Kad Latvijas Radio viesojās “Purmaļu” mājās, nelielajā ražotnē saimnieki Zintis Leska un Sanda Gūte gatavo desas, tieši ar tām pirms diviem gadiem sākās viņu uzņēmējdarbība.
“Paši gribējām garšīgu žāvēto desu, sameklējām izejvielas, kas bija vajadzīgas, pirmās uztaisījām, patika, iedevām pagaršot, un tā arī tas aizgāja. Pēc tam izdomājām, ka var kūpināt gaļu. Un tad saņēmu dūšu un braucu uz Rūjienas tirgus laukuma stāvēt, kas ir visgrūtākais tajā procesā,” stāsta saimnieks.
Tagad nelielajā ražotnē Jeros top jau ap 50 dažādu produkcijas veidu gan no gaļas, gan piena, un vasarā – arī saldējums. Aizvadītajā gadā no konkursa “Novadu garša” atvestas divas medaļas, šogad – jau četras: trīs sudraba un viena bronzas.
“Putraimdesa, skābā krējuma sviests, krēmsiers un liellopu pastēte dabūja medaļas. Tas ir novērtējums mūsu darbam, jo produktu aizsūta, to vērtē, mikrobioloģiski pārbauda. Zini, ka visu kvalitatīvi, labi taisi,” gandarīti ir saimnieki.
Mājražošana Valmieras novadā ir visai iecienīta uzņēmējdarbības forma, un arī produktu klāsts ir bagātīgs. Novada pašvaldības uzņēmējdarbības speciāliste Guna Ķibere uzsver, ka te svarīgs ir bijis iepriekšējo gadu atbalsts vēl pirms lielā novada izveides.
“Vēl pirms reģionālās reformas daudzi novadi bija izvēlējušies tādas atbalsta programmas mājražotājiem, amatniekiem gan grantu veidā, gan dažādu kursu veidā, gan iedrošinot. Tādēļ šī kustība jau bija attīstīta līdz 2021. gadam. Jaunajā novadā arī mēs darām, ko varam, ir dažādas atbalsta programmas, pasākumi, kopīgas apmācības, ir izveidota preču zīme “Radīts Valmieras novadā” kā atpazīstamības zīme,” stāsta Ķibere.
Atbalsts mazajiem ražotājiem nenoliedzami ir arī izveidotā “Reko” tirdzniecības platforma – pasūtītājs internetā izvēlas preci, bet konkrētā dienā un laikā no saimnieka to saņem Valmieras tirgū.
“Šo ideju paņēmām no Skandināvijas, tā sekmīgi darbojas, un šī platforma trīs gadu laikā nu jau ir atpazīstamam valmieriešu vidū,” piebilst Ķibere.
Atzinīgi šo tirgošanās veidu vērtē arī “Purmaļu” saimnieki: “Tādiem maziem [uzņēmējiem] tā ir laba!
Ir ļoti forši, ka es pati tirgojos un varu izstāstīt, kā tas ir ražots, no kā tas sastāv, ka varu iedot pagaršot. Pircēji jūt, ka tas nāk no cilvēka, kas to ir taisījis, ka tas ir īsts produkts.”
Mājražošanai “Purmaļu” saimnieki saskata vairākas priekšrocības – pirmkārt, pats esi sev saimnieks, pats sava darba laika noteicējs, pats atbildi par produktu kvalitāti. Vienlaikus šobrīd, kad pienācis brīdis, lai paplašinātu darbību, jo pieprasījums aug, tas nav tik viegli izdarāms.
“Lielākoties viss ir pašu rokās, bet savā veidā valsts atbalsts jau nu varētu būt. Mēs esam mazi uzņēmēji, mums vajadzētu sākt ņemt klāt darbiniekus, bet izmaksas ir tik lielas, ka nevaram darbinieku uz pusslodzi paņemt, jo tāpat nodokļi pilni jāsamaksā. Vienalga, vai viņš nostrādājis pusi mēneša, nodoklis ir pilnā apmērā jāsamaksā. Jauniem uzņēmējiem, piemēram, divus gadus varētu būt kaut kādi nodokļu atvieglojumi, lai ir vieglāk uzsākt un lai attīstītos,” pārdomās dalās saimnieki.
Tomēr kopumā jāteic, ka tie mazie ražotāji, kas darbojas šajā jomā, pierāda, ka spēj būt ļoti inovatīvi un ievieš vēl nebijušus produkcijas veidus. Tā divas zelta medaļas mājup pārveda saimniecība “Ozolu bites” – tās ieguva liofilizētā medus kūka ar meža mellenēm un liofilizētā medus kūka ar upenēm.
