Savukārt vājāka konkurence vērojama informācijas un komunikācijas pakalpojumu, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes, ūdens apgādes, atkritumu apsaimniekošanas nozarēs.
Tāpat Selga atzīmēja, ka konkurences vide Latvijā kļūst veselīgāka, daudzos sektoros koncentrācija mazinās un uzņēmumu līderpozīcijas kļūst dinamiskākas. Tirgus pats sevi spēj līdzsvarot bez iejaukšanās.
Aug arī rentabilitāte bez tirgus varas pastiprināšanās. Efektivitāte pieaug, bet lielie spēlētāji to panāk ar produktivitāti, nevis cenu pieaugumu, minēja Selga.
Vienlaikus viņš norādīja, ka KP pamana, ka jaunu uzņēmumu ienākšana tirgū samazinās. Ilgtermiņā tas var samazināt visus konkurences ieguvumus, jo tas norāda, ka visi tirgi kļūst mazāki, kas noved pie augstākām cenām, mazāka inovāciju, izvēļu un investīciju skaita.
KP vecākā ekonomiste Krista Munkevica atzīmēja, ka KP Latvijas nozaru konkurences pārskatā skatīti 2020. gada līdz 2024. gada uzņēmumu dati. Pārskatā vērtēti 15 tirgus sektori, kuros iekļaujas 210 nozares. KP pārskatā iekļauti 116 000 uzņēmumi un izvērtēti 486 000 uzņēmumu gada pārskati.
Novērtējuma pamatā ir septiņi rādītāji, kas aptver trīs konkurences dimensijas – tirgus struktūra, tirgus dinamika un tirgus rezultāti.
Munkevica norādīja, ka tirgus koncentrācijas dinamika Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ir saglabājusies mērena un stabila, aptuveni 40% no visa pētītā apgrozījuma pārvalda katras nozares četri lielākie uzņēmumi.
Līderu noturības dinamika Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājusies līdz 63,56%, kas nozīmē, ka lielāku uzņēmumu pozīcijas ir kļuvušas mazāk noturīgas. Vienlaikus pieaugusi tirgus daļu dinamika līdz 2,99%, kas liecina par sīvāku cīņu par tirgu.
Tāpat Munkevica minēja, ka uzņēmumu ienākšana tirgū ir mazāka nekā iziešana un abu rādītāju tendence ir lejupejoša. Tirgū samazinās dalībnieku skaits, līdz ar to mazinās konkurences spiediens. Kā arī uzņēmumu rentabilitāte pēdējo piecu gadu laikā pieaug bez tirgus koncentrācijas pieauguma, kas varētu liecināt par augošu produktivitāti.
Savukārt KP padomes loceklis Deniss Ščeulovs norādīja, ka pārskats sniedz padziļinātu izpratni par konkurences apstākļiem un vidi Latvijas nozarē, lai caurskatītu un novērtētu konkurences vidi un tās attīstības tendences, efektīvāk noteiktu prioritātes turpmākai kvalitatīvai padziļinātai izpētei konkrētā sektorā, kā arī, lai veidotu datos balstītus priekšlikumus konkurences veicināšanai un atbilstošu politisko lēmumu pieņemšanai.
Pilnais KP Latvijas nozaru konkurences pārskats būs pieejams 2026. gada pirmajā ceturksnī, viņš minēja.
Jau ziņots, ka KP pirmdien atklāja Konkurences tiesību nedēļu. Nedēļas gaitā paredzēti vairāki pasākumi juristiem, uzņēmējiem, publisko personu pārstāvjiem un nozaru asociācijām. Pasākumu mērķis ir veicināt izpratni par godīgas konkurences nozīmi un rosināt profesionālu dialogu par efektīvu konkurences politikas piemērošanu Latvijā.
Šogad uzmanība tiks pievērsta tādām tēmām kā iecietības programma, konkurences pārkāpumi darba tirgū, boikota tiesiskie aspekti, zaudējumu piedziņa konkurences lietās, kā arī mākslīgā intelekta risinājumu izmantošana KP lēmumu analīzes pilnveidei.
Pasākumiem varēs sekot līdzi klātienē vai tiešsaistē.
