Baltijas reģionā tikai Igaunijā un Polijā ir tik nopietna situācija, ka šīs valstis var pilnībā vai daļēji atbrīvot no nepieciešamības palīdzēt tik galā ar migrācijas radītajām problēmām Eiropas dienvidos.
EK šonedēļ pirmo reizi noteica, kurām valstīm būtu nepieciešama vislielākā palīdzība ar migrantu pārvietošanu. Gandrīz nevienu nepārsteidz, ka tā ir Grieķija, Itālija, Spānija un Kipra. Šīs Vidusjūras valstis aizvadītā gada laikā ir uzņēmušas visvairāk iebraucēju, un tādēļ no tām būtu jāpārvieto aptuveni 30 000 cilvēku.
Lai arī situācija joprojām ir nopietna, tā kopumā sāk uzlaboties, pauž Eiropas Savienības (ES) iekšlietu komisārs Magnuss Brunners:
“Es teiktu, ka situācija šobrīd ir mums labvēlīga. Nelegālo robežas šķērsošanas gadījumu skaits šogad ir samazinājies par 35%.
Tas daļēji ir arī mūsu sadarbības rezultāts ar pārējām pasaules valstīm, kas atrodas uz migrācijas ceļiem.”
Šis izvērtējums top saskaņā ar jaunā Migrācijas pakta nosacījumiem. Tie pilnībā stāsies spēkā nākamā gada vasarā. Brunners saka, ka Migrācijas pakts nav ideāls, bet tas palīdzēs pakāpeniski atrisināt daudzas sasāpējušas problēmas.
Runājot par Migrācijas pakta sasniegumiem, viņš izcēla jauno reģistrācijas sistēmu, kas nesen sāka darboties robežkontroles punktos.
“Aptuveni pirms mēneša mēs esam veiksmīgi ieviesuši jaunu iebraukšanas un izbraukšanas sistēmu. Kāpēc es to pieminu? Jo šāda sistēma dod mums informāciju arī par to, kas, kur un kad ierodas Eiropas Savienībā un kas, kur un kad to pamet. Sistēma darbojas veiksmīgi. Pirmā mēneša laikā tajā jau ir veikti četri miljoni ierakstu, tostarp ir reģistrēti aptuveni trīs miljoni ārvalstu pilsoņu,” teica Brunners.
Tomēr daudzas galvaspilsētas nebūt nesteidzās piekrist uzņemt iebraucējus, kas nonākuši dienvidvalstīs, jo tas ir politiski jutīgs temats. Tādēļ kuluāros daudz tika lobēts, lai panāktu kādu izņēmumu.
Rezultātā EK secināja, ka Bulgārija, Čehija, Igaunija, Horvātija, Austrija un Polija pēdējo piecu gadu laikā ir sastapušās ar lielu migrācijas spiedienu. Tādēļ šīs valstis varēs lūgt pilnībā vai daļēji tās atbrīvot no dalības solidaritātes mehānismā.
Lai gan publiski Polijas politiķi savu izņēmuma stāvokli galvenokārt pamato ar problēmām, kas rodas no mēģinājumiem nelegāli šķērsot robežu no Baltkrievijas, avoti Briselē skaidro, ka lielāku lomu tomēr spēlē iepriekš uzņemto ukraiņu skaits.
Savukārt Latvijai, Lietuvai un Igaunijai izdevās panākt, ka tās tiks iekļautas riska valstu grupā, kur situācija var strauji mainīties. Šīs kategorijas valstīm tiek solīts papildu tehniskais atbalsts.
Pārējām valstīm nav obligāti jāuzņem dienvidos iebraukušie migranti. Tās var izvēlēties palīdzēt finansiāli vai, piemēram, nosūtot tehniku un speciālistus.
Diskusijas par piedāvāto sadalījumu un solidaritātes formu starp dalībvalstīm vēl turpināsies.
