Kopējais finansējums dzelzceļa infrastruktūras attīstībai ir 784 miljoni eiro, tas ietver Eiropas Savienības (ES) fondu, ES Atveseļošanas fonda, Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta, Sociālā klimata fonda un valsts AS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) investīcijas.
Kā norādīja SM, Latvijā tāpat kā citur Eiropā dzelzceļš tiek attīstīts kā transporta sistēmas mugurkauls, nodrošinot pasažieru un kravu pārvadājumus. Dzelzceļš kā efektīvs un videi draudzīgs pasažieru un kravu pārvadājumu veids atbalsta Eiropas zaļo kursu – līdz 2050. gadam veicināt mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Eiropas mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55% un līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju līmeni.
ES spēkā esošais regulējums būtiski ietekmēs turpmākos Latvijas dzelzceļa tīkla attīstības virzienus un kopējās prasības tīkla parametriem un tehniskajiem nosacījumiem. Attīstības plāna darbības perioda beigās 2029.gadā ir jābūt nodrošinātai ilgtspējīgai dzelzceļa infrastruktūrai, kas ir harmoniski iekļāvusies ES vienotajā dzelzceļa telpā un spēj kvalitatīvi apmierināt esošo un nākotnes lietotāju prasības, atzīmēja SM.
Ņemot vērā, ka pašreiz pasažieru pārvadājumiem Latvijas dzelzceļa noslodze ir 80%, savukārt kravu apkalpošanai tikai 20%, indikatīvais plāns prioritāri paredz investīcijas dzelzceļa līnijās ar augstu pasažieru apgrozījumu un nākotnes izaugsmes potenciālu.
Tas nozīmē, ka tiks īstenota dzelzceļa infrastruktūras pārorientācija no kravām uz pasažieru pārvadājumiem, attīstot drošu, dažādām pasažieru grupām piekļūstamu un ērtu infrastruktūru.
Dzelzceļa elektrificētajās zonās plānots turpināt modernizāciju, kā arī elektrificētās zonas paplašināšanu, vilcienu kustības ātruma palielināšana līdz 140 km/h, kā arī uzlabot drošību. Tāpat plānota “Rail Baltica” pirmās kārtas attīstība un “sauso ostu” izveide, kravu pārnesei no autoceļiem uz dzelzceļu. Dzelzceļa infrastruktūras attīstība ir sinhronizēta ar uzņēmuma AS “Pasažieru vilciens” biznesa modeli un plānoto pasažieru pieaugumu 15–20%, sasniedzot aptuveni 30 miljonus pasažieru 2034. gadā, kā arī ņemot vērā “Rail Baltica” pirmās kārtas Latvijā ieviešanas scenāriju “RIX–Rail Baltica” pamatlīnijas savienojumu, ko īsteno LDz.
Īstenojot attīstības plānu, līdz 2029. gadam paredzēts modernizēt 70% pasažieru infrastruktūras un modernizēt un jaunizbūvēt 64% jeb 330 kilometru (km) kontakttīkla.
Savukārt atlikušos 36% jeb 188 km kontakttīkla plānots atjaunot līdz 2034. gadam. Sagaidāms, ka īstenojot plānotos pasākumus, uzlabosies reģionu savienojamība un darbaspēka mobilitāte, ko veicinās arī jaunā pasažieru stacija – “RIX Rīgas lidosta” un modernizētā Rīgas Centrālā stacija, kā arī “Rail Baltica” integrācija kopējā valsts dzelzceļa sistēmā.
Pēc indikatīvā plāna apstiprināšanas starp SM ministriju un LDz tiks noslēgts daudzgadu līgums “Par VAS “Latvijas dzelzceļš” pārvaldīšanā esošās valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu”. Daudzgadu līgumā ir noteikti konkrēti sasniedzamie rādītāji, ko valsts sagaida no dzelzceļa infrastruktūras, tāpat tas nosaka valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finansēšanai veicamo maksājumu struktūru.
