Fonda izstrādē piedalās tādi pensiju pārvaldnieki kā “Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība”, “CBL Asset Management”, “SEB Investment Management”, “Luminor Asset Management” un “INVL Asset Management”.
Fonda mērķis ir veicināt Latvijas uzņēmumu attīstību, inovācijas un ekonomikas noturību, ieguldot akciju kapitālā Latvijas uzņēmumos, tai skaitā aizsardzības nozares uzņēmumos un infrastruktūras un publiskās privātās partnerības (PPP) projektos.
Plānotais fonda apjoms būs 100 miljoni eiro ar iespēju to palielināt. Fonda investori būs otrā līmeņa pensiju plānu pārvaldnieki, ieguldījumu fondi, “Altum” un citi institucionālie investori, nodrošinot līdzsvarotu finansējuma struktūru.
“Fonda izstrādei tapušais sadarbības modelis ir piemērs tam, kā privātais un publiskais kapitāls var veicināt Latvijas ekonomiku. Jaunais instruments stiprinās vietējo kapitāla tirgu un palielinās ilgtermiņa ieguldījumu pieejamību. Tā būs arī iespēja iedzīvotājiem ar pensiju plānu pārvaldnieku un ieguldījumu fondu starpniecību kļūt par investoriem, veicinot uzņēmējdarbību Latvijā,” norādīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Fonds darbosies uz komerciāli izdevīgiem nosacījumiem, ievērojot starptautiski atzītus riska pārvaldības principus un labas pārvaldības praksi, kas izstrādāta saskaņā ar FNA un Latvijas Privātā un Iespējkapitāla asociācijas LVCA rekomendācijām “Ieteikumi labākai riska pārvaldīšanai alternatīvajos ieguldījumu fondos, piesaistot līdzekļus no pensiju fondiem”.
Mērķis ir sasniegt ikgadējo fonda ieguldījumu atdevi virs 10% gadā. Tas sniegs iespēju pensiju plānu dalībniekiem gūt labumu no vietējās ekonomikas izaugsmes, vienlaikus stiprinot Latvijas uzņēmumu kapacitāti, eksportspēju un noturību pret globālajiem satricinājumiem.
“Pensiju pārvaldnieku un “Altum” iesaiste šajā fondā ir skaidrs signāls, ka Latvijā ir uzņēmumi un projekti, kuros ir vērts ieguldīt. Šis ir instruments, kas ļaus vairot pensiju kapitālu, to pārvēršot reālā uzņēmumu izaugsmē un modernākā infrastruktūrā. Institucionālo investoru ieguldījumi Latvijas uzņēmumu kapitālā ir būtisks priekšnosacījums, lai Latvijas akciju tirgus varētu attīstīties no nišas segmenta par pilnvērtīgu mūsu ekonomikas balstu,” norādīja FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.
Fonds veiks kapitāla ieguldījumus mazajos, vidējos un lielajos uzņēmumos, vienas investīcijas apjomam nepārsniedzot 30% no fonda parakstītā kapitāla.
“Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš atzīmēja: “Mēs jau pierādījām, ka vietējais kapitāls var būt spēcīgs izaugsmes dzinējs – pirmais “Altum” Kapitāla fonds Covid pandēmijas laikā palīdzēja uzņēmumiem ne tikai pielāgoties situācijai, bet arī attīstīties. Tai skaitā četri no pirmā kapitāla fonda atbalstītajiem uzņēmumiem – “Hestio”, “Elko”, “iCotton” un “OC Vision”, ir veiksmīgi izmantojuši kapitāla tirgus priekšrocības, startējot biržā. Tagad, veidojot Kapitāla fonda turpinājumu, kas ir fokusēts tieši uz aizsardzības jomas un infrastruktūras projektiem, speram nākamo soli.
Pensiju pārvaldnieku iesaiste šeit ir īpaši svarīga, jo tā ne tikai paplašina vietējā kapitāla tirgus iespējas, bet arī ļauj pensiju uzkrājumiem tieši piedalīties uzņēmumu izaugsmē, radot pozitīvu atdevi gan ekonomikai, gan nākotnes pensiju saņēmējiem.
Jaunais fonds stiprinās kapitāla tirgus ekosistēmu, kurā jau pieejami gan “Altum” līdzfinansētie iespējkapitāla instrumenti un Baltijas Inovāciju fonds, gan tikko darbību uzsākušais Baltijas kapitāla tirgus akcelerācijas fonds. Šogad vien “Altum” šajos instrumentos ieguldījis jau 100 miljonus eiro.”
Ieguldījumi netiks veikti azartspēļu un finanšu starpniecības jomās, kā arī nozarēs, kuras neatbilst Eiropas Komisijas noteikumiem, nodrošinot sabiedrības interešu un valsts ekonomisko drošību.
Fonda darbību uzraudzīs īpaša Uzraudzības komiteja, kurā būs pārstāvēti visi tajā investējušie pensiju pārvaldnieki un “Altum”. Komitejai būs tiesības iepazīties ar visiem nozīmīgākajiem investīciju projektiem pirms ieguldījuma veikšanas, lai nodrošinātu augstu caurspīdības un atbildības līmeni.
Lai fonds varētu sākt darboties, nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums un grozījumi lēmumā par “Altum” darbību.
