ĪSUMĀ:
Āfrika kļuva par ekonomiskās cīņas lauku starp ASV un Ķīnu
Ķīna ir līdere pasaules kritisko minerālu un metālu tirgū, jo tai ir ievērojamas iekšzemes rezerves, kā arī Pekina ir dibinājusi plašu ārvalstu piegādes ķēžu tīklu, iegūstot piekļuvi ne tikai svarīgiem izjemateriāliem, bet arī to tirdzniecībai. Pekina ir ieguldījusi ievērojamas investīcijas Āfrikas kalnrūpniecības uzņēmumos un infrastruktūras attīstīšanai.
Saasinoties Pekinas un Vašingtonas tirdzniecības attiecībām, gan pēc prezidenta Donalda Trampa pirmās prezidentūras, gan viņam atgriežoties Baltajā namā, kā arī pēc ASV iesāktiem tarifu kariem, Ķīna ir piedraudējusi mazināt vai apstādināt retzemju metālu un elementu eksportu uz ASV.
Lai samazinātu risku zaudēt svarīgu izejmateriālu piegādes, ASV pievērsās investīciju piešķiršanai Āfrikas kalnrūpniecības nozarei.
Saskaņā ar Džona Hopkinsa Universitātes datiem ASV ārvalstu tiešo investīciju apjoms 2023. gadā veidoja aptuveni 7,8 miljardus dolāru, bet Ķīnas – ap četriem miljardiem ASV dolāru. Tā ir bijusi pirmā reize kopš 2012. gada, kad ASV apsteidza Ķīnu.
ASV investīcijas Āfrikā veic valsts aģentūra, rūpējoties par darba standartiem
ASV investīcijas Āfrikā vada 2019. gadā valdības dibinātā “ASV Starptautiskā attīstības finanšu korporācija” (DFC). Tās mērķis ir “pretoties Ķīnas klātbūtnei stratēģiski svarīgos reģionos”.
2024. gadā DFC ieguldīja Ruandas kalnrūpniecības uzņēmumā “Trinity Metals” aptuveni 3,9 miljonus dolārus. Uzņēmumam Ruandā pieder trīs raktuves, kurās iegūst alvu un volframu.
“ASV valdība ir ļoti atbalstījusi to, ko mēs darām, lai šo piegādes ķēdi novirzītu tieši uz Amerikas Savienotajām Valstīm,” Lielbritānijas raidsabiedrībai BBC teica uzņēmuma priekšsēdētājs Šons Makormiks.
“Trinity Metals” piegādā volframu pārstrādes rūpnīcai Pensilvānijā, ASV. Starp Ruandas un Pensilvānijas uzņēmumiem ir noslēgts līgums arī par alvas piegādēm.
DFC priekšsēdētājs uzsver, ka uzņēmuma partneri Ruandā ievēro augstus darba standartus un noteikumus, iegūstot izejvielas, kuras vēlāk tiek sūtītas uz ASV.
“Mēs esam parādījuši, ka ir iespējams iegūt šos materiālus bez interešu konfliktiem, bez bērnu darba, bet profesionāli, maksājot nodokļus un respektējot sabiedrību un vidi, radot darbavietas un iespējas,” skaidroja Makormiks.
Āfrikai ir jāiemācās aizstāvēt savas intereses
Ekonomiste un bijusī banku grupas FNB vadītāja Sepo Haihambo intervijā BBC uzsvēra, ka Āfrikas valstīm, veidojot sadarbību ar ASV, ir jāaizstāv savas nacionālās intereses.
“Būtu naivi gaidīt, ka [amerikāņi] ieradīsies, risinās sarunas un ierosinās sadarbību, kas ir Āfrikas interesēs,” viņa teica.
“Tāpēc Āfrikai patiešām ir jāgatavojas šīm sarunām un jābūt pilnīgi pārliecinātai par to, kādus [rezultātus] tā vēlas sasniegt.”
Tomēr daudzas Āfrikas valstis līdz šim ir spējušas veidot sadarbību gan ar ASV, gan ar Ķīnu, gūstot labumus un aizstāvot savas intereses. Piemēram, Angola spēja piesaistīt Ķīnas investīcijas infrastruktūras objektiem “Jostas un ceļa” iniciatīvas ietvaros, lai attīstītu iekšzemes infrastruktūru un ceļus, vienlaikus sadarbojoties ar ASV “Lobito koridora” izbūvē. “Lobito koridors” kļuva par lielāko ASV iniciatīvu Āfrikā, lai mazinātu Ķīnas ietekmi, izbūvējot ceļu no Angolas ostas līdz Zambijai caur Kongo Demokrātisko Republiku.
Tomēr Haihambo uzsver, ka Āfrikas uzņēmumiem ir jāskatās uz sadarbību ar ASV plašāk – tiem ir iespēja sadalīt ražošanu un veidot kopuzņēmumu modeļus, kas sniegtu lielākas iespējas gan nopelnīt, gan piesaistīt vēl vairāk investīciju Āfrikā.
“Galu galā tas radītu iespēju Āfrikas valstīm izveidot, iespējams, suverēnos fondus, kas varētu investēt attīstības jomās, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē,” uzsver Haihambo.
Trampa agresīvā politika mazina Āfrikas vēlmi sadarboties
Lai gan Āfrikas iedzīvotāji un uzņēmumi ir vīlušies Ķīnas investīciju nosacījumos, Trampa noteiktie tarifi, ierobežojumi vīzu saņemšanai un stingrā pretimigrācijas nostāja ir mazinājuši āfrikāņu vēlmi sadarboties arī ar ASV.
Neraugoties uz to, ka ASV ir kļuvusi par lielāko investētāju Āfrikā, Ķīna dominē tirdzniecības jomā. 52 no 54 Āfrikas valstīm ir ciešākas tirdzniecības saites ar Ķīnu nekā ar ASV.
2025. gada jūnijā Ķīna piedāvāja 53 no 54 Āfrikas valstīm noslēgt nolīgumus, kas paredz dibināt tirgošanos starp abām pusēm bez jebkādiem tarifiem. Šis nolīgums ļaus Āfrikas valstīm piedalīties pasaules trešajā lielākajā patēriņa tirgū bez nopietnām saistībām.
Šādā veidā Ķīna ne tikai palielinās valsts preču plūsmu uz Āfriku un nostiprinās Ķīnas kā nozīmīga tirgus partnera pozīciju, bet arī mazina ASV ekonomisko ietekmi un politisko varu kontinentā.
Interesi par Āfrikā esošiem retzemju metāliem un elementiem izrāda arī Brazīlija, Indija un Japāna.
