ĪSUMĀ:
Strādā pie bāzes pensijas ieviešanas
Pašlaik vecuma pensiju saņem vairāk nekā 430 tūkstoši iedzīvotāju. Katru gadu darba tirgu pamet lielāks skaits cilvēku, nekā tajā ienāk, un šī plaisa palielinās. Tas nozīmē, ka nākotnē varētu samazināties sociālās iemaksas valsts budžetā un jādomā, kur ņem naudu nākotnes pensionāru uzturēšanai.
Labklājības ministrijā (LM) skaidroja, ka pensiju sistēma ir ilgtspējīga un pagaidām lielām bažām nav pamata. Lai arī kopumā visi trīs pensiju līmeņi viens otru izbalansē, pašreizējā situācijā jau sāk iezīmēties tas, ka demogrāfijas ietekme pirmajā līmenī ir augsta un tāpēc tiek strādāts pie bāzes pensijas ieviešanas. Šis risinājums sagaidāms tuvāko gadu laikā, stāstīja LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.
“Bāzes pensija būtu maksājums no valsts pamatbudžeta, tas nav iemaksās balstīts, kas ir maksājums atbilstošs personas darba stāžam. Jo ilgāk strādāju, jo lielāka man ir piemaksa. Tā būtu piemaksa par katru stāža gadu… Tas izbalansētu šo demogrāfiju,” norādīja Jakaite.
Tomēr jārēķinās, ka tam būs liela ietekme uz valsts budžetu un nākotnē arī uz valsts iekšzemes kopproduktu (IKP). Provizoriski – tie varētu būt miljardi.
“Viens no variantiem, ko skatījāmies, ir to bāzes pensiju veidot tādu, lai nākotnē bāzes pensijas apmērs pieaugtu un lai nākotnē kopējais pensijas atvietojums nebūtu mazāks par to, kāds ir šobrīd pensionāriem – virs 40%. Lai to sasniegtu, ap 2070. gadu tas prasītu miljardus,” teica LM speciāliste.
Lai valsts varētu īstenot šo ieceri, ekonomikai ir jāaug un jāattīstās, uzsvēra eksperti.
Piedāvājumam jābūt līdz nākamā gada maija beigām
LM šobrīd strādā pie bāzes pensijas ieviešanas scenārijiem, un līdz nākamā gada maija beigām valdībā jāiesniedz piedāvājums ar izdiskutētu finanšu aprēķinu. LM plāno vēlreiz lūgt Latvijas Bankas aprēķinu, lai nonāktu pie galīgā varianta.
“Nākotnē, protams, finanšu ietekme būs gana augsta. Mēs tomēr esam sabiedrība, kas noveco, un cilvēkiem būs nepieciešams finansiālais atbalsts, jo demogrāfija ietekmē,” teica Jakaite.
Sociālās apdrošināšanas iemaksās jau izveidots krietns uzkrājums, turklāt tā nauda, kas nav nepieciešama pensiju izmaksai, glabājas Valsts kasē, kā arī pelna procentus, sacīja Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pensiju sistēma ir ilgtspējīga tikai tad, ja katrs iedzīvotājs godprātīgi veic sociālās apdrošināšanas iemaksas.
“Pirmkārt, [aicinu] domāt par to, ka valstij nodokļi, tajā skaitā sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir jāmaksā.”
To aicina darīt arī 22 gadus vecā rīdziniece Annija, kura pati jau veido uzkrājumu pensiju trešajā līmenī: “Par nodokļu maksāšanu. Viens ir tas, ka to ietekmē demogrāfija, bet otrs, ka mums ir ēnu ekonomika un aplokšņu algas un vienmēr visur vēlme kaut ko nesamaksāt. Tā notekti ir lieta, kas ietekmē kopējo budžetu”.
Pensionēšanās vecumu nav plānots palielināt
No vecuma pensiju saņēmējiem pašlaik vairāk nekā piektā daļa turpina strādāt. Barča domā, ka svarīgi ir cilvēkiem stāstīt, kur ieguldīt savu uzkrāto kapitālu. Tas nozīmē, ka jāuzlabo sava finanšu pratība. Tam piekrita arī Jakaite, sakot, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus pensiju trešajā līmenī.
“Tas joprojām nav Latvijā pietiekami izmantots potenciāls. Ne visi cilvēki veic iemaksas, bet patiesībā iemaksas trešajā līmenī var veikt ne tikai pats cilvēks, bet arī darba devējs. Un ir darba devēji, kas to arī dara, un tas ir ļoti atbalstāms instruments,” sacīja LM speciāliste.
Par tagadējo jauniešu iespējām doties pensijā Pensionāru federācijas vadītājai ir viedoklis: “Nu, es nezinu, cik gadu vecumā viņi aizies pensijā.”
LM gan sacīja, ka pašlaik nav diskusijas par to, ka varētu celt pensionēšanās vecuma slieksni, jo tikai šogad pabeigta pensionēšanās vecuma celšana līdz 65 gadiem.
“Šobrīd, ja skatāmies uz rādītāju, kas liecina par Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli, mums nav pamata runāt par pensionēšanās vecuma celšanu, jo dzīvildzes rādītājs mums ir viens no sliktākajiem [Eiropas Savienībā],” piebilda Jakaite.
LDDK eksperts: Nākotnē būs jādomā par pensionēšanās vecuma celšanu
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns gan sacīja, ka nākotnē par to būs jādomā.
“Ja mēs saprotam, ka šobrīd, aizejot pensijā 65 gadus sasniegušām personām, prognozētais pensijas saņemšanas periods ir 17 gadi, tad, pieaugot dzīvildzei par 5 vai 10 gadiem, nemainīt pensijas vecumu būs ļoti problemātiski. Es pat pieļauju domu, ka vienā brīdī nonāks līdz tam, ka pensijas vecums vairs nebūs iekalts akmenī, ka tas ir tik un tik gadi, bet pensijas vecums tiks noteikts elastīgs.
Tiks noteikts pensijas saņemšanas periods, piemēram, 18 vai 20 gadi un tas tiks pieskaņots pie dzīvildzes,” pauda Leiškalns.
Pagaidām gan tas ir tikai pieņēmums. Leiškalns uzsvēra, ka korekcijas pensiju sistēmā noteikti būs jāveic, bet pagaidām ir pāragri prognozēt, kādas tās varētu būt pēc gadiem, kad mūsdienu jaunieši aizies pensijā. Tas, ka būs jāstrādā ilgāk, tas gan esot fakts.
