ĪSUMĀ:
Tīkls, kas nes zaudējumus
Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) pārraudzībā E-mobi tīkls tika izveidots pirms Covid-19 pandēmijas, un tas deva iespējas pārvietoties pa Latviju ar agrīnajiem elektroauto. Strauji palielinoties elektroauto skaitam valstī, tirgū ienākuši arī jauni uzlādes tīklu operatori – gan vietējie, gan ārzemju uzņēmumi, taču CSDD pārstāvis Gatis Jočis norādīja, ka uzlādes apjomu samazinājums šobrīd vērojams tikai Rīgā un galvaspilsētas apkārtnē.
“Ja skatās tīklā par noslodzi, tad reģionos, kur ir mazāk privāto uzlādes staciju, mums tā aug, bet Rīgā uzlādes sadalās arī uz privātajiem. Klientiem ir iespējas izvēlēties arī starp citiem uzlādes tīkliem, ne tikai E-mobi, līdz ar to nevar teikt, ka veidojas rindas, jo, ja kāda stacija ir aizņemta, klients aizbrauc uz blakusesošo,” skaidroja Jočis.
E-mobi tīklā ietilpst 141 uzlādes stacija visā valsts teritorijā, bet katru dienu šajās stacijās mašīnas tiek lādētas vidēji 260 reizes.
Šobrīd uzlādes tīkls arī nav pašpietiekams, proti, tas nes aptuveni 300 000–400 000 eiro lielus zaudējumus gadā.
“Situācija ir divējāda – ir stacijas, kur blakus savas iekārtas uzstādījuši mūsu konkurenti, bet ir uzlādes stacijas, kur saistībā ar reģionalitāti operatoru konkurence vēl tik ātri nenotiks, teiksim, reģionos,” stāstīja CSDD Elektromobilitātes un radaru sistēmas attīstības daļas vadītājs Aivis Ozoliņš.
Elektroauto uzlādes stacija Arhīva foto. Pievienots 06.09.2023. LTV “Rīta Panorāma”
Eksperts: E-mobi tīkls – salīdzinoši novecojis
Latvijā lielākā jauno tehnoloģiju medija “Kursors” galvenais redaktors Kristaps Skutelis izcēla E-mobi nozīmi elektromobilitātes attīstībā pie mums, vienlaikus nenoliedzot, ka šobrīd tīkls ir jau ir salīdzinoši novecojis un piedāvātās uzlādes jaudas ir nepietiekamas.
“Pašos pirmsākumos, kad tas bija vienīgais publiskais, plaši izplatītais tīkls, tam bija milzu nozīme. Es teiktu, ka tas bija arī tāds viens no noteicošajiem faktoriem, kāpēc pietiekami daudz elektrisko mašīnu parādījās Latvijā.
Toreiz lielākais pluss bija ne tik ļoti pilsētās, bet ārpus pilsētām – rupji rēķinot, braucot 50 kilometrus jebkurā virzienā, agri vai vēlu atdūries pret tām stacijām,” sacīja Skutelis.
Arī Skutelis atzīmēja, ka reģionos joprojām trūkst uzlādes iekārtu pārklājuma, nemaz nerunājot par tiešām modernām, lieljaudas uzlādēm, tomēr situācija kopumā uzlabojas.
“Tas, ko esmu pamanījis, ka ir nosegtas lielās šosejas – uz Ventspili, uz Liepāju, arī uz Latgali patiesībā, tur tie lādētāji sāk parādīties. Tas gan saistīts ar Eiropas naudu. Tur liek “Elektrum”, ļoti daudz redzam, ka parādās “Ignitis” lādētāji – lielas jaudas, vienkārši lietojami, stabili, viss tur viņiem darbojas. Protams, ir kaut kādi posmi, tā pati Latgale – ap Gulbeni ir čābīgi, īpaši, ja brauc caur Gulbeni. Arī Krāslavā ir tikai E-mobi. Ja tur kaut kas saplīst un nestrādā, tad ir diezgan nelāga situācija,” vērtēja Skutelis.
Apspriež E-mobi nākotni
Šobrīd starp CSDD un Satiksmes ministriju notiek sarunas par to, ko iesākt ar E-mobi uzlādes tīklu un kā to iespējams attīstīt nākotnē. Ministrijas autoceļu infrastruktūras departamenta vadītājs Tālivaldis Vectirāns neslēpa, ka nākotnē daļa no E-mobi stacijām, kas atrodas vietās ar lielu privāto operatoru piedāvājumu, tiks slēgtas, taču
E-mobi iekārtas arī nākotnē paliks vietās, kur uzlādes infrastruktūras pietrūkst.
Cik daudz staciju slēgs un cik atstās, to vēl vērtēs.
“Šis tīkla izvietojums ir ļoti atšķirīgs – ir Rīgā un citās valstspilsētās, un ir arī Gulbenē un Balvos, kur mēs visu laiku pārbaudām un joprojām nav pieejams citu privāto tirgus dalībnieku piedāvājums. Tur mums to nepieciešams saglabāt. Papildus mums ir sagatavoti kritēriji, kā vērtēt vietās, kur ir balts vai nav pietiekami zaļš no citiem operatoriem. Tur mēs centīsimies pagarināt un atstāt tik ilgi, līdz mums būs pārliecība, ka šeit arī citi piedāvā gana labu uzlādes iespējamību, un tie, kas lieto šādus transportlīdzekļus, varēs uzlādēties,” norādīja Vectirāns.
Elektroauto tehniskā attīstība pēdējos gados notikusi ārkārtīgi strauji – vēl pirms pieciem gadiem E-mobi piedāvāto uzlādi ar maksimālo 50 kilovatu jaudu tiešām varēja saukt par ātro uzlādi, bet tagad tā vairs nav – arvien vairāk mašīnu var uzlādēt ar vairākas reizes lielāku jaudu, tādējādi samazinot uzlādei nepieciešamo laiku. Savukārt E-mobi tīkls arvien vairāk atpaliek no modernajiem standartiem.
Vismaz līdz 2027. gada vasarai nekas nemainīsies – tā kā šī tīkla izbūvi līdzfinansēja Eiropas Savienība, tam vēl pusotru gadu jāsaglabājas esošajā veidolā, bet tikai pēc tam varēs domāt par modernizācijas iespējām.
