No 2026. gada 1. janvāra AST valdē strādās valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis un valdes locekļi Arnis Daugulis, Imants Zviedris un Gatis Junghāns. Darbu AST valdē atstās Ilze Znotiņa.
Uzņēmumā norādīja: lai nodrošinātu efektīvu funkciju pārvaldību jaunajā valdes sastāvā, AST plānotas strukturālas izmaiņas, ievērojot valdes locekļu kompetences un atbilstoši sadalot virzienu atbildības jomas.
Kā norādīja “Augstsprieguma tīkla” padomes priekšsēdētāja Olga Bogdanova, tas ļaus ietaupīt vairāk nekā 250 tūkstošus eiro gadā: “Man ir prieks, ka šī iniciatīva tieši nāk no pašas valdes, kas spēj ļoti kritiski izvērtēt arī iespēju. Un, protams, tas radīs zināmu vajadzību intensīvāk un smagāk strādāt. Bet tajā pašā laikā tas ir realizējams.”
Izvērtējot efektivzācijas pasākumus, secināts, ka turpmāka AST resursu optimizācija iespējama juridiskajā, atbalsta un atbilstības virzienā, apvienojot vairākas struktūrvienības un pārdalot atbildības jomas un pienākumus starp pārējiem valdes locekļiem un struktūrvienībām.
Juridiskajā, atbalsta un atbilstības virzienā līdz gada beigām noslēgsies darbs pie vairākiem stratēģiski svarīgiem projektiem, tai skaitā sinhronizācijas projekta pabeigšanas no juridiskā aspekta, kritiskās infrastruktūras aizsardzības projektu un risku pārvaldības sistēmas ieviešanas uzņēmumā.
Turpmāk darbs šajos projektos notiks galvenokārt operacionālajā līmenī, tāpēc padome lēmusi šī virziena valdes locekļa pienākumus pārdalīt starp pārējiem četriem valdes locekļiem un virziena direktoriem.
AST efektivizācijas pasākumu ietvaros no 2025. gada samazināts arī AST padomes locekļu skaits. Lai arī statūti 2024. gadā paredzēja piecu padomes locekļu skaitu, AST padome sekmīgi veikusi valdes darbības uzraudzību samazinātā četru locekļu sastāvā. Ar 2025. gadu tika veikti grozījumi statūtos, samazinot padomes locekļu skaitu līdz trīs. 2025. gadā laikā padome faktiski ir darbojusies nepilnā sastāvā – pašlaik to veido tikai divi pārstāvji.
LETA pieejamā informācija liecina, ka AST koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 258,607 miljoni eiro, kas ir par 5,3% vairāk nekā 2023. gadā, un koncerna peļņa pieauga 2,2 reizes – līdz 22,672 miljoniem eiro. Savukārt AST mātesuzņēmuma apgrozījums pērn saruka par 2,5% un bija 154,011 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa pieauga par 31,6% un bija 14,764 miljoni eiro.
AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) lielākais akcionārs – kompānijai pieder 68,46% “Conexus” akciju.
