Lai gan vislielākā interese par precēm ar Latvijas simboliem bija Latvijas simtgadē, katru novembri vairāk pērk gan piespraudes valsts karoga krāsās, gan galdautus un apģērbus ar latviskām spēka zīmēm, šīs preces arī ved kā dāvanas uz ārvalstīm.
“Mēs esam viens no tiem uzņēmumiem, kas vairāk strādā tieši ar tautisko, etnogrāfisko mantojumu, cenšamies modernizēt šos rakstus, pielāgot mūsdienu tehnoloģiju prasībām,” stāstīja uzņēmuma “Latvijas tekstils” dibinātājs un vadītājs Oskars Polmanis.
Uzņēmuma veikalā Rīgā, Matīsa ielā, var apskatīt daļu no 10 000 precēm, ko uzņēmumā ražo. Ko visvairāk pērk novembrī?
“Pirktākā lieta pirms 11. un 18. novembra noteikti tās ir karogu lentes visos iespējamos izmēros, platumos un tā tālāk, bet, protams, ka topa prece ir mazās karoga piespraudītes.
(..) Šogad lielie karogi tiek ražoti kultūras namiem, lieliem mastiem, dekorācijām uz ielām un tamlīdzīgi. Ja kādreiz bija populāri, ka pirka šos rokās turamos karodziņus, lai ietu uz parādēm, tad šobrīd tā līkne ir mazinājusies,” atzina Polmanis.
Uzņēmuma “Latvijas tekstils” dibinātājs un vadītājs Oskars Polmanis Foto: Daina Zalamane
Uzņēmums “Latvijas tekstils” pastāv 15 gadus, un tajā strādā 10 darbinieki. Nākotnes plāni saistīti ar darbības paplašināšanu Igaunijā, vēlāk Skandināvijas valstīs. Lai gan uzņēmuma nosaukumā ir vārds “tekstils”, uzņēmumā neražo audumus, bet izmanto digitālo druku un tikko par 15 000 iegādāta DTF tehnoloģija, kas ļaus apdrukāt arī apģērbus.
“Digitālā tehnoloģija faktiski palīdz radīt daudz skaistākus, interesantākus un daudzveidīgākus rakstus uz auduma, nekā tas bija iespējams pirms 10 gadiem. (..) Es negribētu teikt, ka [šajā nišā] ir daudzi, jo niša ir ļoti specifiska, šaura un ļoti sezonāla. Mums ir arī cita veida produkcija, lai mēs tomēr varētu strādāt ne tikai pirms novembra, bet visos pārējos mēnešos. 4. maijā pērk, bet mazāk, mēs vēl neesam iemācījušies svinēt divas Latvijas dzimšanas dienas,” klāstīja “Latvijas tekstila” vadītājs.
Uzņēmumā “Betolli” Talsos jau 13 gadus ražo apģērbus un aksesuārus, arī ar Latvijas simboliku. Uzņēmumā strādā divi darbinieki, un tā vadītāja Līga Krauze stāstīja, ka interese par precēm ar Latvijas karodziņu vai latvju rakstu zīmēm ir viļņveidīga.
“Dažbrīd gan mazu piespraudīti kāds grib, arī dvielīšus ar izšuvumu izvēlas papildināt ar Latvijas karodziņu. Gan ziemas cepures, gan cepures ar nagu ar dažādiem maziem vai lieliem Latvijas karodziņiem, bet es gribētu teikt, ka tomēr visvairāk latviskās noskaņās, ar spēka zīmēm rotātā apģērbā sapošas Dziesmu svētku laikā. Arī tie, kas iet skatīties koncertus, to mēs gan ļoti, ļoti jūtam. Esam arī bijuši sadarbības partneri Latvijas armijai, taisām uzplečus.
Laikam arvien lielāka daļa tiek iesaistīti Jaunsardzē, Zemessardzē, un cilvēki vēlas būt patriotiski, tā ka Latvijas karoga uzšuvīte – tas ir topu tops, principā visu laiku to pērk,” teica Krauze.
“Latvijas pērles” – tā sauc veikalu tīklu, kas tirgo 340 Latvijas mazo ražotāju preces, un uzņēmuma īpašniece Elīna Bukša stāstīja, ka decembrī Latvijā būs jau 11 šī zīmola veikali.
“Tuvojoties valsts svētkiem, Latvijas cilvēki un viesi arī ļoti daudzi izvēlas preces ar nacionālo simboliku – šalles, piespraudītes, galdautus. Mūsu sortimentā ir arī apdrukāti trauki gan ar tautasdziesmām, gan ar Lielvārdes jostas motīvu. Šos arī, protams, ļoti bieži izvēlas tieši valsts svētku galda klājumam. Faktiski visi mūsu Latvijas ražotāji ikdienā strādā, rada un dara; atbalstot viņus, mēs patiesībā atbalstām cilvēkus sev līdzās un, ja mēs ar savu maciņu vairāk atbalstīsim Latvijā ražoto, es domāju, mēs kļūtu gan priecīgāki, laimīgāki un tai skaitā arī pārtikušāki,” teica Bukša.
Vai, izgatavojot preces ar Latvijas simboliem, to ražošana jāsaskaņo ar valsts insititūcijām? Tas attiecas tikai uz valsts ģerboni. Ja atribūtiku ar valsts ģerboni uzņēmēji plāno izplatīt kā suvenīru, pirms tam tas jāapstiprina Valsts heraldikas komisijā.
