Austrālijā tīklā ieplūst liels enerģijas apjoms, kas uzkrāts ar saules paneļiem. Bieži vien pakalpojuma cenas ir tik zemas vai negatīvas, ka mājsaimniecībām būtu izdevīgi darbināt elektroierīces tieši šajā laikā, tādējādi ietaupot simtiem dolāru, savu ieceri par bezmaksas elektrību mājsaimniecībām pamato valdība. Šādā veidā arī izdotos stabilizēt energotīklu.
Taču ierosinājumā ir vairāki “bet”. Pirmkārt, ieguvēji būtu tie, kuriem mājās ir uzstādīti viedie skaitītāji neatkarīgi no tā, vai viņiem ir pieslēgti saules paneļi vai tādu nav. Otrkārt, šādu plānu sākotnēji ieviestu vairākos valsts austrumu un dienvidu reģionos. Tikai vēlāk šādu ieceri attiecinātu uz pārējām valsts daļām.
Kērtina Universitātes ilgtspējas profesors Pīters Ņūmens, kurš jau 15 gadus strādā ANO starpvaldību ekspertu grupā klimata pārmaiņu jautājumos, sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka Austrālijas austrumu štatus, kur dzīvo lielākā daļa valsts iedzīvotāju, savieno viens elektrotīkls.
“Tas mazliet ir tā kā Eiropas vai Amerikas tīkls – tas nosedz visu. Rietumaustrālija tajā vēl nav iekļauta, bet ar laiku tā būs. Taču viņi patiesībā nekontrolē tīklu tādā ziņā, kādā federālajai valdībai ir spēcīga regulējošā ietekme pār austrumu štatu tīklu”, skaidro Ņūmens, izceļot, ka Rietumaustrālijas elektrotīkls apkalpo divarpus miljonus cilvēku. Tas ir apmēram desmitreiz mazāk nekā austrumu pavalstu elektrotīklam pieslēgto iedzīvotāju skaits.
Viņš arī atzīmēja, ka šis paziņojums izskanējis Brazīlijā notiekošās ANO klimata konferences COP30 laikā, jo Austrālija kļūt par nākamā COP31 uzņēmējvalsti.
“Es domāju, viņi vēlējās izziņot ko īpašu, un tāpēc izvēlējās “Solar Sharing”. Iespējams, tāpēc tas bija mazliet slepeni un pakalpojumu sniedzēji netika informēti. Viņi [valdība] to atlika pilnīgas politiskās ietekmes labad,” pauda Ņūmens. “Toties Austrālijai tagad iet labāk, nekā daudzas citas valstis to iedomājās. Mēs netikām skatīti kā liels līderis pārejā uz neto nulles emisiju līmeni, bet tagad mēs ļoti strauji virzāmies uz to tādā veidā, uz kādu amerikāņi raugās noliedzoši.”
Elektrības pakalpojumu sniedzēji valdības lēmumu kritizējuši, jo pirms tā izziņošanas ar viņiem šī iecere netika pārrunāta.
Kā sarunā ar Latvijas Radio norāda Austrālijas Nacionālās Universitātes pētnieks Timotijs Vebers, enerģijas tirgotāju vērtējumā, dienā piedāvājot trīs stundas bezmaksas elektrības, nozīmēs elektrības tarifu paaugstināšanu ārpus šī trīs stundu laika posma. Taču šāds apgalvojums neiztur kritiku, vērtē Ņūmens:
“Tā kā elektrības cenas šajā trīs stundu laika posmā ir negatīvas, tirgotājiem patiesībā maksā naudu, lai noņemtu elektrību no tirgus. Piedāvājot bezmaksas elektrību šajā laikā, viņi nezaudē naudu. Stimuls ir arī dot signālus patērētājiem, lai izmantotu elektrību šajā trīs stundu laika posmā.”
Tiesa, līdz nākamās nedēļas beigām valdība rīkos konsultācijas, kurās gan elektrības piegādātājiem, gan arī sabiedrībai ir iespēja nākt klajā ar ierosinājumiem.
Vietējie eksperti valdības ieceri vērtēja atšķirīgi. Taču Austrālijas Nacionālās Universitātes pētnieks Timotijs Vebers ir to vidū, kas drīzāk to atbalsta:
“Citi nozares eksperti ir izteikuši bažas, ka samazināsies jumta saules paneļu enerģijas izmantošana. Tā kā visiem būs piekļuve trim stundām bezmaksas elektrības, ja viņi piesakās pie sava enerģijas tirgotāja, būs mazāks stimuls iegādāties pašiem savu jumta saules paneļu sistēmu. Es tam iebilstu, sakot, ka saules enerģija tiek iegūta vairāk nekā trīs stundas dienā. Pat ja esat iegādājušies saules paneļus, jums aizvien ir piekļuve papildu saules enerģijas ieguvei ārpus šī trīs stundu laika. Tas arī mudina cilvēkus uzstādīt baterijas, kuras no tīkla uzkrāja papildus saules enerģiju šajās bezmaksas trīs stundās, un tad viņi var darbināt savas baterijas vakarā, kad vērojams maksimālais slodzes pieprasījums.”
Profesors Pīters Ņūmens atzīmē, ka valdības iecere ir raisījusi jautājumus par to, pie kādiem ietaupījumiem tā novedīs. Federālās valdības publicētie aprēķini liecina, ka elektrības rēķinu skaits samazinātos vidēji par 18 procentiem.
“Viņi varētu patērēt vairāk enerģijas, taču nedaudz neparedzamā procesa dēļ realitāte ir tāda, ka saules paneļu un bateriju kombinācija novedusi pie tā, ka mājsaimniecībām ir ievērojami zemākas izmaksas par elektrību”, norāda eksperts. Ņūmens secina, ka šāda pieeja labi strādā un neapstāsies.
Kā piemēru profesors min pilsētu, kurā dzīvo un strādā – Pērtu, piebilstot, ka te gadā saule spīd 3200 stundas, kamēr Rīgā – 1800. Tur pāreja uz saules enerģiju kā resursu ir notikusi bez jebkādām programmām, kas to virzītu.
Latvijas Radio intervētie Austrālijas eksperti ir pārliecināti, ka šī iecere būs dzīvotspējīga, lai gan tā laika gaitā tiks pielāgota.
Izdevums “New Scientist” atzīmēja, ka Austrālijas valdības priekšlikums pasaules mērogā ir unikāls gan sava mēroga un visaptverošas ieviešanas ziņā, gan arī tāpēc, ka iniciatīvu uzņemas valsts valdība, nevis nozare.
Publikācijas autors rezumēja, ka šai politikai citas valstis pievērsīs uzmanību. Bet vai šāda Austrālijas iecere piedāvāt bezmaksas elektrību mājsaimniecībām būtu pielāgojama arī ārpus tās robežām?
Latvijas Radio uzrunātie pašmāju nozares speciālisti norādīja, ka Latvijā jau sen esam ieviesuši principus, kas Austrālijas gadījumā vērtējami kā inovatīvi. Enerģētikas lietu pārzinātājs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vecākais tirgus uzraudzības eksperts Reinis Āboltiņš atgādināja, ka jau desmit gadus pie mums elektrību var pirkt arī atbilstoši tirgus cenai:
“Es tieši tā arī saskatu šo Austrālijas varas iestāžu lēmumu piedāvāt elektrību par brīvu – tātad, būtībā par tirgus cenu – kā tādu nepieciešamību sakratīt, sapurināt tirgu, lai ne tik vien lietotāji mainītu savus paradumus, bet arī komersantiem būtu iemesls mazliet saņemties un varbūt piedāvāt lietotājiem tādus elektrības produktus, kādus līdz šim nav piedāvājuši, vai padarīt tos vieglāk pieejamus. Es varu tikai apsveikt attiecīgo Austrālijas štatu elektroenerģijas lietotājus ar to, ka arī viņiem būs iespēja sākt pierast pie tā, ka elektroenerģijas tirgus cenu var izmantot savā labā un arī, teiksim tā, sistēmas labā, energosistēmas stabilitātes uzlabošanas nolūkā.”
Atjaunīgās enerģijas alianses valdes locekle Esmeralda Balode-Buraka rakstiskā komentārā norādīja, ka arī Latvijā arvien biežāk parādās negatīvas elektroenerģijas cenas, pateicoties atjaunīgās enerģijas īpatsvara pieaugumam.
“Jāsaka, ka Latvijā daži tirgotāju piedāvājumi pat pārsniedz to, kas šobrīd tiek plānots Austrālijā, kur cenas vietā šajās stundās tiktu norādīta nulle,” viņa pauda. “Negatīvas cenas periodos to ņem vērā nevis kā nulli, bet tieši kā negatīvu vērtību, kas pat samazina klienta gala rēķinu, ja elektrība tiek patērēta šajās stundās. Līdz ar to, ja mājsaimniecība izmanto dinamisko jeb biržas tarifu, noteikti ir vērts painteresēties pie sava tirgotāja, kā notiek šis aprēķins.”
Austrālijas leiboristu valdība noteikusi mērķi līdz 2030. gadam panākt, ka 82% no saražotās elektrības veidotu atjaunīgās enerģijas resursi.
