ĪSUMĀ:
Viens no ZZS līderiem, ekonomikas ministrs Valainis līdz šim notikušās sarunas vērtē kā konstruktīvas.
Valainis stāstīja, ka šodien koalīcijas sarunās apspriesti gan jau iesāktie jautājumi, piemēram, Onkoloģijas centra rekonstrukcija, gan vairāki jauni tehniski un politiski jautājumi. Būtībā pārrunāti vadošie budžeta likumprojekti.
Sarunas esot intensīvas un turpināšoties līdz 19. novembrim, kad valdība, pēc Valaiņa vārdiem, “ar ļoti augstu varbūtību” atbalstīšot budžeta virzīšanu tālāk Saeimai.
Viņš norādīja, ka lielākā daļa ZZS būtisko jautājumu jau ir atrisināti – panākta virzība Onkoloģijas centra rekonstrukcijai, atbalsts lauku ģimenes ārstiem, demogrāfijas pasākumiem, baznīcu programmām, kā arī saglabāts samazinātais pievienotās vērtības nodoklis (PVN) lauksaimniekiem. Vienlaikus joprojām notiek diskusijas par vairākiem tehniskiem risinājumiem, tostarp par Latvijas vēstniecības Vašingtonā ēkas remontu un alkoholisko dzērienu akcīžu līdzsvarošanu, lai atbalstītu vietējos ražotājus.
Ministrs stāstīja, ka koalīcijā nav domstarpību par priekšlikumu saturu, drīzāk par to, kādā formā risinājumus ieviest. Visi priekšlikumi tiekot rūpīgi analizēti, jo materiālu apjoms esot liels. Tajā pašā laikā katra koalīcijas partija intensīvi cīnoties par savām prioritātēm.
Viņš arī piebilda, ka budžeta pieņemšana būs pārbaudījums, vai koalīcija spēj vienoties. Ja vienošanās tiks panākta, tā būs kā stabils pamats valdības turpmākajam darbam. Ja ne – būs jāmeklē jauna valdība, jo, kā sacīja Valainis, “budžets ir kā spogulis tālākajai politiskajai darbībai,” jo budžetā pieņemtie priekšlikumi arī pašai valdībai tālāk būs jārealizē.
“Mēs redzam to, ka valdība ir ļoti rīcībspējīga. Nav pamata domāt par to, ka mēs nevarētu tādā pašā garā arī turpināt. Protams, ir asāki paziņojumi.
Tas ir normāli – pozicionēties politiskajām partijām, bet šajā brīdī, es domāju, mēs visi redzam to, ka mēs spējam panākt vienošanās, kurās tiek respektētas visas iesaistītās puses, un mēs spējam tiešām virzīties uz priekšu ar ļoti lielām nepieciešamām reformām,” pauda ZZS politiķis.
Līdz šim prakse bijusi, ka koalīcijā neatbalstītie priekšlikumi no koalīcijas partiju un deputātu puses tiek atsaukti. Valainis apstiprināja, ka tā būšot arī šoreiz.
“Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs piekrita, ka sarunas notiek tikpat konstruktīvi kā iepriekšējās dienās.
Šuvajevs stāstīja, ka šodien iets cauri visiem pavadošajiem likumprojektiem, kas saistās, piemēram, ar akcīzes nodokli, dabas resursu nodokli un tamlīdzīgi. Pagaidām viņš atturas komentēt konkrētas vienošanās, jo sarunas vēl turpinās un jautājumi jāizrunā arī partiju valdēs. Tas notikšot ne ātrāk kā trešdien, tāpēc šobrīd varot tikai apliecināt, ka dialogs koalīcijā turpinās konstruktīvi un lēmumi būs zināmi pēc nākamās valdības sēdes, kad tiks izvērtēti visi priekšlikumi.
Viņš uzsvēra, ka darba vēl daudz: pēc koalīcijas priekšlikumiem jāskatās arī opozīcijas iesniegumi, kuri tāpat kā koalīcijas priekšlikumi, ir pelnījuši diskusiju. Sarežģītākie jautājumi saistīti ar akcīzes un dabas resursu nodokļa izmaiņām – piedāvāti vairāki kompromisu varianti, kas katrai partijai jāizdiskutē savā pusē, lai pieņemtu kādu lēmumu.
Runājot par gaisotni sarunās, Šuvajevs norādīja, ka viss esot kārtībā. Par valdības stabilitāti viņš konkrētu prognozi nesniedza, uzsverot, ka prioritāte ir pabeigt budžeta otro lasījumu.
Kā vienu no vēl neatrisinātajiem jautājumiem viņš minēja cukura nodokli – risinājums būšot, taču vēl jāizlemj, vai tas stāsies spēkā nākamgad vai vēlāk. Par panākumiem Šuvajevs īpaši izceļ papildu finansējumu veselības aprūpei un piemaksas reģionu ģimenes ārstiem, kas bijis arī “Progresīvo” priekšvēlēšanu solījums. Lielu vilšanos šajās sarunās viņš šobrīd nesaskata.
Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka koalīcijas partneri spējot atrast vienošanās par visiem budžeta priekšlikumiem. Vismaz pagaidām viņam neesot pamata domāt, ka budžetu 2. lasījumā varētu nepieņemt.
Viņš gan minēja, ka budžeta sarunās vēl jāizšķetina ļoti daudz tehnisku detaļu. Ir jauni priekšlikumi saistībā ar dabas resursu nodokli, par ko atbild Klimata un enerģētikas ministrija, un jāizlemj, kā ar tiem strādāt tālāk. Diskusijas notiek arī par sporta finansējumu – naudas nepietiek, tāpēc tiek meklēti dažādi risinājumi, tostarp ideja, vai ļaut sporta totalizatoriem reklamēties sporta vidē, kas varētu radīt papildu ieņēmumus nozarei.
Īpaši sarežģītas esot bijušas sarunas par Sabiedrības integrācijas fondu (SIF), taču kompromiss panākts – paredzēts SIF funkciju audits un darbības pārskatīšana. Tagad gan vēl jānoskaidro, kā politiskās partijas šo risinājumu publiski pozicionēs, jo, kā uzsvēra ministrs, detaļu un niansētu lēmumu šajā budžetā ir ļoti daudz.
“Manuprāt, tās sarunas notiek diezgan konstruktīvā gaisotnē. Tie lielie trakumi ir noplakuši, un tagad mēs meklējam risinājumu vienā, otrā, trešā lietā. Kā jau es teicu, ir miljons mazu detaļu. Attiecībā uz to, kas notiks tālāk, skatāmies, kā ies budžetā otrajā lasījumā – kā partijas pozicionējas. Budžeta pieņemšana vienmēr ir arī, tā teikt, partiju politiskā pozicionēšanās. [Saeimas] Vēlēšanas arī nāk virsū, un tas ir nedaudz ātrāk, nekā tam vajadzētu būt. Nu man ir labs pamats cerēt, ka valdībai ir pamats strādāt tālāk,” teica Ašeradens.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis norādīja, ka labāk būtu bijis, ja sarunas būtu notikušas jau pirms nedēļas vai divām, bet nu koalīcija atrodas tur, kur tā ir. Kopumā gan viņš vērtēja, ka virzība uz priekšu notiek un sarunās ir vērojams acīmredzams progress.
“Šobrīd mēs esam nonākuši fāzē, kad faktiski mums ir jāsaliek punkti uz “i”. Šīs pozīcijas un panāktās vienošanās jāsaskaņo partiju valdēs un frakcijās ar deputātiem, un tad atgriežamies trešdien [pie tā kur,] es domāju, ka liekam treknu punktu šim stāstam.”
Jāmin, ka deputāts Uldis Augulis (ZZS) iesniedzis priekšlikumu par 5,6 miljoniem eiro samazināt Latvijas Sabiedriskā medija budžetu, rosinot šos līdzekļus pārdalīt Finanšu ministrijai budžeta deficīta samazināšanai.
Koalīcijas partneri norādīja, ka ir panākts kompromiss šajā jautājumā, proti, ka arī Sabiedriskajam medijam būs taupības pasākumi jāveic.
Tie gan nebūšot tādā apmērā, kā tas ir šobrīd priekšlikumā, bet iespējamā aptuvenā finansējuma pieauguma samazinājums varētu būt nedaudz virs 400 tūkstošiem eiro. Bet par to, gluži kā par citiem jautājumiem, vēl pieņems gala lēmumu.
“Ministrijām vidēji bija 8% samazinājums. Tāds pats aicinājums no Ministru kabineta bija neatkarīgajām institūcijām, tajā skaitā sabiedriskajam medijam. Sabiedriskajam medijam no šī gada uz nākamo gadu ilgtermiņa budžetā ir iestrādātas vairāk nekā piecu miljonu eiro pieaugums. Neskatoties uz šo, sabiedriskais medijs nereaģēja uz valdības aicinājumu un neparādīja nekādu gatavību optimizēt savus izdevumus. Šobrīd ir panākts kompromiss, ka arī sabiedriskajam medijam būs taupības pasākumi jāveic,” sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
Kopumā politiķi koalīcijas partijas sarunas vērtē kā labas un konstruktīvas, kurās panākti vairāki kompromisi.
Iepriekšējās divās tikšanās reizēs panākta vienošanās, ka SIF netiks likvidēts, vismaz pagaidām. Tomēr paredzēts veikt fonda funkciju auditu un administratīvo izmaksu izvērtēšanu. Paredzēts, ka audits noslēgsies nākamā gada sākumā. Pēc tā plānots izvērtēt, kuras funkcijas nodot ministrijām, kuras saglabāt un vai mainīt iestādes nosaukumu. Tāpat sarunās panākta vienošanās par pašvaldību iesaistes atjaunošanu, lai novērstu maldinošu priekšstatu par fonda darbību, kā arī par nepieciešamību precizēt funkcijas. Fondu rosināja likvidēt ZZS, un šādai iecerei atbalstu paudušas arī vairākas opozīcijas partijas.
Tāpat panākta vienošanās, ka Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums būs atbilstoši likumā noteiktajam, ko uz valsts budžeta otro lasījumu rosina “Progresīvie”. Panāktas arī atsevišķas vienošanās par papildu finansējumu veselības aprūpei.
Koalīcijas diskusijās panākts arī kompromiss par Onkoloģijas centra rekonstrukcijas turpināšanu, papildu investīcijām lauku ģimenes ārstiem un taupības pasākumiem, tostarp “Rail Baltica” izmaksu samazināšanu par 200–300 miljoniem eiro.
Visus partneru priekšlikumus apmierināt nebūs iespējams, daļai no priekšlikumiem tiks meklēts risinājums ārpus darba pie nākamā gada budžeta. Piemēram, jautājums par Ventspils brīvostas pārvaldes parādu dzēšanu 14,7 miljonu eiro apmērā nav ticis pieteikts kā budžeta jautājums ne no “Progresīvajiem”, ne ZZS.
Lai arī sarunas paiet visai mierīgā gaisotnē, vēstot par spēju sadarboties, koalīcijas starpā domstarpības tik un tā pastāv, tāpēc tās nākotni nevarot prognozēt.
