Konceptuāli atbalstīti arī vairāk nekā 50 budžetu pavadošie likumprojekti. Tie citstarp paredz no nākamā gada vidus samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Vienlaikus plānots celt vairākus nodokļus – akcīzes nodokli stiprajam alkoholam un tabakas izstrādājumiem, atsevišķas azartspēļu un dabas resursu nodokļa likmes, kā arī lielu daļu ceļu lietošanas nodevu.
Pirmajā lasījumā par nākamā gada valsts budžetu un ar to saistītajiem likumprojektiem balsoja 51 deputāts, pret bija – 45.
ĪSUMĀ:
Budžets ar 3,3% deficītu un lielākiem tēriņiem aizsardzībai
Nākamā gada budžetā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā, kas būs attiecīgi par 6,2% un 4,7% vairāk nekā šogad. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem – par 804,3 miljoniem eiro.
Foto: FM
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2025. gadā tiek prognozēts 2,9% no IKP, savukārt 2026. gadā tas pieaugs līdz 3,3% un vidējā termiņā saglabāsies ap 3,6%. Deficīta pieaugumu nosaka finansējuma palielinājums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai, iepriekš norādīja Finanšu ministrijā (FM).
Ministrijā skaidroja, ka šie izdevumi tiek veikti Eiropas Savienības (ES) fiskālo noteikumu elastības mehānisma – valsts izņēmuma klauzulas aizsardzībai – ietvaros, kas ļauj dalībvalstīm īslaicīgi pārsniegt deficīta un izdevumu pieauguma robežas, ja papildu līdzekļi tiek novirzīti tieši aizsardzībai.
Foto: FM
Kopumā 2026. gadā valdības noteiktajām prioritātēm – drošībai, ģimenēm ar bērniem un izglītībai – papildus paredzēti 693,5 miljoni eiro, 2027. gadā – 724,8 miljoni eiro, bet 2028. gadā finansējums pieaugs līdz 935,9 miljoniem eiro.
No tā būtiska daļa – 448,3 miljoni eiro – paredzēta valsts drošības stiprināšanai, kas ļaus pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, attīstīt militāro infrastruktūru un robežas aizsardzības sistēmas, kā arī veicināt vietējās aizsardzības industrijas izaugsmi un jaunu darbvietu radīšanu. Kopējais nākamā gada aizsardzības finansējums sasniegs 2,2 miljardus eiro.
Latvijas aizsardzības finansējums saskaņā ar NATO definīciju jau 2026. gadā sasniegs 4,9% no IKP, savukārt 2027. gadā – 5% no IKP, 2028. gadā – 4,9% no IKP.
Papildu 94,8 miljoni eiro novirzīti atbalstam ģimenēm ar bērniem un mātes un bērna veselības aprūpes uzlabošanai, nodrošinot pabalstu palielinājumu, labāku pakalpojumu pieejamību un lielāku sociālo drošību.
Nākamā gada finansējums veselības funkcijai pieaugs par 27,9 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2025. gadu, un kopā veidos 1,9 miljardus eiro. Savukārt izglītības jomā 45 miljoni eiro paredzēti jaunā pedagogu darba samaksas modeļa “Programma skolā” ieviešanai, stiprinot atbalsta personālu un nodrošinot kvalitatīvu izglītību visā Latvijā.
Papildu ieguldījumi paredzēti arī paliatīvās aprūpes paplašināšanai, sociālo pakalpojumu un rehabilitācijas pieejamības uzlabošanai, kā arī lauksaimnieku atbalstam.
Foto: FM
Finanšu ministrija (FM) iepriekš norādīja, ka pašvaldībām nākamajos gados prognozēts stabils nodokļu ieņēmumu kāpums – 2026. gadā kopā ar kompensāciju to pieaugums veidos 151,4 miljonus eiro jeb 6,1%. Garantēta arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze pilnā apmērā, savukārt ieņēmumi, kas pārsniegs garantēto līmeni, tiks novirzīti aizņēmumu saistību dzēšanai, stiprinot vietvaru finanšu ilgtspēju un atbalstot sabalansētu reģionālo attīstību.
2026. gadā plānots arī 40 eiro pieaugums gan minimālajai algai, gan neapliekamajam minimumam, sasniedzot attiecīgi 780 un 550 eiro mēnesī.
Cels autoceļu lietošanas nodevu
Līdztekus budžeta projektam Saeima konceptuāli atbalstīja izmaiņas vairāk nekā 50 likumprojektos, tostarp attiecībā uz nodokļiem.
Premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) gan uzrunā Saeimai norādīja, ka galvenie nodokļi nākamgad netiks paaugstināti.
Konceptuāli atbalstīti Autoceļu lietošanas nodevas likuma grozījumi, kas paredz palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām.
Satiksmes ministrijā (SM) skaidroja, ka Latvijā autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota smagajiem kravas transportlīdzekļiem ar maksimālo pilno masu virs trim tonnām, kas pārvietojas pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, kuriem ir noteikts maksas autoceļa statuss.
Nodevas apmērs ir diferencēts atkarībā no transportlīdzekļa masas, asu skaita, izmešu klases un lietošanas perioda. Savukārt autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumi tiek novirzīti to valsts autoceļu, par kuriem iekasē nodevu, uzturēšanai un attīstībai.
Līdz šim transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu no 3,501 tonnas līdz 12 tonnām, ja transportlīdzekļa motora izmešu līmenis ir “Euro 0, I, II”, nodevas dienas likme bija 15 eiro, nedēļas likme – 37 eiro, mēneša likme – 74 eiro, bet gada likme – 760 eiro.
Savukārt turpmāk dienas likme šiem transportlīdzekļiem plānota 17 eiro apmērā, nedēļas likme – 43 eiro apmērā, mēneša likme – 87 eiro, bet gada likme – 870 eiro.
Vienlaikus transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu no 3,001 tonnas līdz 3,5 tonnām, ja transportlīdzekļa motora izmešu līmenis ir “Euro VI un mazāk piesārņojošs”, līdz šim dienas likme bija 5 eiro, bet nedēļas likme – 12 eiro, bet turpmāk dienas likme būs septiņi eiro, bet nedēļas likme – 18 eiro.
SM skaidroja, ka ar esošajām likmēm netiek sasniegts likumā noteiktais mērķis – valsts galveno un reģionālo autoceļu uzturēšanas un attīstības veicināšana, ievērojot, ka ieņēmumi neatslogo faktiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, kas rodas kravas transporta ietekmē. Rezultātā daļēji tiek subsidēta videi nedraudzīgāka transporta izvēle.
Paaugstinot autoceļu lietošanas nodevas, mērķis ir ilgtspējīgas transporta politikas ietvaros veicināt kravu pārvadājumu pārorientēšanu no kravas autotransporta uz dzelzceļa pārvadājumu īpatsvara pieaugumu,
tādējādi mazinot negatīvo ietekmi uz vidi, autoceļiem un uzlabojot transporta sistēmas efektivitāti.
Normas stāsies spēkā ar 2026. gada 1. janvāri.
Būs alternatīva ienākuma nodokļa sistēma
Konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā par Uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) tiek virzīti, lai līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem – fiziskām personām, kā arī sekmētu ārvalstu fizisko personu tiešās investīcijas Latvijā.
Ar likumu grozījumiem no nākamā gada plānots ieviest alternatīvu ienākuma nodokļu sistēmu investoru atbalstam un pašvaldību ieņēmumu atbalstam – jaunu ienākuma nodokļa piemērošanas modeli dividendēm.
Likumprojekts paredz, ka, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, paralēli jau pastāvošajai UIN sistēmai tiek ieviesta dalīta UIN un IIN piemērošana sadalītajai peļņai.
Paredzēts, ka uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, varēs izvēlēties: dividenžu sadales brīdī piemērot samazinātu UIN likmi 15% apmērā, vienlaikus šo dividenžu saņēmējiem piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 6% apmērā.
Šādā risinājumā kopējais nodokļu slogs saglabāsies līdzvērtīgs pašreizējam (ap 20%), taču tas dos iespēju daļu IIN novirzīt pašvaldību budžetos pēc investoru deklarētās dzīvesvietas vai uzņēmuma reģistrācijas vietas.
Patlaban uzņēmumi Latvijā maksā UIN 20% apmērā tikai peļņas sadales brīdī, savukārt fiziskās personas – gan rezidenti, gan nerezidenti – no saņemtajām dividendēm nemaksā IIN. Tas nozīmē, ka kopējais ienākuma nodoklis šobrīd ir 20% neatkarīgi no investora rezidences vai juridiskās formas, un tas rada nevienlīdzību starp vietējiem un ārvalstu investoriem, kā arī neveicina pašvaldību budžetu papildināšanu, jo IIN no dividendēm netiek sadalīts attiecīgo pašvaldību līmenī, iepriekš skaidroja Saeimas Preses dienestā.
Tāpat likumprojekts paredz sekmēt uzņēmumu piekļuvi alternatīviem finansējuma avotiem un samazināt finansējuma izmaksas. Plānots, ka, sākot ar 2028. gada 1. janvāri, UIN likumā noteiktais par nodokļa bāzē iekļaujamiem palielinātiem procentu maksājumiem netiek attiecināts:
Cels azartspēļu nodokļa likmes
Konceptuāli atbalstīti arī likuma par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli grozījumi, kas paredz celt vairākas nodokļa likmes:
Azartspēļu nodokļa likmes pieaugs no 2026. gada 1. janvāra.
Kā teikts likumprojekta anotācijā, likmju celšanai iepriekš bija plānots vēl viena gada pārejas periods, taču, lai nodrošinātu ieņēmumus valsts budžetā 2026. gada valdības izvirzīto prioritāšu finansēšanai, likmju celšanu nepieciešams uzsākt vienu gadu ātrāk, proti, sākot ar 2026. gada 1. janvāri.
Cels dabas resursu nodokļa likmes
Tāpat konceptuāli atbalstīta vairāku dabas resursu nodokļa (DRN) likmju celšana.
Klimata un enerģētikas ministrijas virzītais un valdībā atbalstītais likumprojekts paredzēja celt likmes tikai smiltij, smiltij-grantij un kūdrai, bet Saeimas pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstītie grozījumi paredz likmju kāpumu ievērojami vairāk dabas resursu.
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā paredz arī ar 2027. gada 1. janvāri ieviest jaunu nodokļa objektu – nepārstrādāta koksne. Tā ir koksne, kas tiek realizēta nepārstrādātā veidā komerciāliem nolūkiem ārpus Latvijas Republikas teritorijas.
Likumprojekta anotācijā likmju celšana skaidrota ar to, ka atsevišķiem DRN objektiem ir esošajai ekonomiskajai situācijai neatbilstoši zemas nodokļa likmes.
Likumprojekts stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Samazinās PVN maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām
Atbalstīti arī grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paredz pilotprojektā laikā no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam maizes, piena, mājputnu gaļas un mājputnu olu piegādēm piemērot samazināto 12% PVN likmi.
Mērķis ir mazināt pārtikas cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, īpaši sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, teikts likumprojekta anotācijā.
Vienlaikus atbalstīta PVN likmes diferencēšana grāmatām un preses izdevumiem pēc to valodas. Līdzšinējā samazinātā likme 5% apmērā tiks piemērota tikai grāmatām un preses izdevumiem, kas izdoti vai publicēti valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā vai noteiktās ES un starptautisko organizāciju oficiālajās valodās. Galvenokārt šīs izmaiņas ietekmēs grāmatas un preses izdevumus krievu valodā, kam tiks piemērota PVN standartlikme – 21%.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir svarīgi stiprināt sabiedrības saliedētību, balstoties uz valsts valodu, Eiropas Savienības kopējām vērtībām, Latvijas starptautiskajām saistībām un tādu kultūras un mediju politiku, kas ne tikai mazinātu nacionālās drošības riskus, bet arī veicinātu droša, kvalitatīva un vispārpieejama satura un kultūras un izglītības resursu nodrošināšanu sabiedrībai.
Nākamgad plāno straujāk celt akcīzi smēķēšanas produktiem un stiprajam alkoholam
Nākamgad plāno straujāk celt akcīzi tabakas izstrādājumiem un produktiem un stiprajam alkoholam pēc izmantošanas mērķa līdzīgiem produktiem, kā arī stiprajam alkoholam, turklāt akcīzes likmju paaugstināšanu plāno turpināt arī 2028. gadā.
Līdz ar budžetu tapušās izmaiņas likumā paredz straujāk palielināt akcīzi stiprajam alkoholam jau no nākamā gada marta – par 15 eiro, bet no 2028. gada 1. martā paaugstināt akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem, tajā skaitā alum, vidēji par 10%.
Paredzēts straujāk – par 5 procentpunktiem – celt akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem un pēc izmantošanas mērķa līdzīgiem produktiem (izņemot 2026. gadā par cigāriem, cigarillām un e-šķidrumiem), kā arī 2028. gadā turpināt akcīzes nodokļa paaugstināšanu vidēji par 15%.
2028. gadā plānots celt akcīzes likmes saldajiem dzērieniem, kā arī atsevišķi noteikt likmi enerģijas dzērieniem.
Vairākas izmaiņas bērnu atbalstam
No nākamā gada paredzēti lielāki pabalsti ģimenēm ar bērniem, bērnu aizbildņiem un adoptētu bērnu atbalsts. Paredzēts arī pagarināt pabalsta izmaksas periodu priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecākiem.
Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna pusotra gada vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Šo pabalstu plānots paaugstināt no 171 eiro mēnesī patlaban līdz 298 eiro mēnesī par bērnu vecumā līdz pusotram gadam. Paredzēts, ka par bērniem, kuri būs dzimuši līdz nākamā gada 2. novembrim, pabalstu turpinās maksāt līdz bērna divu gadu vecumam.
No nākamā gada palielināsies arī vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts, un tas pieaugs no 421,17 eiro līdz 600 eiro. Tāpat lielāks pabalsts plānots aizbildnim par bērna uzturēšanu: par bērnu līdz septiņu gadu vecumam tie būs 390 eiro mēnesī līdzšinējo 215 eiro vietā, savukārt par bērnu no septiņiem līdz 18 gadiem – 468 eiro mēnesī līdzšinējo 258 eiro vietā.
No 2026. gada paredzēts palielināt vairākus valsts sociālos pabalstus vecākiem un ģimenēm ar bērniem, kā arī strādājošajiem vecākiem paredz turpināt maksāt 75% no vecāku pabalsta.
Būs papildu finansējums pedagogu darba samaksas jaunajai pieejai
2026. gada valsts budžetā izglītības nozarei paredzēts papildu finansējums, kas nodrošinās turpmāku pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanu, kas ir viens no valsts budžeta projektu pavadošajiem likumprojektiem.
Izglītība ir starp 2026. gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm, kurai paredzēts papildu finansējums 45 miljoni eiro jaunā modeļa “Programma skolā” ieviešanai. Izstrādājot valsts budžetā iekļaujamos prioritāros pasākumus 2026., 2027. un 2028. gadam, papildu finansējums modeļa īstenošanai paredzēts arī turpmākajos gados – 2027. gadā 90,6 miljoni eiro un 2028. gadā – 86,6 miljoni eiro.
Līdzšinējais modelis paredz, ka finansējums pedagoga atalgojumam atkarīgs no skolēnu skaita pašvaldībā. Jaunajā modelī finansējums sekos izglītības iestādē īstenotajai programmai, un to nodrošinās tādā apjomā, lai varētu segt darba samaksu pedagogiem par visiem pienākumiem, tajā skaitā gatavošanos stundām, sadarbību ar vecākiem, metodisko darbu. Īpaši nozīmīgi tas ir mazajās skolās, kur iepriekš šāds darbs bieži palika ārpus atalgojuma sistēmas ierobežotā finansējuma dēļ.
Finansējuma pieejas maiņa ir īpaši aktuāla mazajām skolām reģionos, kas aizvien izteiktāk saskaras ar negatīvām demogrāfijas tendencēm, uzsvērusi Izglītības un zinātnes ministrija.
VNĪ no VID pārņems darbības ar valsts mantu
Tāpat Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kas paredz, ka “Valsts nekustamie īpašumi” (VNI) no VID pārņems dienestam neraksturīgu funkciju – valstij piekritīgās mantas uzskaiti, kontroli pār tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā.
VID atteikšanās no rīcības ar valstij piekritīgo mantu paredzēta pakāpeniski. Plānots, ka no 2026. gada 1. janvāra VNĪ nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu. Savukārt VID turpinās īstenot tai normatīvos aktos noteikto rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu līdz turpmākam lēmumam.
No 2027. gada 1. janvāra VID pilnībā pārstās rīkoties ar valstij piekritīgo mantu.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju pievienos VID
Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju (IAUI) pievienot Valsts ieņēmumu dienestam (VID), veidojot vienotu uzraudzības mehānismu, kas mazinās sadrumstalotību un paaugstinās pārvaldības kvalitāti.
Kā teikts likumprojekta anotācijā, ņemot vērā aktuālo situāciju izdevumu pārskatīšanā un stratēģiskos mērķus, ir izvērtēta iespēja veikt iestādes pievienošanu agrāk – ar 2026. gada 1. aprīli – nekā iepriekš plānots. Agrāka pievienošana ļaus optimizēt administratīvos un cilvēkresursus, nodrošinot vienotu pārvaldību jau agrākā posmā, turklāt tas ļaus ātrāk uzsākt kopīgu darbu pie prioritāriem virzieniem, veicinot inovāciju, zināšanu apmaiņu un efektīvāku pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai.
Iestāžu apvienošanas rezultātā tiks samazināts Finanšu ministrijas pārraudzībā esošo iestāžu skaits, kas samazinās institucionālo sadrumstalotību un veicinās valsts pārvaldes sistēmas vienkāršošanu un caurskatāmību, teikts likumprojekta anotācijā.
Nodokļu un muitas policiju pārraudzīs iekšlietu ministrs
Lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti, ar grozījumiem Nodokļu un muitas policijas likumā paredzēts mainīt Nodokļu un muitas policijas institucionālo padotību, nosakot, ka ar 2026. gada 1. janvāri Nodokļu un muitas policija būs iekšlietu ministra pārraudzībā. Patlaban tā ir finanšu ministra pārraudzībā.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka, mainot institucionālo padotību, tiek stiprināta iestādes institucionālā saikne ar citām tiesībaizsardzības iestādēm, kas darbojas iekšlietu resorā, kā arī nodrošināta skaidrāka atbildības sadale starp FM kā nodokļu un muitas politikas veidotāju un Iekšlietu ministriju kā politikas veidotāju noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā.
Piedāvātais risinājums FM ieskatā samazinās tiesībaizsardzības iestāžu institucionālo sadrumstalotību un veicinās valsts pārvaldes institucionālās sistēmas vienkāršošanu, caurskatāmību un vienotu pieeju šo iestāžu pārraudzībā.
Taupības nolūkā apturēs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fondu
Tāpat Saeimas konceptuālu atbalstu guva Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma grozījumi, kas paredz uz četriem gadiem apturēt Tieslietu ministrijas (TM) pamatbudžeta programmu “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds”.
Kā teikts likumprojekta anotācijā, pašreiz Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums paredz, ka pusi no valsts budžetā ieskaitītajiem konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, bet ne vairāk kā divus miljonus eiro saimnieciskajā gadā novirza TM atsevišķā budžeta programmā, lai īstenotu nepieciešamos pasākumus finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanai un atbalsta sniegšanai noziedzīgos nodarījumos cietušajiem.
TM ir izvērtējusi valdības uzdevumu par nepieciešamību veikt publiskā sektora efektivizāciju un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu ne mazāk kā 450 miljonu eiro apmērā laikposmā no 2026. līdz 2028. gadam, tostarp 2026. gadā ne mazāk kā 150 miljonu eiro apmērā.
TM secinājusi, ka, uz četriem gadiem apturot programmas “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds” darbību, iespējams samazināt izdevumus par kopumā 8 miljoniem eiro.
Taupības nolūkā samazinās PVD funkcijas
Konceptuāli atbalstīti arī Pārtikas aprites uzraudzības likuma grozījumi, kas izstrādāti, ņemot vērā ministrijām doto uzdevumu veikt nozaru budžetu izdevumu analīzi, sagatavot priekšlikumus sava budžeta resora izdevumu efektivizēšanai.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka valdība šā gada maijā noteica mērķi samazināt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumus ne mazāk kā 450 miljonu eiro apmērā 2026.–2028. gadā, tajā skaitā 2026. gadā ne mazāk kā 150 miljonu eiro apmērā. Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) budžeta izdevumi 2026. gadā jāsamazina kopumā par 8,6%.
Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā sagatavoti, lai mazinātu administratīvo slogu valsts pārvaldē un optimizētu valsts budžeta izdevumus, deleģējot atsevišķas funkcijas privātpersonai vai citai publiskai personai.
Proti, tām plānots deleģēt dzīvnieku liemeņu klasifikācijas un cenu paziņošanas atbilstības novērtēšanu, ko patlaban īsteno PVD.
Dzīvnieku liemeņu klasifikācija ir pārtikas nozares process, un tā mērķis ir standartizēt un objektīvi novērtēt lauksaimniecības dzīvnieku (liellopu un cūku) liemeņus pēc noteiktām pazīmēm (uzbūves, tauku slāņa, muskuļaudu daudzuma utt.).
Likvidēs suņa bīstamības izvērtēšanas institūtu
Konceptuāli atbalstīts, ka no nākamā gada 1. jūlija likvidē suņa bīstamības izvērtēšanas institūtu, kā arī smaga uzbrukuma gadījumā dzīvnieku eitanazēs. Zemkopības ministrijā (ZM) norādīja, ka sistēma nestrādā, jo nav iespējams izkontrolēt, vai suņa saimnieks noteikumus ievēro. Komisijas darbs rada arī izdevumus. Pērn komisijas locekļiem atlīdzībās izmaksāti 14 607 eiro, bet degvielas kompensācijās – 1641 eiro, liecina ZM dati.
Grozījumos paredzēts samazināt arī naudas sodu par mājas dzīvnieku pārvadāšanas prasību neievērošanu. PVD inspektori arī no 2026. gada 1. jūlija tiktu atbrīvoti no pienākuma veikt mājas dzīvnieku labturības prasību ievērošanas uzraudzību, ja ir aizdomas vai sūdzības par normatīvu pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad pašvaldībām nepieciešama PVD iesaiste.
Izmaiņas paredz, ka tiek novērsta kompetento iestāžu funkciju dublēšanās, jo Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka prasību ievērošanu attiecībā uz mājas dzīvnieku labturību to administratīvajā teritorijā uzrauga pašvaldības. Tāpat PVD ietaupītu 165 690 eiro gadā.
Atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā no 2027. gada
Saeima 1. lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas un valdības virzītās pakāpeniskās izmaiņas izdienas pensiju sistēmā no 2027. gada. Šīs pārmaiņas saistītas ar nākamā gada un nākamo triju gadu budžeta ietvaru.
Grozījumi likumos paredz pakāpeniski mainīt sistēmu, kas ietekmē tos nodarbinātos, kas līdz šim varēja doties pensijā agrāk par vispārējo pensionēšanās vecumu, tostarp karavīrus, iekšlietu sistēmas darbiniekus, robežsargus, ugunsdzēsējus un citus.
Turpmāk izdienas pensiju piešķirs tikai tiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu risku, veselības vai dzīvības apdraudējumu, piemēram, ugunsdzēsējiem, glābējiem.
Plānotā izdienas pensiju reforma neattieksies uz esošajiem izdienas pensiju saņēmējiem un uz tiem, kuri tai kvalificēsies līdz 2027. gadam.
Veidos īpašu valsts aizsardzības un drošības stiprināšanas fondu
Lai nodrošinātu papildu finansējumu valsts aizsardzības spēju attīstībai un sabiedrības noturības stiprināšanai, Saeima konceptuāli atbalstīja Valsts aizsardzības un drošības fonda izveidi no 1. janvāra, kas kalpotu kā instruments papildu naudas piesaistei valsts drošības stiprināšanai.
Fonds neietekmēs bāzes finansējumu aizsardzības nozarei, bet darbosies kā papildmehānisms. Plānots, ka fonda finansējumu veidos valsts budžeta līdzekļi, fizisko un juridisko personu ziedojumi, ārvalstu finanšu palīdzība un citi ieņēmumi.
Valsts aizsardzības un drošības fonda līdzekļus varēs izmantot Nacionālo bruņoto spēku attīstībai atbilstoši NATO attīstības mērķiem, militārās industrijas stiprināšanai, divējāda lietojuma aizsardzības jomas projektiem, militārās mobilitātes stiprināšanai, Ukrainas atbalstam, kā arī civilās aizsardzības, krīzes vadības sistēmas, valsts iekšējās un ārējās drošības, valsts robežas un kiberdrošības stiprināšanai.
Būtiski samazinās finansējumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam
Nākamā gada valsts budžetā atbalsta sniegšanai Ukrainas bēgļiem Latvijā paredzēti 39,7 miljoni eiro, liecina Saeimā konceptuāli atbalstītais valsts budžetu pavadošais likumprojekts.
Plānotā summa ir par gandrīz 25 miljoniem eiro mazāka nekā šogad, kad šim mērķim novirzīja 65 miljonus eiro.
Grozījumos Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā pārskatīti līdz šim paredzētie atbalsta veidi un apjoms Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā.
Arī nākamgad iesaldēs valsts finansējumu partijām
Nākamajā gadā politiskajām partijām finansējumu no valsts budžeta plāno saglabāt līdzšinējā līmenī vai iesaldēt, paredz Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Nākamgad, iesaldējot finansējumu partijām šā gada līmenī, valsts budžetā līdzekļu ietaupījumu lēš ap 760 000 eiro, norādījuši grozījumu autori.
