirgotājs negodīgā tirdzniecības praksē iedzīvojies uz piegādātāju rēķina, komentēja KP vadītāja Ieva Šmite.
KP pētījusi vairāku piegādātāju sniegto informāciju par saziņu ar “Maxima Latvija” laikā no 2021. gada novembra līdz 2024. gada augustam saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes cenām.
“Maxima”, esot viens no trīs lielajiem piegādātāju tīkliem ar 28% tirgus daļu 2024. gadā, izmantojusi savu stāvokli tirgū, lai ietekmētu un piemērotu iepirkumu cenas nosacījumus atsevišķiem ražotājiem un piegādātājiem. Tas atspoguļojies konkrētu piegādātāju paskaidrojumos un e-pasta sarakstēs, kas nonākušas KP rīcībā.
KP secinājusi, ka “Maxima” laikā no 2021. gada novembra līdz 2024. gada augustam sistemātiski izmantojusi savu tirgus varu, lai vienpusēji noteiktu un grozītu preču iepirkuma cenas,
izmantojot spiedienu pret piegādātājiem ar mērķi panākt sev vēlamās iepirkuma cenas.
“Maxima” ilgstoši izmantojusi savu tirgus varu pret šiem piegādātājiem un panākusi labvēlīgāku tirgus cenu, gūstot lielāku peļņu. Bet šis ieguvums nekā netika nodots patērētājam – tas neatspoguļojās cenās.
“Mēs redzam no sarakstes, no lietas materiāliem ar piegādātājiem, ka tas tālāk nav nodots patērētājiem, šis ieguvums no tā, ka ir panākts labvēlīgāks nosacījums attiecībā par iepirkuma cenu. Tas ir tas, ko varam teikt par šo efektu no šī pārkāpuma ietekmes kopumā,” pauda KP vadītāja Ieva Šmite.
KP secināja arī, ka tiem piegādātājiem, kas nepakļāvās “Maxima” spiedienam, izteikti draudi par izņemšanu no aprites. Tāpat ziņots par gadījumiem, kad “Maxima Latvija” ilgstoši, pat vairāk par gadu nav atbildējusi uz piegādātāju aktualizētiem preču iepirkumu cenu piedāvājumiem. Tikmēr piegādātāji, baidoties pazaudēt būtisko noieta kanālu, bijuši spiesti turpināt preču piegādes par iepriekšējām cenām.
“Nepanākot nedz piegādātāju cenas paaugstināšanu, nedz “Maxima” prasīto cenu samazinājumu, “Maxima” pārtrauca sadarbības līguma izpildi attiecībā uz pilnīgi visiem produktiem, par ko arī iepriekš “Maxima” bija panākusi vienošanās kompromisu. Smagu sarunu laikā no “Maxima” puses tika izteikti brīdinājumi gan par preču izslēgšanu no sortimenta, gan arī “Maxima” bija manipulējusi ar akciju aktivitātēm,” izklāstīja KP Tirgu uzraudzības un izpētes departamenta direktore Sanita Uljane.
Turklāt, ņemot vērā tirgus situāciju, piegādātāji ir atkarīgi no tirgotājiem. Visbiežāk nesūdzas par kādām problēmām saziņā ar tiem, jo baiļu faktors ir ļoti augsts. Tāpēc publiskajā lēmumā piegādātājus, kuri vērsušies KP, neatklās.
Lietā secināts, ka “Maxima Latvija” ne tikai noraidījusi piegādātāju lūgumus, bet arī pieprasījusi vēl zemākas cenas par esošajām, pamatojot pieprasījumu ar vispārīgiem, nenoteiktiem apgalvojumiem, piemēram, atsaucoties uz “tirgus tendencēm” vai “nekonkurētspēju”.
“Tā ir tirgu kropļojoša prakse. Tie, kuriem piemīt šāda tirgus vara, tā būtu jāizmanto godprātīgi, jo pretī ir ražotājs ar darba vietām,” pauda KP priekšsēdētāja.
Konkrētās epizodes pētītas saistībā ar Negodīgas tirdzniecības prakses likumu, kas stājās spēkā 2021. gadā. Šī lieta ir zīmīga ar to, ka pirmo reizi KP ir pieņēmusi šādu lēmumu. KP uzsvēra, ka tā nebūs iecietīga pret līdzīga veida pārkāpumiem un tos netolerēs. KP aicināja piegādātājus ziņot, ja tirgotāji pret viņiem piemēro negodprātīgus noteikumus.
Saistībā ar šiem secinājumiem KP par negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu piemērojusi “Maxima Latvija” vairāk nekā 1,8 miljonu eiro sodu. Maksimālais sods par šādiem pārkāpumiem ir līdz 0,2 % no iepriekšējā gada apgrozījuma – to paredz Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums. “Maxima” piemērots sods ir 0,17 % no apgrozījuma, kas uzņēmumam pērn pārsniedza vienu miljardu eiro. Sodu piemēro, ņemot vērā pārkāpumu ilgumu un smagumu. Šis gan neesot smagākais sods ES, piemēram, karteļa konstatēšanas gadījumā sods ir līdz 10 % no apgrozījuma.
“Maxima” piemērotais sods ir 0,17 % no apgrozījuma, kas uzņēmumam pērn pārsniedza vienu miljardu eiro. Sodu piemēro, ņemot vērā pārkāpumu ilgumu un smagumu.
“Zemnieku saeima” KP secinājumus vērtē pozitīvi
Pozitīvi konkurences uzrauga lēmumu vērtē biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.
“Konkurences padomes lēmums ir signāls visām pusēm, ka valsts iestāde tur roku uz pulsa un ir cītīgi sākusi sekot līdzi tam, kas notiek šajā nozarē. Tas ir labs un pozitīvs signāls… Sūdzības par mazumtirdzniecības veikalu sadarbību ar lauksaimniekiem, pārtikas ražotājiem esam saņēmuši jau līdz šim, ka mazumtirdzniecības tīkli diktē savus noteikumus, ļoti spiež cenas lejā,” viņš teica.
Tas apgrūtina ražotāju darbu, īpaši šogad, kad situācija lauksaimniecībā nav tik laba. “Piemēram, dārzeņi – mēs zinām saimniecības, kas atsevišķas kultūras nevāc, jo veikaliem tās nav nepieciešamas,” piebilda Trons.
Biedrība augstu novērtē arī Konkurences padomes jaunās vadītājas darbu, norādot, ka šī ir nozīmīga un ilgi gaidīta rīcība tirgus līdzsvarošanai.
“Latvijas lauksaimnieki un pārtikas produktu ražotāji ir pelnījuši godīgu attieksmi, caurspīdīgus sadarbības nosacījumus un ekonomiski pamatotu cenu politiku. Diemžēl mēs jau ilgstoši redzam, kā mazumtirdzniecības ķēdes realizē politiku, kur vietējie ražotāji, sevišķi lauksaimnieki, tiek nospiesti uz ceļiem, nereti produktus pārdodot pat zem pašizmaksas. Pat šobrīd Latvijā ir saimniecības, kur augļu, ogu, dārzeņu lauki stāv nenovākti nevis tāpēc, ka to nevarētu izdarīt, bet gan tāpēc, ka mazumtirgotāju piedāvātā cena ir tik zema, savukārt novākšana ir tik dārga, ka saimniekam mazāki zaudējumi ir, ražu atstājot sapūšanai,” teikts “Zemnieku saeimas” publiskā paziņojumā.
Biedrība aicina KP padziļināti izvērtēt arī mazumtirdzniecības uzcenojuma politiku, norēķinu termiņus, līgumu nosacījumus un saziņas savlaicīgumu, jo šie esot vieni no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc, piemēram, dārzeņkopības platības Latvijā gadu no gada samazinās.
“Bieži vien tirdzniecības ķēdes nesaprot vai nevēlas saprast to, ka, lai, piemēram, nākamā gada rudenī veikaliem varētu piegādāt Latvijā audzētus burkānus, sēklas ir jāpasūta jau šodien. Savukārt, ja mazumtirdzniecības ķēde šodien nav spējīga noslēgt līgumu, skaidri pasakot, ka šos burkānus nākamajā rudenī iegādāsies par pieņemamu cenu, lauksaimniekiem ir jāiet uz milzīgu risku, iegādājoties sēklu, izaudzējot produktu un cerot, ka mazumtirgotājs šo produkciju nopirks par pieņemamu cenu,” klāstīja Trons.
Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes vadītājs Guntis Gūtmanis apliecināja, ka piegādātāji baidās atklāti runāt par problēmām sadarbībā ar lielajiem veikaliem. Viņa ieskatā, arī piešķirtais sods un Konkurences padomes atkārtots aicinājums ziņot šajā kontekstā rezultātus nedos. Labākais veids, kā uzlabot piegādātāju un mazumtirgotāju attiecības, būtu spēle ar atklātām kārtīm.
“Mēs savā laikā esam piedāvājuši ļoti konkrētu lietu. Paņemam vienu produktu vai produktu grupu, vai dažādus produktus, un uz iepakojuma uzdrukājam virsū patērētājam – skaidri, saprotami –, cik no šīs cenas nopelna ražotājs, cik pārstrādātājs, cik tirgotājs un kāds ir valsts pievienotās vērtības nodoklis. Lai patērētājam galu galā būtu skaidrs, kā šī cena veidojas, kurš tad nopelna no tā,” ierosināja Gūtmanis.
Pārtikas tirgotāju pārstāvis pārsteigts
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis savukārt pauda, ka šāds Konkurences padomes lēmums nozarei ir pārsteigums. Uz jautājumu, vai tikpat negodprātīgi varētu rīkoties vēl kāds, Krūzītis atbildēja:
“Negodīgas mazumtirdzniecības likums ir ļoti nopietns likumprojekts, ko principā ievēro un par kuru pat detaļās dalībnieki konsultējas ar Konkurences padomi. Es nepieļauju, ka šāda iespēja varētu būt. Man jāsaka, ka ir jāpēta konkrētais gadījums, kāpēc ir šāds gadījums, un kāpēc šobrīd un kāpēc ir šāda argumentācija.”
Šādu lēmumu KP ir pieņēmusi pirmoreiz. Konkurences uzraugs uzsver, ka tā nebūs iecietīga pret līdzīga veida pārkāpumiem un tos netolerēs.
“Maxima” KP spriedumu solīja pārsūdzēt tiesā
“Maxima Latvija” komentēja, ka kategoriski nepiekrīt KP lēmumam, kurā uzņēmumam pārmests, ka tas atsevišķos gadījumos nav piekritis piegādātāju piedāvātajiem komercnosacījumiem.
“Latvijas likumdošana neierobežo mazumtirgotāja tiesības vienoties par pieņemamiem komercnosacījumiem vai iespēju atteikties no preču iegādes, ja piedāvātā cena nav pieņemama,” paziņojumā norādīja uzņēmums.
Katram uzņēmumam ir tiesības patstāvīgi izvērtēt un pieņemt lēmumus par to, kādus produktus un par kādām cenām piedāvāt klientiem, kā arī brīvi vienoties ar piegādātājiem par komercnosacījumiem. Esošais regulējums neierobežo mazumtirgotāju lēmumu pieņemšanu attiecībā uz preču iegādes nosacījumiem.
“Šajā gadījumā Konkurences padome sniegusi interpretāciju, kas, uzņēmuma ieskatā, pārsniedz regulējuma ietvarus, un tam mēs nepiekrītam,” “Maxima Latvija” viedokli pauda uzņēmuma pārstāve Liene Dupate-Ugule.
“Mūsu galvenais mērķis vienmēr ir bijis nodrošināt klientiem visizdevīgākās cenas. Mēs mērķtiecīgi strādājam pie tā jau daudzus gadus, īpaši ņemot vērā patērētāju jutīgumu pret cenu izmaiņām un straujo cenu kāpumu pēdējos gados, ko izraisījuši globāli piegādes ķēžu traucējumi un augsta inflācija.
Svarīgi uzsvērt, ka “Maxima Latvija” vienpusēji nemaina komercnosacījumus. Tie tiek noteikti savstarpējās diskusijās un vienošanās ceļā, ņemot vērā produkta specifiku, pieprasījumu, tirgus tendenču izmaiņas un to, kā iespējamās izmaiņas var ietekmēt patērētāju uzvedību un konkrētā produkta konkurētspēju,” piebilsts uzņēmuma paziņojumā.
