Latvijas pārtikas nozarei ir potenciāls. Pārtikas industrija Latvijā veido aptuveni 20% no kopējā preču eksporta un ir nozīmīgs ekonomikas dzinējspēks. Tāpēc ir būtiski šo nozari attīstīt, un tas var notikt, sadarbojoties gan uzņēmējiem, gan zinātniekiem. Uz to arī bija vērsts “StartUp” festivāls Daugavpils Universitātē. Primāri tas interesē pašus pārtikas ražotājus, atzina Lauku tīkla Krāslavas biroja vadītājs un zemnieku saimniecības “Kurmīši” dibinātājs Ivars Geiba.
“Protams, sākotnēji liekas, ka pārtika ir kas tradicionāls, bet viss, kas ir jauns, ir arī inovatīvs.
Arī savā praksē mēs vienmēr skatāmies, ko var piedāvāt jaunu. Šie pasākumi ir tieši radīti, lai gūtu pieredzi un iedvesmu,” pauda Geiba.
Oskars Bulis, jaunais uzņēmējs no Rēzeknes, sevi piesaka kā viens no pārtikas produkcijas ražotājiem, jau ar inovatīvu piegaršu. “Esmu “Info 2″ biedrība, un esmu jaunais uzņēmums, tikai sāku savu biznesu, ir interese par pārtiku. Sākotnēji strādāju par glābēju, bet tad kādā brīdī ķēros klāt pie uztura tēmas, un sāku domāt pie tā, kā es to varētu darīt.”
Oskars Bulis. Foto: Silvija Smagare / Latvijas Radio
Uzņēmējs, neatklājot savus noslēpumus, šobrīd strādā pie jauna un inovatīva produkta.
“Šobrīd es pētu to, kā uztura bagātināji iedarbojas uz cilvēku veselību. Tas ir mans darbības spektrs, kurā eksperimentēju, un tas ir mans mazais “StartUp”. Mēs visi zinām, ka, piemēram, ābols ir veselīgs, bet svarīgi saglabāt cilvēka fokusu uz produktu, kas vērsts uz attīrīšanos. Ir bijuši gan saldēti, gan žāvēti produkti, pagaidām vēl notiek darbs pie šī visa, tiek meklēti labākie risinājumi,” pauda Bulis.
“Cilvēkam – produkcijas patērētājam – jābūt galvenajam, kāpēc pārtika tiek ražota. Par to domā ģimene, kas vērsta uz ēdināšanas biznesu un to šobrīd attīsta Aglonā, kafejnīcā “Somersēta”, stāstīja Ruta Priede.
“Klausoties par augstajām tehnoloģijām un IT nozarēm, arī “StarpUp” uzņēmēji atzina, ka izstādēs uzņēmējs visvairāk apgūst šo tirgu.
Klientu apkalpošanā, ēdināšanā tā cilvēciskā attieksme nekur nezūd. Tāpat kā omulība un prieka sajūta, jo mēs jau nepārdodam tikai karbonādi vai kotleti, mēs pārdodam sāta sajūtu kopā arī skaistu vidi, kur ieturēt maltīti. Mēs pārdodam platformu, kurā cilvēki rod prieku, ieturot maltīti, prieku no kopā būšanas. Stāsts nav tikai par pliku pārtikas produktu vai IT pielietojumu, jo cilvēks nekur nepazūd, cilvēks jau rada šo visu viedo,” piebilda Priede.
Ruta Priede. Foto: Silvija Smagare / Latvijas Radio
Pārtikai jābūt veselīgai un saprotamai, kā tā top, kur radīta un no kā sastāv, uz to uzmanību vērsa vienkāršie cilvēki – pārtikas patērētāji:
“Ja tu pērc produktu, nezinot, kas tur ir iekšā, un tur ir apmēram 25 nepazīstami apzīmējumi, tad tas liek uzdot kādus jautājumus. Arī tās regulācijas ir dažādos reģionos atšķirīgas. Svarīga ir pārtikas kvalitāte un tas, kā to kvalitatīvo pārtiku vairāk saražot, lai tā ir pieejama plašākam cilvēku lokam, lai nav tikai izredzētie, kuri var ēst augstas kvalitātes produktus, un citiem ir jāpārtiek no tiem daudzajiem ķīmijas apzīmējumiem.”
“Protams, ir svarīgi inovatīvi pārtikas produkti, un tā ir Latvijas iespēja ražot kvalitatīvus produktus un piedāvāt tos globālajam tirgum.”
Uzņēmēju, zinātnieku un investoru sadarbība var radīt jaunus produktus, bet galapatērētājs vienalga būs tas, kurš noteiks produkta noietu, – ar noteikumu, ja būs labi piedāvājumu konkurences apstākļi un adekvāta produkta gala cena.
