Dānija prasībā apgalvoja, ka ES pārsniedz savas pilnvaras un tieši iejaucas darba samaksas noteikšanā blokā. Lai gan Dānija apgalvoja, ka minimālās algas noteikšana ir katras dalībvalsts suverēna kompetence un ES tajā nevar iejaukties, ES Tiesa secināja, ka direktīva neveido “tiešu ES iejaukšanos”.
Tāpat tika noraidīts Dānijas arguments, ka direktīva tika pieņemta uz nepareiza juridiskā pamata.
Tomēr tiesa atzina, ka divas direktīvas tiesību normas pārsniedza pieļaujamo robežu, un tās tika atceltas. Taču spēkā paliek norma, kas nosaka algas “atbilstības slieksni”, kura noteikšanai par pamatu tiek ņemti 50% no vidējās un 60% no mediānās algas.
